"Ar Latviju mēs pēdējos septiņos gados preču kopējo apgrozījumu esam palielinājuši četras reizes - no trim miljardiem dolāru 2007.gadā līdz 13 miljardiem 2014.gadā. Šogad acīmredzot preču apgrozījuma samazinājums starp Krieviju un Latviju būs par apmēram 30 - 40%."
Tā, runājot par ekonomisko sankciju sekām, intervijā Latvijas Radio 4 15.oktobrī sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", secinājām, ka tā ir patiesība. Taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda pavisam citus skaitļus. Saskaņā ar tiem tik milzīgs tirdzniecības apjoms ar Krieviju Latvijai nekad nav bijis, tirdzniecība augusi stipri lēnāk un arī kritums, visticamāk, šogad būs zemāks.
Pēc CSP datiem 2007.gadā Latvijas un Krievijas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums bija 1,48 miljardi eiro. Pēc toreizējā Eiropas Centrālās bankas valūtas kursa tas ir aptuveni divi, nevis 3 miljardi ASV dolāru, kā sacīja Vešņakovs. Savukārt 2014.gadā apgrozījums bija 2,13 miljardi eiro jeb 2,83 miljardi dolāru. Tas ir 4,6 reizes mazāk par vēstnieka minēto.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Kāpēc Latvijas dati tik ļoti atšķiras no Krievijas vēstnieka minētajiem? Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Andrejs Masjutins skaidro, ka Vešņakovs izmantojis Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, kuras metodoloģija ievērojami atšķiras no Latvijas CSP izmantotās.
To "Melu detektoram" apstiprina CSP Ārējās tirdzniecības statistikas metodoloģijas, analīzes un izplatīšanas daļas vecākā referente Lilita Laganovska. Krievija preču importu un eksportu apkopo pēc vispārējās tirdzniecības sistēmas, kurā ir iekļautas preces, kas tiek ievestas vai izvestas no muitas noliktavām un brīvajām ekonomiskajām zonām. Tas nozīmē, ka Krievija savstarpējā tirdzniecībā skaita arī preces, kuru piegādēs Latvija bijusi vien starpnieks. Piemēram, dabasgāzes eksporta vērtībā uz Latviju Krievija ieskaita visu gāzi, kas nonākusi Inčukalna gāzes krātuvē, kurai arī ir muitas noliktavas statuss - tātad arī to, kas vēlāk tiek piegādāta uz citām valstīm.
Savukārt Latvijā ārējās tirdzniecības statistikas datus aprēķina atbilstoši speciālajai tirdzniecības sistēmai, kurā nav iekļautas preces, kas tiek ievestas vai izvestas no muitas noliktavām un brīvajām ekonomiskajām zinām. Abas shēmas ir ANO rekomendētas un starptautiski akceptētas.
Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Krievijas muitas dienestu ir salīdzinājusi savstarpējās tirdzniecības datus un to kvalitāti, par pamatu ņemot vispārējās tirdzniecības sistēmu. Šajā gadījumā atšķirtības datos bijušas daudz mazākas.
CSP šā gada pirmā pusgada dati rāda, ka Krievijā nonāk 8,78 procenti visa Latvijas preču eksporta un šajā ziņā tā ir trešā lielākā partnere aiz Lietuvas un Igaunijas. Savukārt no kopējā importa Krievijas preču klāsts veido 9,39 procentus, un Krievija ir ceturtajā pozīcijā aiz Lietuvas, Polijas un Vācijas.
Ekonomikas ministrija analizējusi, ka Krievijas līdz šim noteiktais importa embargo uz noteiktām preču grupām Latvijas potenciālo izaugsmi ir samazinājis nedaudz – par 0,2%. Patiesā ietekme, ko lielākoties veicinājusi Krievijas rubļa devalvācija, gan esot lielāka - 0,8% līmenī šā gada pirmajā pusgadā.
Secinājums: Krievijas vēstnieka minētie Latvijas un Krievijas preču tirdzniecības apgrozījuma skaitļi krasi atšķiras no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jo abas valstis izmanto būtiski atšķirīgas datu apkopošanas metodes.
Datu interpretācijā jāņem vērā, ka Krievija savstarpējā tirdzniecībā skaita arī preces, kuru piegādēs Latvija bijusi vien starpnieks un kas patiesībā nonāk citās valstīs.
Birka: Patiesība
