Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Pārtikas revidents. Latvijas superēdieni

Nedzirdīgajiem

Saknes debesīs

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Nāve par pieciem eiro»

Kas ir Ernests Rieksts? «Aizliegtais paņēmiens» meklē Merķeļa ielā degušā hosteļa īpašniekus

Nelaimīgi darbinieki, apkrāpta valsts, būvniecības normu ignorēšana, shēmošana un tagad vēl arī astoņu cilvēku nāve ugunsgrēkā nelikumīgi ierīkotā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pētīja, kas ir uzņēmējs Ernests Rieksts un kā viņš darbojas hosteļu biznesā.

Hostelī, kas bija ierīkots dzīvoklī Merķeļa ielā, bija apmetušies gan ārvalstu studenti, gan vietējie ļaudis no reģioniem. Vienas gultas vietas cena – aptuveni pieci eiro par nakti. Šī vieta daudzkārt ir bijusi policijas redzeslokā, par naktsmītnes viesu uzvedību sūdzējušies kaimiņi, interesi par šo vietu izrādījis Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests un bijusi informēta arī Rīgas būvvalde.

Izmeklē ugunsgrēku; skaidro bojāgājušo identitāti

Par to, kā un kāpēc sācies ugunsgrēks, smalku detaļu aizvien nav, savukārt oficiālās galvenās versijas ir divas: mantas bojāšana un iznīcināšana aiz neuzmanības, kā arī nelegāla uzņēmējdarbība ar ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu.

Agrā rītā notikušā ugunsgrēka lieciniece Viktorija LTV raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja par kādu konfliktu. Esot bijusi kāda kompānija, kaut kas mests un kaut kas sprādzis. Turklāt viņa minēja, ka tonakt saukta un jau bijusi policija. Un Valsts policija informāciju par izsaukumu apstiprināja. Policija bija ieradusies plkst. 2.45, bet konfliktu nekonstatēja – personām nebija savstarpēju pretenziju. Tika noformēts protokols par Covid-19 pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu.

Savukārt divas stundas vēlāk – plkst. 4.43 – izsaukumu uz šo adresi saņēma Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD). Pēc liecinieces stāstītā, tobrīd konkrētajā vietā atradušies aptuveni 60 cilvēki, un, var saprast, ka ir bijuši arī vairāki viesu uzraugi, kas metušies glābties paši.

Lai gan kopš ugunsnelaimes pagājusi vairāk nekā nedēļa, no astoņiem bojāgājušajiem ir atpazīti tikai četri – Latvijas valstspiederīgie. Kā ir ar pārējiem? “Tur tiek veiktas ekspertīzes, kas ir saistītas ar DNS iegūšanu un to salīdzināšanu ar radiem. Līdz ar to, kurš ir ārzemnieks, to es varēšu pateikt tikai, kad tam būs simtprocentīgs apstiprinājums ,” sacīja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Kaspars Briedis.

Iemītnieku saraksta policijai neesot. Pat ja tāds ir bijis, iespējams, tas sadedzis ugunsgrēkā. “Šādu sarakstu mums neiesniedza, jo, sāksim ar to, ka hostelis ir nelikumīgs, tas nav juridiski reģistrēts. Realitātē tur ir apvienoti divi dzīvokļi, kuros būvvalde ir konstatējusi nelikumīgu būvi. No diviem dzīvokļiem bija uztaisītas 34 guļamvietas, varam tā to definēt. Un, kas attiecas uz to, kas ir bijis šī dzīvokļa īpašnieks, viņš mums nekādus datus neiesniedza par to, kādas personas tur varētu atrasties. Bet mēs to visu monitorējam ar savām metodēm un paņēmieniem,” pastāstīja Briedis.

Daļa datu par personām, iespējams, varētu būt uzņēmuma “Booking.com” rīcībā, caur kuru cilvēki varēja rezervēt vietas. Hostelis šajā vietnē saucās kā viesnīca “Japanese style centrum”, bet nav izslēgts, ka cilvēki, kas šo vietu zināja, nāca un maksāja arī skaidrā naudā.

Sūdzības no iemītniekiem un kaimiņiem

Šī naktsmītne ne vienreiz vien ir bijusi uzmanības centrā un pat raksturota kā narkomānu perēklis.

Arī atsauksmes par naktsmītni nav glaimojošas. Daži piemēri:

2019. gada novembris.
“Nejutos tur droši. Administrators izskatījās kā narkotiku atkarīgais. Tā vieta atgādina narkotiku pritonu. Administratora draugs skraidīja apkārt ar nazi, sadūra kādu, atbrauca policija un viņu aizveda. Administrators pats tad no policijas slēpās. Apmeklētāji apsprieda savu cietuma pieredzi. Tas bija briesmīgi un šausminoši!”

2020. gada jūlijs.
“Administratori zaga naudu no istabām, izmantojot otru atslēgu. Viss bija netīrs un tualetēs smirdēja pēc urīna. Šajā vietā apgrozās narkotiku dīleri, kā arī citi noziedznieki, kas zog mantas un tad tās tālāk tās pārdod lombardos, kā arī Centrāltirgū. Daudzi cilvēki, kas tur apgrozās, ir pilnībā salietojušies, arī administrators.”

“Aizliegtais paņēmiens” sazinājās ar kādu igauni, kas izmantojis šīs vietas pakalpojumus pērn vasarā: “”Booking.com” mēs atradām hosteli “Japanese style centrum”. Tur nebija daudz labu atsauksmju, bet atsauksmes nebija arī tik sliktas, tās bija "okei". Un cena bija 10 eiro par atsevišķu istabu. Turklāt mums vajadzēja istabu, tikai lai tur dažas stundas pagulētu. Fotogrāfijas bija skaistas, viss izskatījās ļoti gaišs un tīrs. Turklāt “Booking.com” bija rakstīts, ka tur ir gaisa ventilācija un cenā pat iekļautas brokastis.”

Bet realitāte izrādījās gauži cita. “Mēs bijām pārsteigti, ka tur vairāki cilvēki kopā tusējas, dzer, ir iereibuši, neskatoties uz pandēmiju. Turklāt vairāki cilvēki stipri klepoja gan istabās, gan koridorā. (..)Tāpat bija sajūta, it kā tur gadiem ilgi nebūtu vēdināts. Pirmo reizi mūžā mēs pieredzējām kaut ko tādu. Negribu pārspīlēt, bet mums bija bail aizmigt, jo mums likās, ka guļot mēs varam nosmakt,” atklāja tūrists no Igaunijas.

Par šo vietu neskaitāmas reizes bijušas arī sūdzības no mājas kaimiņiem. LTV uzrunātā sieviete, kas mitinājusies vienu stāvu zemāk, pastāstīja, ka hostelis darbojoties pāris gadu un ir redzēti gan narkomāni, gan bijuši līķi.

“Tīrās šausmas! Vienkārši briesmīgi! Tur bija vienkārši "pritons". Narkomānu midzenis. Tur tirgojās ar narkotikām, marihuānu, ko tur tik netirgoja! Bija bīstami ienākt. Turklāt mums ir arī mazs bērns,” pastāstīja Merķeļa ielas 8 iedzīvotāja.

Viņas vīrs ir bijušais policists, un policija saukta regulāri, bet nekas nemainījās. “Pēc tam mēs ar bērnu kāpņu telpā atradām līķi. Mēs atbraucām tikai uz vienu stundu, lai paņemtu drēbes. Tas bija vasarā, šķiet, augustā. (..) Mirušais izskatījās tāds pieklājīgs – ar apgrieztiem matiem, tāds tukls, ne narkomāns. Aptuveni 40 gadi. Guļ uz muguras, blakus soma ar mantām un vēl tāda plecu soma, jau pilnīgi tukša. Es pie viņa piegāju, lai palīdzētu. Vajag taču palīdzēt. Pataustīju viņa ķermeni – auksts. Mēs mājās nebijām vienu stundu. Stundas laikā cilvēks neatdzisīs. Es taču to labi saprotu, jo esmu policista sieva. Es domāju, ka viņu atnesa un tur nolika,” pastāstīja kaimiņiene.

Arī vienu dienu pirms traģiskā ugunsgrēka hostelī tika atrasts miris cilvēks. Igaunijas pilsone, bez vardarbības pazīmēm, bet ir aizdomas, ka viņa pārdozējusi narkotikas, ziņo mediji, bet policija vēl nesteidz apstiprināt, jo gaida ekspertīzes rezultātu.

Ko darīja dienesti?

Šī gada sākumā pēc kaimiņu sūdzībām uzmanību hostelim pievērsa arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 15. janvārī dienesta pārstāvji devās šo vietu apsekot, bet tajā netika ielaisti. VUGD par to ziņoja Rīgas būvvaldei, kuri arī devās uz hosteli.

“Pastāvot un pagaidot pie durvīm, noķerot momentu, kad kāds nāk ārā, lai iekļūtu šajā objektā. Tas viņam arī izdevās, un viņš konstatēja patvaļīgo būvniecību, uzdeva pārtraukt ekspluatāciju neatbilstoši funkcijai un novērst patvaļīgas būvniecības sekas,” pastāstīja Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Un šogad 24. februārī būvvalde lēma, ka ir jābeidz ekspluatēt telpas. “Lēmums ir nosūtīts uz deklarēto adresi, ierakstītā pasta sūtījumā. Bet kontaktējies viņš ar mums diemžēl nav,” pastāstīja Meļņikova.

Kas ir īpašnieki?

Dzīvokļa, kurā bija ierīkots hostelis, īpašnieks ir Andrejs Gailis, jaunietis, pēc izglītības jurists, savulaik bijis arī Rīgas Juridiskās augstskolas Studentu asociācijas prezidents. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem viņš Merķeļa ielas 8 īpašumu iegādājies 2019. gadā vienu dzīvokli par 100 tūkstošiem eiro un vēl par 20 tūkstošiem eiro blakus esošo dzīvokli, abus apvienojot kopā.

Patlaban Andrejs Gailis nav starp apcietinātajiem, bet ar medijiem viņš nerunā: “Lūgšu vērsties pie maniem advokātiem. Pagaidām bez komentāriem.”

“Būtībā Andrejs Gailis ir tikai šo telpu īpašnieks. Viņš šīs telpas bija nodevis lietošanā citām personām,” sacīja zvērināta advokāte Daina Puķīte, neatklājot, kam tieši ir nodots dzīvoklis.

Gailis neesot zinājis par dzīvoklī notiekošo un vēstules ne no būvvaldes, ne no ugunsdzēsējiem arī neesot saņēmis. “Mans klients arī neko nezināja par to, ka Merķeļa ielā tiek veikta kaut kāda nelikumīga būvniecība,” sacīja advokāte.

Saskaņā ar “Aizliegtā paņēmiena” rīcībā esošo informāciju Andrejs Gailis ir brālis uzņēmējam Ernestam Riekstam, kuru šobrīd policija ir izsludinājusi meklēšanā.

Bet vēl pērn augustā Rieksts intervijā pie Andra Kiviča stāstīja, cik viņš ir varens hosteļu saimnieks Rīgā, lielākais visā Baltijā. Intervijā viņš klāstīja, ka bizness esot smags: “Godīgi sakot, ļoti smags, otrreiz dzīvē es tam klāt neskartos (..) Man nauda ir apnikusi… Es gribu nodarboties ar morāli ētisku, atbildīgu biznesu, kas dod labumu visai sabiedrībai.”

Taču izrādās – kopš 2018. gada pašam Riekstam nepieder ne hosteļi, ne īpašumi, ne firmas. Tātad vai nu viņš intervijā melojis, vai arī formāli viss pieder citām personām.

Kas zināms par Ernestu Riekstu?

Uzņēmējs Ernests Rieksts pie hosteļu biznesa apvāršņa parādījās pirms aptuveni sešiem gadiem, 2015. gadā.

Namā Merķeļa iela 1, kur šobrīd atrodas arī vairāku citu uzņēmēju hosteļi, 2015. gadā bija reģistrētas divas firmas “Cheapy Hostel” un “Odivi”, kas oficiāli arī piederēja pašam Riekstam. 2015. gada pavasarī viņš arī kā šī biznesa pārstāvis bija redzams LNT raidījumā Top10, stāstot, ka hosteļi tagad ir jaunā tendence, kur apmetas cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, meklējot darbu vai strādājot Rīgā.

Tomēr jau 2015. gada rudenī vairāki šo hosteļu darbinieki TV3 raidījumam “Bez tabu” sāk sūdzēties, ka Rieksts viņus nodarbina bez darba līgumiem, vairās maksāt algu un izturas slikti. Iesaistās Valsts darba inspekcija, soda Riekstu, bet viņš neko maksāt negrasījās. Pēc gada viss atkal atkārtojās. Arī šos sodus viņš nesamaksāja.

Turklāt tā nebūt nebija vienīgā reize, kad par viņu žēlojas darbinieki, un Rieksta vārds arī nākamos gadus regulāri figurēja vairākos publiskos sūdzību dēļos. Tika norādīts, ka darbiniekiem nav līgumu, neizmaksā pilnu algu, pazemo cilvēkus. Arī pats uzņēmējs ļoti skarbi un nievājoši izteicās par darbiniekiem.

Bet tad līdz ar sodiem un vēl arī Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu uzrēķinu pazuda viņa abas firmas. Un 2017. gadā Merķeļa ielā 1 kā jauns hosteļu saimnieks nāca SIA “Yellow hostel”, kura īpašnieks vairs nebija Rieksts, bet Baltkrievijas pilsonis Aleksejs Kondraconoks. Zīmīgi, ka šim kungam ir līdzdalība vairāk nekā 100 firmās Latvijā, radot aizdomu, ka tiek lietota tikai viņa pase. Tiesa, pēc pāris gadiem SIA “Yellow hostel” tika likvidēta, atstājot valstij 24 tūkstošu eiro parādu .

Tad šajā adresē tiek reģistrēta firma “Hospitality solutions”, kas 2019. gadā tobrīd ar nosaukumu “Riga hostel” tika nopirkta kopā ar Merķeļa ielas kaimiņienes Guntas Joninas hosteļa biznesu stāvu zemāk.

Jonina atzina, nav spējusi vairs “pavilkt” biznesu: “Tāpēc, ka ar gadiem bija jāpalielina algas, palielinājās nodokļi un vienkārši tur bija nelieli ieņēmumi. Bet visas administrācijas izmaksas, veļas mazgāšanas izmaksas, remonta izmaksas noēda to peļņu, kas ir. Man bija divi varianti: vai nu pārdod kādam, vai slēgt. Man atnāca piedāvājums nopirkt, un es arī pārdevu.”

Īpašumu viņa pārdeva Andrejam Gailim; vismaz viņš esot parakstījis līgumu. Par oficiālo šīs firmas īpašnieku gan kļuva kāds Lietuvas pilsonis Arūnas Skupeika, bet Andrejs Gailis uzrādīts kā patiesā labuma guvējs.

Bet arī šai firmai viss beidzās gan ātri, gan slikti. Šogad janvārī VID apturējis firmas “Hospitality solutions” saimniecisko darbību. Uzkrātais nodokļa parāds ir 38 tūkstoši eiro. Turklāt sākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Hosteļa durvis slēgtas un aizplombētas, saglabājušies arī brīdinošie uzraksti, ka telpas jāpamet.

Savukārt jau pēc būvvaldes apmeklējuma slēgts arī hostelis 6. stāvā, kam ir cits saimnieks. Tā menedžeri izdevās satikt pie ēkas ieejas: “Mums ir sava firma, viss pārbaudīts, viss normāli. [Nestrādājam, jo] būvvalde pateica, ka plāna nav. Plāns būs, strādāsim.” Piektajā un ceturtajā stāvā esot strādājis Ernests, atklāja menedžeri.

Hosteļi arī citviet Rīgā

Izrādās – ļoti līdzīgi stāsti ir arī par citiem hosteļiem, citām adresēm, kurās ir redzama saistība ar Ernestu Riekstu.

Arī namā Marijas ielā 1 ir hosteļi vairākos stāvos. Tagad gan pēc Rīgas būvvaldes apmeklējuma tie ir slēgti. Zemesgrāmatā redzams, ka trīs dzīvokļi tur pieder firmai “Hotels&Apartments”, kas nodarbojas ar hosteļu biznesu.

“SIA “Hotels and Apartments” bija veiksmīgi veikuši to būvniecības procesu, pārplānojot biroju par dzīvokli. Bet šobrīd reida laikā mēs konstatējām, ka tur notiek arī viesu izmitināšana. Dzīvokļi tiek izmantoti neatbilstoši,” pastāstīja Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Un arī šīs firmas īpašnieks ir Andrejs Gailis. Un jāatzīst, ka viņš par tādu kļuva jau 2016. gadā, kad viņam bija tikai 20 gadi. To, ka faktiski tur saimnieko Rieksts, LTV pastāstīja kāds hosteļa iemītnieks, kurš pēc būvvaldes apmeklējuma palicis vienā no slēgtajiem hosteļiem Marijas ielā 1, paziņojot, ka viņš ir samaksājis par to līdz 20. maijam un nekur prom neies.

Tur bija tāds īpašnieks Ernests Rieksts. It kā tur viss bija legāli. Tur administrācija strādāja, viss bija kārtībā. Bet nodzīvoju pusgadu. Tālāk atnāca Ernests pats personīgi un teica, viņš dod nedēļu, divas, vajag pamest visas telpas. Pēc tam es ar viņu personīgi parunāju: varbūt ir iespējams citā vietā? Viņš saka: jā, ir. Viņš piedāvāja Merķeļa iela 8,” pastāstīja hosteļa iemītnieks Vitālijs.

Viņš pastāstīja, ka maksājis Riekstam, esot arī solīti čeki, bet vēlāk. “Pēdējo reizi [Riekstu] mēs 20. aprīlī satikām šeit, augšā hostelī, viņš savāca pa simtniekam no katra cilvēka. 600 [eiro] viņš paņēma, un pēdējie vārdi bija – viņš iet atvaļinājumā, brauks prom no Rīgas vai Latvijas atpūsties,” pastāstīja Valērijs.

Taču arī tas vēl nav viss. Ar Riekstu saistāms ar hostelis Rīgā, Martas ielā 9-37, pagalma mājā. Arī tas pēc būvvaldes apmeklējuma nu ir slēgts.

“Martas 9-37 ir mūsu redzeslokā objekts, es gribētu teikt, ar garu bārdu. Ar šo hosteli būvvaldei ir darbība, ja nemaldos, kopš 2016. gada. (..) Tur tika konstatēta patvaļīgā hosteļa darbība, patvaļīga būvniecība, tika uzdots to visu novērst. Jāsaka, tur īpašnieks sākumā godprātīgi darīja novēršanas procesu, tika līdz dokumentācijas izstrādei, līdz projektēšanas pabeigšanai. Un šobrīd viņi ir hostelis, kuram pārkāpums ir nevis “lietošana neatbilstoši paredzētajam lietošanas veidam”, bet “ekspluatācija pirms nodošanas ekspluatācijā”,” pastāstīja Meļņikova no būvinspekcijas.

Hosteļa nosaukums ir “Martas street hostel”, bet par Rieksta vārdu šajā objektā nezinu. Tā īpašniece esot Helēna Rūple, kuras vārds figurē 2015. gada dibinātajā Rieksta firmā “Pro SS”. Pašlaik firma gan ir likvidēta.

Ar šo firmu saistīts kāds gana skaļš notikums. Firma 2015. gadā hosteļa vajadzībām īrēja telpas Vecrīgā, Kalēju ielā 48, no uzņēmuma “Lattelecom”, bet tad telpas apsekoja būvvalde un secināja, ka ir veikta patvaļīga būvniecība. “Lattelecom” līgumu lauza, bet Rieksts toreiz piketā pie “Lattelecom” bija sasaucis pat hosteļa iemītniekus, solīja tiesāties, bet neko nepanāca.

Savukārt Rieksta jaunākais projekts, par ko viņš plaši stāstīja intervijā pie Kiviča, ir floutinga centrs “Riga Float” Antonijas ielā 11, kur līdzās specifiskajai relaksācijas metodei ūdenī ir paredzēta arī viesnīca. Un tā jau atrodama naktsmītņu rezervācijas vietnē “Booking.com”.

Lai gan Rieksts par šo biznesu nepārprotami stāstīja kā par savējo, lieki teikt, ka arī te juridiski viņa vārds nefigurē.

Rieksts: tas ir dzīvoklis nevis hostelis

Bet kur šobrīd varētu būtu pats Ernests Rieksts? To īsti nezina. Policija izsludinājusi viņu meklēšanā. Tiesa, neilgi pirms paziņojuma presei jautāts pēc komentāra, viņš LTV atsūtīja šādas savas piezīmes:

“Merķela 8 atrodas divi dzīvokļi, kuros tāpat kā miljonos citu dzīvokļu varēja noīrēt istabiņu uz dienu, nedēļu vai mēnesi! Likums neaizliedz izīrēt istabiņas dzīvoklī uz jebkādu laiku! Nav zināms, kurš pirmais izplatīja falšu informāciju [par hosteli], bet tur ir dzīvoklis. Tas, ka dzīvoklī bija iemitinājusies aizvērto hosteļu publika, kura īrēja privātas istabas, ir pavisam iespējams, bet tas nenozīmē, ka tas ir hostelis! Hostelī parasti ir daudzvietīgas istabas ar 5, 6, 8, 10 gultām, nevis kā šajā dzīvoklī, kur “Booking.com” varēja noīrēt tikai un vienīgi privātas istabas.”

Tātad viņa skatījumā tas ir dzīvoklis, nevis hostelis, lai gan lietas būtību tas šobrīd krasi nemaina.

“Runājot par ugunsdzēsības drošības noteikumu pārkāpumu, kas tieši tika pārkāpts divos dzīvokļos, kuri tika izīrēti pa istabiņām? Tur katrā istabā, gaiteņos, tualetēs un citur bija dūmu detektori, tas bija vienīgais dzīvoklis centrā, kuram bija 50 litru ugunsdzēšamais aparāts, nevienā citā dzīvoklī, visticamāk, tādu nav, jo, nevis netika domāts par ugunsdrošību, bet tieši otrādi – par ugunsdrošību tika domāts pastiprināti, un šo balonu var atrast vēl aizvien izdegušajā dzīvoklī. (..) Bet, ja ir tā, kā minēja “Panorāmas” sižetā cietusī iedzīvotāja, tad arī 50 litru ugunsdzēšamais balons nespēs palīdzēt, ja dzīvoklī satrakojušies narkomāni, uz kuriem četrreiz tika saukta policija tajā naktī, mētājās ar degmaisījuma pudelēm, pildītām ar benzīnu!” norādīja Rieksts.

Četras reizes gluži ne, un par degmaisījuma pudelēm šobrīd oficiālas informācijas nav.

Interesanti arī, ka

cilvēks, kas sevi dēvē par hosteļu biznesa teju magnātu, nozares pārstāvju vidū nav plaši zināms.

“Ziniet – es Latvijas tūrismā esmu 30 gadus vismaz. 2001. gadā tika izveidota Hosteļu asociācija, pateicoties tam, ka mani uzrunāja “International Youth Hostel Federation” pārstāvji par situāciju Latvijā. Ziniet, es šo uzvārdu esmu dzirdējis garāmejot, personīgi nepazīstu,” pastāstīja gids, “Hostelling Latvia” izveidotājs Armands Muižnieks.

“Pa lielākai daļai šie nelegāļi, viņi nekur tūrisma aprindās neapgrozās. Viņi ir tā saucamie kaut kādi pelēkie biznesmeņi, kuri darbojas, bet par viņiem tūrisma nozare nezina,” pauda “BalticTravelnews.com” direktors Aivars Mackevičs.

Rieksta brālis: Nezināju par notiekošo

LTV vēlreiz vērsās pie Merķeļa ielā degušā dzīvokļa īpašnieka Andreja Gaiļa.

LTV: Vai jūs varat apliecināt, ka dzīvokļa Merķeļa ielā 8, kā arī uzņēmumam “Hotels & Apartments” esat tikai bijis fiktīvs īpašnieks un ka šīs īpašuma tiesības ir noformētas Ernesta Rieksta uzdevumā?

Andrejs Gailis: Es uzreiz vēlos pateikt, ka es esmu brīdināts par ziņu neizpaušanu, tādēļ, visticamāk, es nevarēšu atbildēt uz jūsu jautājumiem. Varu vienīgi apstiprināt, ka es esmu dzīvokļa juridiskais īpašnieks.

Vai ir bijis tā, ka jūsu vārdā kādus līgumus ir parakstījušas citas personas, piemēram, hosteļa administratores?

Pašlaik notiek pirmstiesas izmeklēšana, un es pilnībā paļaujos uz izmeklētāju darbu. Un es ceru, ka šis jautājums tiks noskaidrots pēc iespējas ātrāk.

Vai jūs esat bijis informēts par policijas biežajiem apmeklējumiem šajā adresē, sākot no šī gada janvāra?

Es neesmu informēts, nē.

Vai esat saņēmis uz savu deklarēto adresi ierakstītu vēstuli no būvvaldes, ka jāpārtrauc telpu ekspluatācija?

Es neesmu, nē.

Bet kā kopumā jūs vērtējat notikušo traģēdiju un ko jūs vēlētos pateikt par šo visu notikušo pats?

Es par notikušo uzzināju no publiskās telpas, un tā ir liela traģēdija. Es vēl šobrīd neesmu atguvies no šī šoka, kas... ko es uzzināju, ko es jutu pagājušās trešdienas rītā. Un es ļoti ceru, un es paļaujos tiešām uz pirmstiesas izmeklēšanu – ka viņi izdarīs visu, kas ir viņu spēkos un kompetencē, lai saprastu, kādi bija patiesie iemesli un lai šis viss tiktu atrisināts.

Bet vai jūs pats tā kā juridiskais īpašnieks, ko jūs arī atzīstat, redzat kaut kādu savu atbildību šajā te lietā netieši, teiksim, pastarpināti?

Es nevaru un es nespēju visu līdz galam aptvert.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt