«Melu detektors»: 8 apgalvojumi Saeimā iesniegtajā rezolūcijā par ANO migrācijas paktu. Vai tie ir patiesi?

Nacionālās apvienības un vairāku citu partiju Saeimas deputāti cenšas parlamentā panākt atbalstu rezolūcijas projektam, ar kuru aicinātu valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam, kas paredz mērķus veiksmīgākai migrācijas pārvaldīšanai vietējā, nacionālā, reģionālā un globālā līmenī. “Melu detektora” pārbaude, vai rezolūcijā iekļautie apgalvojumi ir patiesi un izriet no pakta satura.

1.

Saeimā iesniegtajā rezolūcijā uzsvars ir likts uz

“nepieciešamību risināt migrācijas plūsmu problēmas tur, kur tās rodas, kā arī nepieciešamību efektīvi īstenot Eiropas Savienības jūras un sauszemes ārējo robežu kontroli, lai apturētu nekontrolētas migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

Nezinātājam tas var likt padomāt, ka paktā šo aspektu varētu trūkt. Taču pakts uzsver tieši to pašu: “Mazināt negatīvos dzinējspēkus un strukturālos apstākļus, kas mudina cilvēkus pamest savas izcelsmes valstis.”

Turklāt paktā tas tiek uzsvērts atkārtoti un pat izvirzīts kā otrais no mērķiem ar 12 soļu plānu, kā to censties panākt. Tieši tāpat 11. punkta mērķis ir “Pārvaldīt robežas visaptverošā, drošā un koordinētā veidā” ar septiņiem apakšpunktiem tā īstenošanai.

2.

Rezolūcijā norādīts:

  • “jebkādi lēmumi saistībā ar migrācijas politiku ir nacionālo valstu kompetencē un tiem jābūt balstītiem brīvprātīguma principos;”
  • “Pakts pauž nacionālai valstij nepieņemamu vēstījumu un mazina nacionālo valstu lomu lēmumos par imigrācijas jautājumiem;”
  • “tā parakstīšana var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.”

Tikmēr pašā ANO dokumentā uzsvērts tieši pretējais: “pakts atkārtoti apstiprina valstu suverēnās tiesības noteikt savu valsts migrācijas politiku”, ņemot vērā vietējo kontekstu.

Paktam ir rekomendējošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot paktu, lēmumi par tā rekomendāciju ieviešanu vai neieviešanu paliek Latvijas kompetencē. Jebkura starptautiska vienošanās vai nacionāla līmeņa politika, kas varētu rasties, tiecoties īstenot paktā minētos mērķus, būs jāsaskaņo nacionālā līmenī. ANO nespēj uzspiest valstīm neko, ko tās nevēlas. Turklāt pakts balstīts jau esošos starptautiskos nolīgumos, kurus Latvija ir ratificējusi.

3.

Rezolūcijā norādīts:

“Paktā identiski tiek uztverti migranta, bēgļa un nelegālā imigranta jēdzieni, piešķirot tiem vienādu juridisko statusus un tādējādi noliedzot būtiskās atšķirības starp šiem jēdzieniem.”

Šim Saeimā iesniegtās rezolūcijas apgalvojumam nevar atrast pamatu dokumentā, kurā uzsvērts pretējais: “...migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas, kuras regulē atšķirīgs tiesiskais regulējums. Tikai bēgļiem ir tiesības uz īpašu starptautisko aizsardzību, saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem par bēgļiem.(4.punkts, 2.lpp.).

4.

Rezolūcijā norādīts:

“Stingri nepiekrītot vienpusējiem ANO Globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā ietvertajiem apgalvojumiem, ka jebkādā migrācija, pat nelegāla, ir cilvēka tiesības, ka tā ir neizbēgama, pozitīva un atbalstāma parādība un labklājības, inovāciju, ilgtspējīgas attīstības avots.”

ANO pakts to neapgalvo. Tur rakstīts, ka “bēgļiem un migrantiem ir tiesības uz vienādām vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas vienmēr jāievēro, jāaizsargā un jāizpilda”. Proti, vispārējās cilvēktiesības, kas ir garantētas mums katram, attiecas arī uz bēgļiem un migrantiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka lielākā daļa starptautisko migrantu ceļo un pārceļas likumīgā veidā. Pakta saturs ir ne tikai par bēgļiem, bet arī par migrāciju darba, studiju un citos nolūkos. Latvijas studenti ārzemēs, ārvalstu investori Latvijā ir diezgan pozitīva un atbalstāma parādība un labklājības, inovāciju un ilgtspējīgas attīstības avots. Pakts paredz arī to Latvijas iedzīvotāju aizsardzību, kas devušies uz ārzemēm strādāt.

Turklāt pakts paredz mērķtiecīgu cīņu ar migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību, kas ir nozīmīgākie nelegālās migrācijas iespējotāji, kā arī robežu stiprināšanu, tā maksimāli novēršot nelegālu migrāciju. Paktā tiek minēti arī migrācijas riski: “Mūsu mērķis ir veicināt drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, vienlaikus samazinot neatbilstīgas migrācijas biežumu un negatīvo ietekmi…” (11. punkts, 3. lpp.). Turklāt pakta 16. mērķis “iespējot migrantus un uzņemošās sabiedrības, lai veicinātu patiesu iekļaušanos un sabiedrības saliedētību” ir vērsts uz risku mazināšanu un polarizācijas novēršanu uzņemošajā sabiedrībā.

5.

Rezolūcijā norādīts:

“Piekrītot ASV, Izraēlas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Šveices un Slovākijas valstu lēmumiem par izstāšanos no Pakta parakstīšanas procesa.”

Igaunijas parlaments 26.novembrī izlēma paust atbalstu šim paktam. Lietuvā joprojām par to notiek sarunas.

6.

Rezolūcijā norādīts:

“Ka eiroatlantiskās kopienas valstis joprojām saskaras ar masveida nekontrolējamas migrācijas izaicinājumiem, kurus nepieciešams risināt.”

Apgalvojums ir pārspīlēts, jo saskaņā ar UNHCR datiem par 2017. gadu pasaules lielākās bēgļu plūsmas Eiropu un ASV neskar. 85% visu bēgļu atrodas attīstības valstīs, un Eiropā ieceļojošo patvēruma meklētāju skaits ir ievērojami samazinājies. Piemēram, 2015. gadā Vidusjūru šķērsoja vairāk par miljonu cilvēku, bet šogad līdz šim brīdim - 105 130.

Nepieciešamību migrācijas izaicinājumus risināt arī paredz ANO Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, ko var izmantot kā mehānismu problēmas risināšanai.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

7.

Rezolūcijā norādīts:

“Pakts nav ticis pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai.”

Šis arguments ir patiess. Tomēr jāņem vērā – lai gan pakta teksts apstiprināts jau jūlija beigās un visas dalībvalstis piedalījās tā izstrādē, Latvijā priekšvēlēšanu laikā migrācijas jautājumi tika apskatīti teju tikai diasporas kontekstā. Citi aspekti izskanēja reti un virspusēji. Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu pakta saturu un ilgtermiņa ietekmi, šī rezolūcija tiek izmantota, lai radītu trauksmi, polarizāciju un bailes.

8.

Rezolūcijā norādīts:

“Pakts noklusē imigrācijas radītos riskus valstu un sabiedrību drošībai, ekonomikai un identitātei.”

Pats ANO pakts gan uzsver pretējo: “Mums arī jānodrošina visiem mūsu pilsoņiem pieeja objektīvai, uz pierādījumiem balstītai un skaidrai informācijai par migrācijas iespējām un problēmām, lai novērstu maldinošus stāstus, kas rada negatīvu priekšstatu par migrantiem.” (10.punkts, 3.lpp.).

Secinājums:

Rezolūcijā iekļautajiem apgalvojumi par ANO Globālā kompakta par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju saturu ir maz sasaistes ar dokumentā rakstīto. Rezolūcija sastāv no pārspīlējumiem, sagrozījumiem un apgalvojumiem, kas ir pat pilnīgi pretēji reālajam pakta saturam.

Birka: Panikas celšana

Ekspertu pēcvārds:

Rezolūciju “Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam” Saeimā iesniedza deputāti:

  • Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Romāns Naudiņš, Edmunds Teirumnieks, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Indriksone,
  • Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Armands Krauze,
  • no partijas “Saskaņa” ievēlētā Jūlija Stepaņenko.

Drošības pētnieks Martiņš Hiršs un migrācijas pētniece  Agnese Lāce norāda, ka, lasot Saeimā vairāku partiju deputātu iesniegto rezolūciju, rodas jautājums, vai viņu rokās nonācis tas pats dokuments, ko ANO ir pieņēmusi, jo viņu apgalvojumi neizriet no dokumenta satura. Gandrīz katrā rezolūcijas teikumā ir nepatiesa informācija. Apgalvojumi ir pārspīlēti, tiek izplatīta sagrozīta un melīga informācija par paktu, lai radītu apdraudējuma sajūtu un manipulatīvi pārliecinātu jaunos deputātus pieņemt emocijās, nevis faktos un dokumenta saturā balstītu lēmumu. ANO pakta tekstā nav atrodams pamats bubulim, ko Rihards Kols (NA) mēģina uzburt sagatavotajā rezolūcijā.

Tā vietā, lai ļautos emocijām, manipulācijām un kurinātu bailes, Latvijas politiķiem vajadzētu iedziļināties dokumenta saturā un pieņemt faktos, argumentos un reālajā dokumenta saturā balstītu lēmumu par ANO Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. Sabiedrība no deputātiem sagaida pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un reālā dokumenta satura izvērtēšanu.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti