Kultūršoks

Kultūršoks: «Kas notiek ar kultūras ēkām Valsts nekustamo īpašumu pārziņā?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kas notiks kultūrā pēc 13. Saeimas vēlēšanām?»

Kultūršoks: «Ko īsti nozīmē tikumība izglītībā?»

«Kultūršoks»: Vai «tikumības grozījumi» ietekmējuši izglītības saturu?

Pēc diviem gadiem bērni skolās sāks apgūt jauno izglītības saturu, kurā tiks ieviestas arī audzināšanas vadlīnijas, kas balstītas uz tradicionālām vērtībām. Izskan bažas, ka šīs vadlīnijas ierobežos jau tā nepietiekamo skolēnu izglītošanu seksualitātes un veselības jautājumos, kā arī cenzēs ar mākslu un kultūru saistīto mācību saturu.

Pēc diviem gadiem bērni skolās sāks apgūt jauno izglītības saturu, kurā tiks ieviestas arī audzināšanas vadlīnijas, kas balstītas uz tradicionālām vērtībām. Izskan bažas, ka šīs vadlīnijas ierobežos jau tā nepietiekamo skolēnu izglītošanu seksualitātes un veselības jautājumos, kā arī cenzēs ar mākslu un kultūru saistīto mācību saturu.

Trūkst zināšanu par seksuālo dzīvi un veselību

Pagājušajā nedēļā trauksmi par skolēnu nepietiekamām zināšanām par seksuālo dzīvi un veselību cēla biedrība “Papardes zieds”. Biedrība vērsa uzmanību uz to, ka pieaug agrīno grūtniecību un seksuāli transmisīvo saslimšanu skaits.

Biedrība anonīmā aptaujā arī noskaidrojusi, ka vecumā no 15 līdz 18 gadiem dzimumdzīvi uzsākuši vairāk nekā trešā daļa pusaudžu, bet tikai mazliet vairāk nekā trešā daļa skolēnu savas zināšanas par ķermeni un veselību vērtē kā pietiekamas.

“Veselības tēma mums ir karstais kartupelis. Veselības tēmas arī ir ērtās un neērtas. Vieglāk runāt par ēdināšanu, sportu, svaigu gaisu skolās. Bet tēma, kas skar seksualitāti, ir neērta, īpaši šodien. Kas ir cikls, kas ir auglīgās dienas. Nav šo zināšanu. Un bažas, ka jaunā kompetenču izglītība nerisinās šis problēmas, ir lielas,” atklāj biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle.

Skolas: “Tikumības grozījumu” ietekmi neizjūtam

"Tikumības grozījumus" Izglītības likumā pirms trim gadiem izraisīja dažu vecāku sašutums par biedrības “Papardes zieds” nodarbībām skolās. Tajās tika izmantoti bukleti, kuros tika pieminēti arī homoseksuāli cilvēki. Šie vecāki uzskatīja, ka šādas zināšanas ir kaitīgas, un viņu protesti guva atbalstu Saeimā. Grozījumi skolās raisīja bažas, ka neapmierināti vecāki turpmāk varēs cenzēt mācību saturu, savukārt pieprasījums pēc “Papardes zieda” nodarbībām un semināriem saruka.

Turklāt vairāk nekā desmit gadus skolās nav obligātās veselības mācības. Ar seksualitāti saistītās tēmas integrētas citos priekšmetos - bioloģijā un sociālajās zinībās. Tiesa, ir atsevišķas skolas, kurās veselības mācību var apgūt kā izvēles priekšmetu.

“Ņemot vērā to, ka mēs par savu pienākumu uzskatām izglītot un audzināt neatkarīgi no tā, vai pieņemti normatīvie likumi, mēs izglītības saturā iekļaujam jautājumus, kas saistīti ar veselību. Mums ir veselības mācība, jo mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi. Vadlīnijas formas un saturu nav mainījušas,” saka Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare.

Pagaidām gan skolotāji īpaši neizjūtot “tikumības grozījumu” un audzināšanas vadlīniju cenzējošu ietekmi uz saturu.

“Mums ir gan bioloģijā, gan veselības mācībā. Jebkuru tematu sākot, liekam testu. Vairāk tās ir sarunas. 9.klasē ir anatomija, fizioloģija, higiēna, dzimumorgānu sistēma, situācijas no dzīves, apraksts, mēs analizējam,” saka Rīgas Angļu ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Ilze Rikmane. Skolai neesot nācies saskarties ar vecāku pretestību, ka tiek skarta sensitīva tēma.

“Mani mulsina vadlīnijās ierakstītais, ka iestādes uzdevums ir aizsargāt no... Tas ir vienīgais, pret ko gribētu iebilst. Diez vai mēs varam uzņemties lomu aizsargāt. Mums nav tādu funkciju, tas ir izplūdis un dažādi interpretējams. Skolā vienmēr ir tādi skolēni, kuri dzīves apstākļu dēļ ir informēti par lietām. Tas jau ir noticis neatkarīgi no tā, vai mēs esam iejaukušies, aizsargājuši viņus vai ne,” skaidro Kokare.

Pēc grozījumiem atsakās sadarboties

Tomēr “Papardes zieda” vadītāja Iveta Ķelle stāsta, ka kopš “tikumības grozījumu” pieņemšanas Izglītības likumā vairākas skolas atsakās sadarboties ar šo biedrību.

Rīgas Angļu ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Ilze Rikmane stāsta, ka biedrība ir aicināta uz skolu, tomēr pēdējos gados tā nav bijusi: “Ir zvanīts, neatzvanīts.” Saistības ar “tikumības grozījumiem” tam neesot.

Skolotāja uzsver, ka arī vecākiem ar konservatīviem uzskatiem nav nekādu iemeslu iebilst pret viņas stundu saturu:

“Mēs nejaukās lietās neejam. Mēs runājam tikumiski, teiksim tā.”

“Audzināšanas vadlīnijas būtu jāskata šķirti no seksuālās izglītības tēmas. Vadlīnijas runā par pamatvērtībām, kuras ikviens pieaugušais gribētu, lai tās ir. Ja skatāmies uz veselību, ja gribam, lai izaug vesels, ir cits bloks.

Analizējot jauno kompetenču saturu, pārliecības, ka piedāvās pietiekamas zināšanas šai sfērā, nav,” norāda “Papardes zieds” vadītāja Ķelle.

Tomēr to, ka bērniem nepieciešamas objektīvi pasniegtas zināšanas sensitīvajos jautājumos, atzīst gan bērni, gan skolotāji. To vērojusi arī skolotāja Rikmane, kura atklāj, ka viens no absurdākajiem mītiem ir tas, ka stāvus dzimumaktā nevar apaugļoties.

Amatpersonas: Zināt nenozīmē darīt

Tā pa īstam audzināšanas vadlīnijas, kurās paredzēti gan ieaudzināmie tikumi, gan vērtības, gan ideoloģiskie uzdevumi, tiks izmantotas topošajā kompetencēs balstītajā izglītības saturā. Tas skolās tiks ieviests pēc diviem gadiem.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) par šo tēmu runāt nevēlējās un ministrijas viedokli uzdeva paust Valsts izglītības satura centra vadītājam Guntaram Catlakam. Jāpiezīmē, ka arī pirms diviem gadiem Valsts izglītības satura centra izstrādātās audzināšanas vadlīnijas, kad tās tapa par Ministru kabineta noteikumiem, parakstīja ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), bet Šadurska vietā – viņu tobrīd aizvietojošais Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

“Paredz zināšanas par tikumiskajām vērtībām. Tie [noteikumi] paredz, ka skolēni zina, kas ir tikumi. Bet šī brīža standarta problēma – tikai no zināšanu aspekta. Zināt nenozīmē būt vai darīt, vai gribēt. Strādājot ar jauno saturu, vērtību dimensijā – kas ir attieksmes, lai cilvēks būtu izpratis, pieņēmis kā savas,” stāsta Catlaks.

Viņš ir pārliecināts, ka šādas vadlīnijas ir nepieciešamas un tas ir instruments skolotāju, nevis ar saturu neapmierinātu vecāku rokās. “Ir vajadzīga kopīga izpratne par vērtībām katrā sabiedrībā. Pie vērtību dimensijas būtu jāstrādā tik un tā. Sociālā solidaritāte. Es varētu pieminēt Franciju kā piemēru, kur pēc 2015.gada teroraktiem bija ļoti liela iniciatīva par vērtību dimensijas stiprināšanu. Tas, ka arī franči ļoti aktīvi pēc 2015.gada strādāja pie jaunas vērtību dimensijas izstrādes izglītības saturā, tas ir visaktuālākais piemērs,” norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs.

Iespēja vecākiem kontrolēt izglītības saturu?

''Tikumības grozījumiem'' Izglītības likumā ir gara un sarežģīta vēsture. Pirms trim gadiem tos pieņēma Saeimā, un to aktīvākās lobētājas bija Nacionālās apvienības deputāte Ingūna Rībena un deputāte, kas ievēlēta no “Saskaņas” saraksta – Jūlija Stepaņenko.

Stepaņenko skaidro, ka “tikumības grozījumus” rosinājusi, jo uzskata, ka vecākiem būtu jākontrolē bērnu izglītības saturs: “Šie likuma grozījumi ir piešķīruši vecākiem ekskluzīvo instrumentu – vienoties ar skolotājiem, kādā veidā viņu bērniem tiks pastāstītas šīs svarīgās lietas. Tieši no vecāku vērtīborientācijas atkarīgs tas, cik labā kvalitātē bērniem tiks pasniegtas šīs zināšanas. Šobrīd biedrība “Papardes zieds” cīnās ar to, lai vecākiem tiesības būtu atņemtas.”

Taču gan bērni, gan skolotāji atzīst, ka ne vienmēr vecāki ģimenē runā par sensitīvām tēmām.

Iepazinusies ar “Papardes zieda” aptauju par skolēnu zināšanām veselības un seksualitātes jomā, Stepaņenko apšauba tās uzticamību.

“Šo projektu atbalsta resursu centrs “Marta” un apvienība “Mozaīka”. Ir saņemti līdzekļi darbībai, kas vērsta uz likuma atcelšanu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) piešķīruši vairāk nekā 13 000 eiro. SIF ir piešķīris līdzekļus, lai veicinātu diskusijas par “tikumības grozījumiem”. Vai mēs šobrīd ar jums nepiedalāmies kādā spēlē?” komentē deputāte.

Stepaņenko arī iesniegusi sūdzību par biedrības “Papardes zieds” darbību un centieniem panākt “tikumības grozījumu” atcelšanu, izmantojot tam arī biedrībai valsts piešķirto finansējumu.

KONTEKSTS:

2015.gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

1 komentārs
Aldis Novokšanovs
Smalki nofinansēta darbība. Kāpēc kultūršokētāji piemirst pieminēt "Papardes ziedam" Sorosa piemestos 58702 EUR, lai atceļ likuma grozījumus, kas aizsargā Satversmē nostiprinātās vērtības? Taisni jābrīnās, cik ļoti LR sabiedriskais medijs stumj šo liberālo ideoloģiju, protams, mūsu bērnos! Ceru, ka Vienotībai nesanāks, pat reklamējoties pie raksta... Saite par finansēšanu : https://www.youtube.com/watch?v=3FDMse2XjZk&feature=youtu.be&app=desktop
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti