Tikpat strauji, cik mainās "legālo narkotiku" tirdzniecības vietas, mainās arī uzņēmumi, kam pieder šie veikali. Pārliecinoši lielākā daļa izvēlējusies dibināt, tā dēvētos, mikrouzņēmumus, projekta ,,Legālā nāve" ietvaros ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Bizness ienesīgs, ofiss - noplucis
Noplukušas koka mājas Rīgas pievārtē vai dzīvoklis sērijveida ēkā kādā no pilsētas mikrorajoniem - tā izskatās "spaisa" bodīšu īpašnieku mitekļi. Ja neoficiāli tiek lēsts, ka no viena pārdota "legālās narkotikas" grama peļņa var sasniegt pat 1000%, neticama šķiet šo biznesmeņu pieticība.
Piemēram, Maskavas ielā esošās tirdzniecības vietas saimniece Marina Averina par savu deklarēto dzīvesvietu norādījusi mazu dzīvokli Čiekurkalnā. Savukārt kāds cits ,,legālo narkotiku" tirgonis Andrejs Čaika atrodams, tā dēvētajā, ,,lietuviešu projekta" daudzdzīvokļu nama otrajā stāvā. Pie ēkas "De facto" pamana pašu Andreju. Viņa izskats atbilsts sociālajos tīklos ievietotajai fotogrāfijai. Taču pats apgalvo pretējo - esot Andreja brālis Hipolits.
Sākumā noliedz, ka kaut kas būtu zināms par firmu ,,Čaika – Kor".
Taču iekarst, kad tiek nosaukta precīza "spaisa" tirgošanas vieta: ,,Es nezinu, to vajag uzzināt no kāda cita. Es Jums nevarēšu palīdzēt." Uz "De facto" jautājumu, vai viņš brālim kaut kādā viedā palīdzējis, tikai strupi atcērt: ,,Jā, es palīdzēju," un aiziet. Savrupi un nerunīgi par savu biznesu ir arī citi tirgoņi. Viņi neatklāj, kuras personas uzdevumā šīs firmas dibinājuši.
Galvenie organizētāji paliek ēnā
Lielākā daļa šīs rūpalas īpašnieku nenorāda uzņēmuma darbības veidu. Citādi ir ar SIA ,,S Rez". "Lursoft" lasāms, ka pamatdarbība ir ,,mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku".
Taču realitātē - "spaisu". Iļģuciemā esošā "točka" pieder kādam 31 gadu vecam Aleksandram Spitānam. Veikalā norāda, ka Andrejs jāmeklējot mājās. Netālu esošajā Aleksandra dzīvesvietā "De facto" sastop viņa māsīcu. Viņa neizskatās pārsteigta, kad uzzina par sava brālēna nodarbošanos: ,,Ziniet, viņš nav mans dēls, viņš ir mans brālēns. Atvainojiet, viņš ir pieaudzis. Man pašai arī tas viss nepatīk."
Aleksandrs tāpat kā lielākā daļa ,,legālās nāves" tirgoņi nodibinājuši tā dēvēto mikrouzņēmumu. Tas ir krietni lētāk un vieglāk. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šie uzņēmēji nodokļus valstij nemaksā. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis papildina: ,,Nav noslēpums, ka šie īstie darboņi paši paliek ēnā un izvēlas dažādas ne pārāk zinošas personas, lai uz viņu vārdu reģistrētu šos uzņēmumus. Mēs tādā veidā mēģinām izķert, kad noskaidrojam, ka šī persona ne pārāk labi saprot, kur viņa atnākusi, ko viņa dara, tad tiek atteikta paraksta apliecināšana. Tad attiecīgi šī persona nevar piereģistrēt uzņēmumu."
Sarunās neielaižas
Mīklaina ir kāda vieta Jūrmalā. 25 it kā savstarpēji nesaistīti uzņēmumi kā savu juridisko adresi norādījuši vienu pastkastīti. To vidū ir arī "spaisa" tirgoņi. Mājeles īpašnieks – Jānis Kaspars. Strādājot veikalā. Taču pats stāsta, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pabijis arī cietumā. Uz "De facto" jautājumu, kā iespējams, ka viņš atļāvis šeit šos uzņēmumus reģistrēt, Jānis atbild: ,,Es varbūt kādreiz esmu parakstījis kādu papīru vienu. Tad taisa no tā visa kopijas tālāk. Varbūt, varbūt, nestrīdos!"
Jāņa parakstu iegūt nav problēmu. Viņš neatsaka to parādīt arī "De facto". Vizuāli tas pilnībā atbilst tam, kas redzams "spaisu" tirgojošo uzņēmumu dokumentos. Taču interesantāk kļūst brīdī, kad atklājas, ka šie tirgoņi iepriekš bija reģistrējušies kādā Ķengaraga daudzdzīvokļu namā. To pērn jūlija beigās iegādājās uzņēmējs Reinis Eisaks. Jau pēc divām nedēļām R.Eisaka dzīvoklī reģistrēti trīs mikrouzņēmumi, kas, visticamāk, nodarbojušies ar "spaisa" pārdošanu. Šajā dzīvoklī šobrīd notiek remonts. "De facto" sastaptais strādnieks atklāj, ka ,,kāds meklēja viņu pirms pāris dienām. Es vārdu neatceros, bet tādi paši.".
Iespējams, pastiprinātas intereses dēļ R.Eisaks nav atrodams ne privātmājā, ko pērn atdāvinājis Zanei Eisakai, ne savā birojā Krišjāņa Barona ielā un arī citos viņam piederošajos īpašumos. Tomēr R.Eisaku izdodas sazvanīt. Par savu dzīvokli Ķengaragā stāsta, ka to izīrējis kādam Krievijā dzimušam Aleksandram Tretjakam. Viņš esot bijis tas, kas šī firmas dibinājis. R.Eisaks pat atsūta īres līguma fotouzņēmumu. Taču tajā lasāms, ka tas noslēgts vien 20. augustā. Pāris dienas pēc tam, kad Eisaks bija parakstījis dokumentus par piekrišanu trīs "spaisa" uzņēmumus reģistrēt savā īpašumā.
Turklāt ir vēl kāda dīvaina sakritība, kas telefonsarunā, visticamāk, R.Eisaku pārsteigusi nesagatavotu. Šiem "spaisa" uzņēmumiem izvēlēti tā paša zvērinātā notāra pakalpojumi, kas citam R.Eisaka uzņēmumam. R.Eisaks kļūst mazrunīgs: ,,Es nevaru Jums pateikt, kā to var komentēt." Turpmākā saruna neizdodas. R.Eisaks pēkšņi nemitīgi atkārto, ka vairs neko nedzird līdz sarunu beidz.
Gaida, kad "spaisa" tirgotāji kļūdīsies
Tikmēr likumsargi gaida brīdi, kad šie "spaisa" tirgoņi pieļaus kļūdas. Piemēram, sāks dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica skaidro, ka ,,ir grūtāk atrast tieši tos ceļus, kur šie te organizatori darbojas un ieceļ personas, kādas citas fiziskas personas, kas viņu vārdā darbojas". Ir daļa uzņēmēju, kas šo "legālo narkotiku" biznesu izmanto kā papildu ienākumu avotu. Taču nenoliedzami - šis bizness pāriet organizētās noziedzības paspārnē.
Līdzās citām narkotiskajām vielām, kas jau šobrīd ir aizliegtas, tirgo arī jaunās psihoaktīvās vielas.
