"Jau drīz atvēršana," vēsta liels, dzeltens plakāts pie angāra Iļģuciema nomalē. Te būs pirmais "Mere" veikals Rīgā un arī Latvijā. Kaimiņzemē Lietuvā tādu veikalu ir jau deviņi.
"Tumšais zirdziņš" no Sibīrijas
Īpašnieki ir uzņēmēju grupa no Sibīrijas pilsētas Krasnojarskas. Kopš 2009. gada viņi attīsta mazсеnas (hard discount) preču veikalu tīklu "Svetofor". Kontrolpakete pieder brāļiem Sergejam un Andrejam Šnaideriem. Viņi kontrolē arī 73% "Mere" operatora Latvijā SIA "Latprodukti" kapitāldaļu – šis uzņēmums reģistrēts pagājušā gada maijā. Kā ne reizi vien konstatējuši plašsaziņas līdzekļi, "Mere" un "Svetofor" īpašnieki ir absolūti nepubliski cilvēki, intervijas nekad nesniedz un uz žurnālistu jautājumiem neatbild.
Neskatoties uz "tumšā zirdziņa" tēlu, 11 gados tīkls izaudzis no viena veikala Sibīrijā līdz vairāk nekā 2000 veikaliem Krievijā, Ķīnā, Baltkrievijā, Kazahstānā. Pēdējos trīs gados uzņēmums ar zīmolu "Mere" mēģina izvērst darbību Eiropas Savienības tirgos.
Krievijā kompānija ir lielāko pārtikas produktu mazumtirgotāju desmitniekā.
Kaimiņvalstī Lietuvā pirmais "Mere" veikals tika atvērts pagājušā gada jūnijā Kauņas nomalē. Toreiz vadība paziņoja par plāniem atvērt 40 veikalus. Pircēju atsauksmes un plašsaziņas līdzekļu apskati visās valstīs, kurās tīkls sācis darboties, sniedz apmēram līdzīgu raksturojumu – telpas drīzāk atgādina nepievilcīgu noliktavu (pašā uzņēmumā to dēvē par "minimālu askētisku noformējumu"), preces izvietotas tieši uz paletēm vai mehāniskiem sastatņu plauktiem, cenas – par apmēram 20% zemākas nekā pie konkurentiem. Sortiments – vislētākais (pēc "Deutsche Welle" raksturojuma – "kafija par 1,97 eiro paciņā, bet dzert var").
Spriežot pēc "Mere" klientu apskatiem videoapmaiņas vietnē "YouTube", preces lielākoties ir no nepazīstamiem ražotājiem (Polija, citas Austrumeiropas valstis, Turcija), bet ir arī kaut kas no vietējās produkcijas: gaļas izstrādājumi, desas – no Lietuvas, bet no Latvijas ražojumiem pamanītas sulas ("Cido") un zivju konservi. Preces mājai, sadzīves ķīmija galvenokārt ražota Krievijā.
Vācijā vairāki "Mere" veikali tika atvērti jau 2019. gadā.
Tie sākumā izraisīja ažiotāžu vācu plašsaziņas līdzekļos, un daži no tiem nodēvēja jauno spēlētāju par "krievu "Aldi"" (tā sauc lielu Vācijas zemo cenu veikalu tīklu), kā arī pievērsa uzmanību lētumam. Toreiz vadība paziņoja par plāniem paplašināties līdz 100 veikaliem, taču pēdējās ziņas no Vācijas – par trešo atvērto veikalu – ir datētas ar pagājušā gada maiju. Kopš tā laika par ekspansijas turpināšanos šajā tirgū nav dzirdēts. Kompānijas interneta vietnē nav norādīts veikalu skaits katrā valstī, bet nosauktas tikai valstis – Rumānija, Polija, Lietuva, Vācija. Tiek arī ziņots par plāniem Itālijā, Spānijā, Grieķijā, Bulgārijā un – arī Baltijas valstīs.
"Neticu, ka tas ir nopietni"
Krievijas eksperti pirms vairākiem gadiem nenonāca pie kopēja viedokļa par to, vai Krievijas tīklam ir ekonomiski lietderīgi izvērst darbību Eiropas Savienības valstu tirgos un kā tas var konkurēt ar citiem zemo cenu veikaliem.
"Es īsti neticu, ka tas ir nopietni," "Mere" ienākšanu Latvijā vērtē Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.
"Jā, viņiem ir vienkāršs formāts un zemas cenas. Tomēr es tur nejūtu jaudu. Vācu plašsaziņas līdzekļi daudz rakstījuši, jo tas ir Krievijas tīkls, Eiropai – eksotika. Taču, ja tajā pašā Polijā trīs gados viņi atvēruši tikai trīs veikalus – tas ir ļoti, ļoti lēni. Tomēr Polija ir daudz plašāks un svarīgāks tirgus salīdzinājumā ar Latviju. Viņi sper kaut kādus solīšus, lēni, pēta, bet es neredzu aktīvu attīstību. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā arī "Lidl" kaut kad tiks atvērts. Pagaidām es šeit "Mere" perspektīvu nesaskatu. Ja tikai viņi nepārpirks kādu tīklu."
Krievijas pilsonis Antons Saričevs, kurš ir "Svetofor" attīstības direktors un Latvijas operatora SIA "Latprodukti" valdes loceklis, atbildēt par situāciju Polijā nevarēja, bet īsā telefonsarunā ar Rus.lsm.lv salīdzināja situāciju Latvijā ar to, kāda ir Lietuvā: "Es personīgi ar Polijas tirgu nestrādāju, tāpēc nevaru to komentēt.
Bet paskatieties uz Lietuvu – tur jau ir deviņi mūsu veikali. Tāpēc mums nav jautājumu, vai mēs attīstīsimies Latvijā."
Kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, marta sākumā kompānija izvietoja sludinājumus, aicinot darbā kasierus (alga – 500 eiro pēc nodokļu nomaksas) un grāmatvedi (algas apmērs nav norādīts). Bet jau janvārī uzņēmums Latvijā meklēja attīstības menedžerus, kuru uzdevums būtu meklēt vietas, kur varētu atrasties veikali, slēgt nomas līgumus, nodarboties ar aprīkojumu.
Pēc Saričeva teiktā, veikals Iļģuciemā tiks atvērts orientējoši marta vidū. Atsaucoties uz komercnoslēpumu, viņš atteicās atbildēt uz jautājumu, cik daudziem veikaliem Latvijā jau izdevies atrast telpas (atšķirībā no tā paša "Lidl", "Mere" neinvestē savu tirdzniecības platību būvniecībā, bet meklē maksimāli lētas telpas nomai). Kādas Latvijas preces būs pārstāvētas, Saričevs nevarēja pateikt: "Es pats ar piegādātājiem nenodarbojos. Bet mums ir viena atšķirīga iezīme – visas preces pie mums ir lētākas nekā jebkur citur."
Latvijā mazcenu formāta veikalu nav, taču, lai ieņemtu vietu zem saules, ir vajadzīgs tīkls, komentē Danusēvičs.
"Nezinu, kāpēc mums nav mazcenu veikalu, kāpēc aiztaisīja ciet iepriekšējos formātus. Izskatās tā, ka "Maxima" un "Lidl" plāno savā veidā nodrošināt zemas cenas, neveidojot īpašu zemo cenu veikalu tipu, kā to dara "Mere", kur ir gandrīz kā vairumtirdzniecības noliktavā un minimāls skaits darbinieku. Bet viens atvērts veikals vēl neko neizšķir. Mēs redzējām, ka pat "Prisma" ar pieciem lieliem veikaliem bija par maz, lai te noturētos. Runājot par zemo preču veikaliem Latvijā – ir vajadzīgi vismaz desmit veikali, lai nopietni konkurētu. Bet pagaidām ["Mere" Latvijā] es tādu aktivitāti neredzu. Varbūt Lietuvā viņiem ir cita situācija. Bet tur ir arī cits tirgus – Lietuvā mazo tirgotāju grupā nav tādas kooperācijas kā pie mums. Viņiem ir lielie tīkli, bet, kas attiecas uz mazajiem, ir tikai viens [kooperācijas tīkls] "Aibe". Tur mazajiem ir vairāk brīvības."
Līderi un kooperācija
Agrāk savu zemo cenu veikalu formātu "Supernetto" attīstīja arī tīkls "Rimi". Bet 2018. gadā uzņēmuma vadība paziņoja par atteikšanos no šīs pieejas, un 38 "zemo cenu veikali" Latvijā pārvērtās par "Rimi Mini". Kā norādījuši Latvijas pārtikas produktu ražotāji, lielie tirdzniecības tīkli izvēlējušies savu veidu, kā cīnīties par "taupīgo klientu", un atsevišķu zemo preču veikalu vietā attīsta savu lēto preču zīmju (private label) segmentu, kura preces var atrast jebkurā tīkla veikalā. Tā "Rimi" attīsta marku "Rimi Basic", savukārt "Maxima" ir "Optima līnija".
Abi tīkli daudzus gadus ir tirgus līderi. "Rimi Latvia" (132 mini, super un hipermārketi) apgrozījums 2019. gadā bija 917 miljoni eiro, peļņa – 33 miljoni. "Maxima Latvija" (173 veikali, arī trīs formātos) apgrozījums tajā pašā gadā sasniedza 837 miljonus eiro, bet peļņa – 27 miljonus eiro. Vietējie mazie un vidējie tirgotāji kooperējas, attīstot veikalu tīklus "Lats", "top!", "Citro", "Elvi" un "Aibe". Piemēram, viens no bagātākajiem Latvijas uzņēmējiem ir tirdzniecības veterāns Egils Butka – ar kompānijas "Madara 89" starpniecību viņš kontrolē vairāk nekā simt veikalu "top!", kuri 2019. gadā strādāja ar 151 miljona eiro apgrozījumu.
