Mazie novadi iztukšojas, bet labiekārtotu mitekļu jaunpienācējiem praktiski nav

Cilvēki izmirst, aizbrauc, pārceļas, radot arvien lielāku jautājumu – kāda varētu būt šo novadu nākotne? Vai, piemēram, ir vērts tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai uzturētu tajos savu administrāciju – deputātus, izpildvaru un citas pašvaldības iestādes?

Paši novadi par vietējās varas likvidēšanu negrib dzirdēt, norādot, ka viss jau būtu labi, ja vien nelielajos novados būtu darbs un darbavietas, kur cilvēkiem strādāt, ar to aicinot un vienlaikus arī cerot, ka kādu dienu kāds uzņēmējs investēs un jaunas darbavietas radīsies.

Bet, ja tā arī būs, vai cilvēkiem – jaunpienācējiem – novadā būs, kur dzīvot?

Varētu domāt, ka noteikti, jo, ja jau daudzi ir devušies prom un novadu pametuši, tad brīvām dzīvesvietas platībām ir jābūt papilnam, taču tā tas nebūt nav.

• Zemgalē attālākās vietās brīvas kolhozu laikos celtās daudzdzīvokļu mājas
• Latgalē mājas nolaistas vai dārgas, no dzīvokļiem tikai viens ar visām ērtībām
• Vidzemē jauna ģimene varētu atrast piemērotas mājas tikai dažos novados
• Kurzemē piejūras novados pārdošanā daudzas privātmājas, cenas – samērā augstas
• Dzīvojamais fonds – ļoti nolietots, privātais segments neliels vai ekskluzīvs

Situācija Zemgalē

• Vispirms vērtēta situācija Zemgalē – Jaunpils novadā, kur ir 2347 iedzīvotāji, kuru skaits pēdējos piecos gados samazinājies par aptuveni 7%. To kā problēmu apzinās arī pats novads. Kā izriet no novada attīstības plāna, vajag kvalificētus cilvēkus, arī tādus, kas attīstītu vietējo uzņēmējdarbību un novads attīstītos.

Vērtējot Jaunpils dzīvesvietu piedāvājumus, redzami divi vienistabas dzīvokļi bez ērtībām – viens maksā 3500 eiro, otrs nedaudz mazāk – 3000 eiro. Tas arī viss – māju piedāvājumā nav. Vienīgi portāls "city24" vēl piedāvājot nopirkt Struteles muižu par 180 000 eiro, bet arī tā nav apdzīvojama.

Līdz ar to faktiski jaunai ģimenei, kas vēlas vismaz daļējas ērtības, Jaunpilī nav kur palikt.

Novada izpilddirektors Pēteris Baranovskis atzīst – situācija ir tāda, kāda tā ir. Pašvaldībai vairāki dzīvokļi esot, bet tie tiek izmantoti sociālo jautājumu risināšanai, un arī nav brīvi. Pašvaldība varētu iespēju robežās sakārtot avārijas stāvoklī esošos  mitekļus, taču to var darīt, ja ir pieprasījums, taču pagaidām tas nav redzams.

• Zemgalē esošajā Viesītes novadā ir 3802 iedzīvotāji, un to skaits pēdējos piecos gados sarucis par 8%.

Piedāvājumā redzams viens dzīvoklis – divistabu, bez ērtībām par 1000 eiro. Mājas piedāvājumā gan Viesītē ir vairākas – viena neapdzīvojama, bet divas gluži glītas. Viena par 15 000 eiro, bet malkas apkure un ūdens mājā arī vēl jāievelk pašam. Otra par 25 000 eiro – šī māja gan pilsētas ūdenim un kanalizācijas sistēmai ir pieslēgusies, bet ir ar malkas apkuri.

Viesītes novada priekšsēdētājs Alfons Žuks gan norāda, ka brīvi dzīvokļi esot pašvaldībai. Šobrīd aptuveni 15 gabali, ar visām ērtībām. Tiesa, lielākā daļa no tiem Elkšņos, kas ir vēl aptuveni 15 kilometrus no Viesītes.

• Salas novadā ir 3599 iedzīvotāji – to skaits sarucis par aptuveni 7%.

Šajā novadā piedāvājumā ir viens dzīvoklis par 16 000 eiro. Šis miteklis ir ar ērtībām, bet vajadzīgs kosmētiskais remonts. Vēl piedāvājumā ir viena māja par 4500 eiro, bet šobrīd tā nav apdzīvojama. Un viss.

• Neretas novadā ir 3642 iedzīvotāji – to skaits samazinājies par vairāk nekā 8%.

Piedāvājumā ir viens dzīvoklis ar krāsns apkuri, un tā cena ir 7000 eiro. Vēl Neretas novada piedāvājumā ir divas mājas, tostarp viena par 15 600 eiro. Pašvaldībai esot brīvi dzīvokļi lauku pagastos. "Novada centrā, jā, tur nedaudz rinda ir izveidojusies," atzīst Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.

• Aknīstes novadā ir 2766 iedzīvotāji, un to skaits pēdējos gados ir samazinājies par aptuveni 6%.

Šajā novadā sludinājumos nav neviena dzīvokļa un nevienas mājas. Arī pašvaldība īsti neko piedāvāt nevar. Pašvaldības dzīvokļi esot, bet uz tiem ir vietējo rinda.

• Arī Tērvetes novadā dzīvokļu piedāvājumā nav, bet ir trīs mājas. Vienai mājai ļoti prasās remonts, bet divas daudziem varētu nebūt pa kabatai – tās maksā 87 000 eiro un 130 000 eiro.

• Rundāles novadā dzīvo 3487 cilvēki – iedzīvotāju skaits pēdējos gados sarucis par 7%.

Novadā piedāvājumā viena māja par 85 000 eiro un trīs dzīvokļi, kas ir līdz šim novadu vislielākais piedāvājums. Visi dzīvokļi Pilsrundālē un visi ir ar ērtībām. Divi ir divistabu – viens par 12 000 eiro un otrs par 13 000 eiro, un viens trīsistabu par 22 500 eiro.

LTV raidījuma aplūkotajos Zemgales nelielajos novados dzīvo kopumā apmēram 23 000 iedzīvotāju. 

Kopumā pēdējos piecos gados, pēc oficiāliem datiem, zaudēti apmēram 2000 cilvēku, bet aizpildīt zaudēto ar jaunpienācējiem faktiski nav iespējams.

Dzīvesvietu piedāvājums ir vājš. Privāto dzīvokļu piedāvājumu praktiski nav, ja ir, tad lielākoties jārēķinās, ka būs jādzīvo ar daļējām vai bez ērtībām. Pašas pašvaldības var piedāvāt dzīvot ne pašā novada centrā, bet attālākos pagastos, kur palikušas brīvas kolhozu laukos celtās daudzdzīvokļu mājas. Savukārt privātmājas ir, bet arī – vai nu tādas, kas prasa lielus ieguldījumus, vai arī tādas, kurās jau ir ieguldīts, un to cena ir tuvu vai pāri 100 000 eiro. 

Situācija Latgalē

• Vārkavas novadā ir 1968 iedzīvotāji, kuru skaits pēdējos piecos gados samazinājies par 8%.

Sludinājumos Vārkavas novadā dzīvokļus ne pārdod, ne izīrē. Piedāvājumā ir tikai dvīņu mājas, kuru atjaunošanai vajadzīgi milzu ieguldījumi. Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska norāda, ka dzīvesvietas jautājums nav viņu galvenā problēma un jaunu māju būvniecība pašvaldībai nav aktuāla.

Pašas pašvaldības rīcībā šobrīd esot 24 dzīvokļi. Lielākā daļa izīrēti skolotājiem, tad vēl pasta un domes darbiniecei. Viens tiek turēts brīvs, ja nu kādam kāda krīzes situācija.

Var noprast, ka novada domes priekšsēdētāja īsti netic, ka te kāds no malas nāks un dzīvos Vārkavā.

Bet, ja nu pēkšņi, tad novada teritorijā ir ļoti daudz tukšu un pamestu māju, nolaistas, kuras pat neviens īsti vairs nepārdod, lai liktu sludinājumus. Bet arī mājas nevienam nevajag, ja pie tām nav zemes, norāda domes priekšsēdētāja, un drīzāk runā nevis par attīstību, bet par esošo cilvēku noturēšanu.

• Ciblas novadā iedāvājumā nav ne dzīvokļu, ne māju.

Pašvaldībā gan norāda, ka tukši dzīvokļi ir, bet, tā kā nav pieprasījuma, neviens īsti tos vairs pat nepārdod, un īpašnieki ir kaut kur prom. 

• Baltinavas novads. Vismazākais gan Latgalē, gan arī Latvijā. To pēdējos piecos gados pametuši gandrīz 12% cilvēku, bet kur dzīvot īsti vienalga nav.  Sludinājumos tikai divas mājas. Viena lētāka, bet ar sauso tualeti, bet otrajā malkas apkure un it kā viss ir, bet maksā 22 000 eiro.

Jautāta, kur palikuši pārējie īpašumi, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore saka: "Nu, tirgū nenonāk, jā, jo viena daļa, faktiski lielākā daļa ir tāda, ka īpašnieki ir miruši un piederīgo vai nu nav, vai nu, teiksim,

piederīgie varbūt arī nespēj reizēm noformēt mantojuma tiesības, jo tas arī naudu maksā, un, ja tās naudiņas nav (..). Tad nu tās, teiksim, ēkas, kā saka, karājas gaisā."

• Rugāju novadā brīvu dzīvokļu nav. Ir tikai viena māja, un arī tā ar daļējām ērtībām un maksā 15 000 eiro.

Novada domes izpilddirektore Daina Tutiņa problēmu apzinās. "Ja runā par privāto sektoru, tad šī situācija, cik mēs zinām, nav spīdoša, un, ja ir ko pārdot, tad šis pirkums ir samērā ļoti dārgs, kā, piemēram, trīsistabu dzīvoklis, pēdējais pirkums bija 12 000 [eiro], manuprāt, nu, tā ir tāda salīdzinoši liela cena. Ja runā par to, ko pašvaldība var piedāvāt, tad arī dzīvojamais fonds, nu, tas ir ierobežots. (..)"

Šī ir pirmā un vienīgā LTV raidījuma uzrunātā nelielā pašvaldība, kas nopietni apsver, ka ir jābūvē jauna daudzdzīvokļu māja, lai novads tiešām attīstītos.

"Mums pat vieta varētu būt zināma, kur mēs varētu šo māju būvēt, bet, ja tas tikai uz pašvaldības līdzekļiem, tad tomēr vajadzīga būtu kāda atbalsta programma arī no valsts," saka Tutiņa, piebilstot, ka māju varētu celt Rugāju centrā.

• Zilupes novadā piedāvājumā ir gan trīs dzīvokļi, gan arī trīs mājas. Labākais no piedāvājumiem – trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām, bet tā cena ir 15 000 eiro.

• Aglonas novadā piedāvājumā dzīvokļu nav, bet ir mājas, kas gan ir pamatīgi atjaunojamas. Piemēram, viena tāda maksā 12 000 eiro, bet par citu, kur ūdens jāņem no akas, prasa 15 000 eiro.

LTV raidījums secina, ka pa visiem aplūkotajiem Latgales novadiem tikai viens dzīvoklis ir ar visām ērtībām.

Mājas nolaistas vai dārgas un, ja nekas nemainīsies, tad atliek prognozēt, ka šie novadi kļūs arvien tukšāki un tukšāki no cilvēkiem, jo jauni klāt nemaz nevar pienākt, lēš "Aizliegtais paņēmiens".

Situācija Vidzemē

Šajā reģionā nelielo novadu ir visvairāk, un tos LTV raidījums analizēja pēc konkrēta pieprasījuma: jauna ģimene vēlas īrēt vai pirkt divistabu vai trīsistabu dzīvokli. Cena, par kuru viņi varētu atļauties šādu dzīvokli pirkt, būtu aptuveni 10 000 eiro. Nepieciešamas visas ērtības, centrālais ūdensvads, apkure un kanalizācija.

Šādai ģimenei neko nevarēja piedāvāt vairākos novados – Naukšēnos, Jaunpiebalgā, Sējā, Varakļānos, Ērgļos, Mazsalacā, Beverīnā, Raunā, Mālpilī, Apē, Pārgaujā un Stalbē.

Viens piedāvājums bija Strenčos, bet par 13 000 eiro. Līgatnē bija viens piedāvājums par 10 000 eiro, kā arī divi vēl citi piedāvājumi – dzīvoklis par 17 000 eiro, kā arī 55 000 eiro vērts miteklis, kas saskaņā ar sludinājumu esot pašā Gaujas Nacionālā parka sirdī.

Skrīveros ir viens piedāvājums – dzīvoklis ar visām ērtībām par 10 000 eiro, tāpat arī Vecpiebalgā. Savukārt Alojā ir divi piedāvājumi – dzīvokļi par 7700 eiro un 9500 eiro.

Kopējais secinājums: no 17 Vidzemes nelielajiem novadiem, kuros visos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pēdējo gadu laikā un kur cilvēkus vajag kā ēst,

jauna ģimene atrast piemērotas mājas varētu tikai Līgatnē, Skrīveros, Alojā un Vecpiebalgā. Pārējās vietās, kā, piemēram, Apē, pieejamu brīvu platību nav vispār.

Ne brīvu dzīvokļu, ne māju nav arī Varakļānos. Pašvaldības īpašumā gan daži dzīvokļi esot, bet jāremontē. Jaunas mājas tur būvēt neplāno. "Ja kādam ļoti ir vēlme nākt dzīvot – pilnīgi noteikti Varakļānu novadā atradīsim, kur izmitināt cilvēkus," pārliecināts Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Jaunpiebalgā vienīgais piedāvātais īpašums ir par 50 000 eiro, bet arī tur par jaunu māju celtniecību nedomā, jo nav naudas.

"Mums nav tādu materiālo resursu. Protams, ir jautājums par tukšajām skolas ēkām, kur pagaidām vēl dažādi projekti darbojas.

Ja ne, tad varbūt būs jādomā, nu… kā piemērot vai kā to risināt," atzīst novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.

Naukšēnu novadā arī faktiski piedāvājuma nav. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Zumets atzīst, ka pieprasījums pēc īpašuma ir gana liels – ja kāds piedāvājums parādās, tas tiek ātri nopirkts, bet pašvaldības pati celt neko pagaidām nedomā.

Situācija Kurzemē

Vaiņodes novadā nav neviena mājokļa piedāvājuma. Dundagas novadā piedāvājumā viens apdzīvojams trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām, bet tā cena – 20 000 eiro. Rucavas novadā pārdošanā viena māja par 23 000 eiro.  

Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits atzīst, ka situācija novadā saistībā ar mitekļa atrašanas un iegādes iespējām ir bēdīga. "Visa atpūtas zona, kūrorta zona, kur arī jūra ir, - to ir izpirkuši lietuvieši. Nu, tad jautājums, kāpēc? Viņi strādīgāki? Viņi gudrāki ir? Viņi ir bezkaunīgāki? Čaklāki? Pirktspējas lielākas?" jautā Veits.

Daži pašvaldības dzīvokļi esot, bet novadam nav naudas, lai tos atjaunotu. Viņaprāt, vienīgā izeja, ka pašvaldības kopā ar valsts pārvaldi realizē kopējus attīstības projektus.

Skrundas novadā piedāvājumi vairāki. Piemēram, trīsistabu dzīvoklis par 15 000 eiro, bet tam vēl nepieciešams remonts.

Taču ar vienu niansi gan daudzi mazie Kurzemes novadi atšķiras no pārējās Latvijas mazajiem novadiem. Proti, piejūras novados pārdošanā ir daudzas privātmājas.

Acīmredzot, te tās tiek laistas tirgū, jo cer, ka būs arī pircēji, bet cenas ir samērā augstas. Pāvilostas novadā māju piedāvājumā vairāk nekā desmit gan vecas, nolaistas un remontējamas, gan arī jaunas un modernas, cenai sasniedzot 219 000 eiro.

Līdzīgi – pārdošanā izliktas mājas ir arī Nīcas novadā, Alsungas novadā, arī Rojas novadā, kur ir arī gana plašs dzīvokļu piedāvājums, bet, šķiet, visplašākais māju piedāvājums ir Mērsragā, kur glītas un atjaunotas privātmājas ar zemi maksā vairāk nekā 100 000 eiro. Taču daudzas ir remontējamas, un to cena svārstās ap 50 000 eiro un vairāk.

Dzīvojamais fonds – nolietots

LTV raidījums secina, ka Latvijas nelielo novadu nākotne ir ļoti apdraudēta. Dzīvojamais fonds ir ļoti nolietots, privāto īpašumu tirgus ir neliels vai arī ekskluzīvs, un tādēļ arī dārgs. Savukārt pašām pašvaldībām, kas dzīvo no rokas mutē, nav resursu, lai ko būtiski mainītu un lai sāktu celt, piemēram, jaunas mājās, ja to nedara privātie.

Uz leju visu velk arī apburtais loks. Proti, kāpēc, lai kāds vai kāda ģimene izvēlētos sākt dzīvi nelielā novadā, ja bieži vien tur vai apkārtnē nav, kur strādāt, bet - kāpēc lai uzņēmēji radītu darbavietas, ja nav cilvēku, kas strādās, jo nav vietas, kur viņiem dzīvot.

Skeptiski par mazo novadu nākotni ir arī nekustamo īpašumu speciālisti, kuru vērtējumā Latvijā pilnā sparā šobrīd notiek urbanizācijas process.

Mazajos novados tirgus ir tik mazs, ka īpašumiem pat grūti novērtēt to cenu.

"Bieži vien vērtētājs reģionā, kas ir vairāk nekā 100 kilometru attālumā no lielākajām pilsētām, saskaras ar problēmu, ka ir ļoti grūti atrast tos salīdzināmos - gada vai divu gadu laikā ir pārdots mazāk par trīs četriem dzīvokļiem vai mājām. Kur nu vēl, ja mēs vērtējam jaunbūvi, tas ir retums," atzīst SIA "Latio" Vērtēšanas daļas vadītājs Roberts Ardavs.

Savukārt urbanizācijas laikmeta spilgtākais piemērs Latvijā šobrīd ir Valmiera, kur, pieaugot darba vietu skaitam, pašvaldības uzņēmums jau ceļ jaunas daudzdzīvokļu mājas, ko īrēt cilvēkiem.  Pavisam drīz pirmās divas būs gatavas. Dzīvokļi moderni, ar visām ērtībām, stāsta Valmieras mērs Jānis Baiks.

Kopā būs 150 jauni dzīvokļi, tostarp vienistabas, divistabu un trīsistabu, bet nelieli. Tie būs izīrējami, un šobrīd aptuvenā īres cena noteikta 5,20 eiro par kvadrātmetru.

Plus pašam īrniekam būs jāsedz komunālie maksājumi. Tādējādi, piemēram, 40 kvadrātmetru liela divistabu dzīvokļa īres cena būtu apmēram 200 eiro mēnesī.

Abu māju izmaksas kopā ir aptuveni 6,5 miljoni eiro, un to celtniecībai pašvaldības uzņēmums ņēmis kredītu.