Vai Vilnis Ķirsis stāsta patiesību par ielu remontu Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Iepriekšējos gados Rīgas ielu remontam tērēts nepietiekami daudz līdzekļu, piemēram, 2017. un 2018.gadā (kad galvaspilsētas mērs bija Nils Ušakovs ("Saskaņa")), - apmēram miljons eiro gadā, paziņoja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Kā noskaidroja "Melu detektors", tas patiešām tā ir, ja runā par vienu konkrētu remontdarbu veidu, kad tiek noņemts vecais asfalts un uzlikts jauns, kas ideālā gadījumā jādara ik pēc desmit gadiem. Savukārt, ja vērtē ceļu remontdarbus plašākā kontekstā (bedrīšu remonts, jaunie projekti), tad situācija ir ļoti dažāda.

CITĀTS:

Iepriekšējos gados ielu remontiem atvēlēts nepietiekams finansējums, piemēram, 2017.- 2018.gadā tas bija tikai nepilns miljons eiro, liecina Rīgas domes dati. Tomēr tas nav tikai naudas jautājums, bet arī uzņēmējiem pieejamo jaudu un resursu jautājums, piemēram, par saražotā asfalta seguma apjomiem, apgalvoja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (Vilnis Ķirsis – Rus.lsm.lv). Būs nepieciešami vairāki gadi, lai šīs jaudas sasniegtu Rīgai pietiekamu līmeni, izteicās politiķis.

Šogad ielu remontiem Rīgas budžetā atvēlēti 22,5 miljoni eiro, nākamgad plānoti 35,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 45,6 miljoni eiro.

Аģentūra LETA, 21.03.2023, citējuši daudzi interneta portāli (sk., piemēram, šeit)

Vēsturiski ceļu remonts patiešām nav bijis Rīgas budžeta izdevumu prioritāte – arī Nila Ušakova laikā, kurš pirmajos varas gados solīja, ka tiks aizlāpītas bedres un nodrošināta "normāla ielu uzturēšana". Tomēr vēlāk viņš jau skaidroja, ka ielas nav galvenais un ka tā ir apzināta izvēle: budžeta līdzekļi vispirms tiek tērēti, lai renovētu skolas, bērnudārzus, poliklīnikas un citu sociālo un kultūras infrastruktūru. Turklāt jau 2019. gada sākumā, vēl būdams mērs, Ušakovs atzina, ka "situācija ar bedrēm ielās mums šobrīd ir štruntīga".

Vērtējot skaitļus, kurus min Ķirsis (Rīgas domes Satiksmes departamenta dati), rodas iespaids, ka ielās 2022. gadā ieguldīts 11 reizes vairāk līdzekļu nekā 2018. gadā. Tiesa te (un visur turpmāk) jāņem vērā inflācijas faktors, kura dēļ darbu fiziskā apjoma pieaugums (kvadrātmetros) iznāk mazāks nekā pēc iztērētās summas (tādēļ "Detektors" min abus rādītājus).

Lūk, dati, par kuriem runā Ķirsis:

Seguma atjaunošana (bez projekta)

Nianse ir tāda, ka tie ir dati par vienu konkrētu remontdarbu veidu – kad bojātais asfalta segums tiek noņemts piecu centimetru biezumā un visā ielas posmā tiek uzklāts jauns asfalts. Tas ir vienkāršots remonta veids, kam nav vajadzīgs būvprojekts.

Bet te ir pārējie ceļu remontdarbu veidi.

Seguma atjaunošana (būvprojekti)

Sarežģītāki gadījumi nekā vecā asfalta noņemšana un jauna uzklāšana – tā ir cita darbu kategorija (un tad jau vajadzīgs būvprojekts), par kuriem Rīgas domes Satiksmes departamentā ir atsevišķa statistika. Lūk, kā tā izskatās pa gadiem (redzams, ka šiem darbiem tērēts vairāk mēra Ušakova laikā nekā mēra Staķa laikā). Tiesa, jāņem vērā, ka tieši ielu segumam šajā ailē tika tērēti nevis visi norādītie līdzekļi, bet daļa (pārējais aizgāja projektēšanai, līdzās esošo teritoriju labiekārtošanai u.c.).

Bedrīšu remonts

Trešais remontdarbu veids, kurš Rīgas domē arī tiek uzskaitīts atsevišķi, ir bedrīšu remonts. Te redzams, ka mēra Staķa laikā bedrītes tiek lāpītas vairāk – naudas izteiksmē. Taču, ņemot vērā inflācijas korekciju, nevar teikt, ka darbu apjomi 2017. - 2018. gadā un 2021. - 2022.gadā kardināli atšķiras.

 

Tilti un ceļu pārvadi

Visbeidzot, vislielākā ar ceļu infrastruktūru saistītā izdevumu sadaļa, lielo objektu (tilti un ceļu pārvadi) būvniecība. Te salīdzināt izdevumus pa gadiem (un saistīt rezultātu ar konkrēta sasaukuma domes darbu) ir sarežģītāk, jo tiltu un ceļu pārvadu projektēšanai un būvniecībai vajadzīgs ne viens vien gads, un bieži vien tas, kas tika sākts projektēt vienas domes laikā, tiek būvēts jau nākamās domes pilnvaru laikā. Taču, ja vērtē Rīgas Satiksmes departamenta datus, tad izdevumi ceļiem un ceļu pārvadiem pēdējos gados būtiski pieauguši.

Piemēram, to projektu finansējums, kas īstenoti no 2020. līdz 2023. gadam (Brasas pārvads, Austrumu maģistrāles posmi, Salu tilta infrastruktūra u.c.), bija 127 miljoni eiro. Savukārt to projektu finansējums, kas tika sākti 2018. gadā (un turpinājās līdz 2020.-2021. gadam), bija 26 miljoni eiro (Augusta Deglava ielas pārvads, Salu tilts).

Ko teica Rīgas domē (preses dienesta atbilde)

Viļņa Ķirša nosauktie remontdarbu apjomi (asfalta seguma nomaiņa) – tie ir Rīgas domes Satiksmes departamenta dati, atbildot uz "Melu detektora" jautājumu, pavēstīja vicemēra padomniece Elīna Bīviņa.

Par pārējiem ceļu remonta un būvniecības veidiem Rīgas domes preses dienestā "Detektoru" informēja:

"Ielas regulāra asfaltēšana kā satiksmes infrastruktūras uzturēšanas darbu veids būtiski atšķiras no ielas pārbūves, kas iekļauj arī projektēšanu, apakšzemes komunikāciju maiņu, labiekārtošanu (soliņi, atkritumu urnas utt.). Asfalta klājums pārbūves projektos ir tikai viena sastāvdaļa. 2017. un 2018. gadā tika veikta atsevišķu ielu pārbūve, taču vienlaikus nenotika regulāra ielu asfaltēšana.

Darbiem šajā izmaksu pozīcijā finansējums uz visu plašo Rīgas ielu un brauktuvju tīklu, kura kopgarums ir ap 1000 km, bija tieši tik neliels, kā norādīts grafikā pa gadiem — citiem vārdiem, pastāvīga un regulāra asfalta seguma uzturēšana kārtībā mērķtiecīgi netika veikta. Tas arī ir novedis situācijā, kurā esam — Rīgas ielas sabrūk straujāk, nekā spējam asfalta klājumu tām atjaunot.

Kā viens no piemēriem, kur tika veikts remonts, tiek minēta Brīvības iela. Arī tai asfalta segums atsevišķās vietās pašlaik jau ir jāatjauno. Ja to nedarīsim un ļausim ielai atkal sabrukt, tad vienīgā izvēle būs jauni remonti, kas ir daudz dārgāk un nesaimnieciskāk. Ja nolietoto asfalta virskārtu noņem un tās vietā jaunu uzklāj regulāri — apmēram, reizi 10 gados, tad bedres nepaspēj izveidoties tādā apjomā, kādā tās Rīgā ir šobrīd. Bedres ir nesaimnieciskas rīcības sekas.

Mūsu mērķis ir Rīgā iedibināt sistēmu, ka asfalta segumu atjaunojam regulāri un apsteidzam bedrītes. Arī šobrīd Rīgā notiek pārbūve vairākos objektos, piemēram, Ģenerāļa Radziņa krastmalā, tiek būvēti jauni objekti, piemēram, Austrumu maģistrāle, Brasas tilts, Sarkandaugavas pārvads. Investīcijas šajos objektos kopumā ir iespaidīgas — vairāk nekā 150 miljoni eiro, bet to ietekme, lai risinātu problēmu ar bedrēm, ir niecīga, attiecīgi būtu maldinoši sacīt, ka šīs ir investīcijas visā Rīgas ielu saimniecībā. Tieši tāpēc mēs atsevišķi izceļam tieši to finansējuma apjomu, kas pa gadiem bijis un turpmāk tiek plānots konkrēti asfalta seguma atjaunošanai ielās visā Rīgā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti