Sadaļas Sadaļas

De Facto

Covid-19 krīzē bezdarbs ieilgst, atbalsts izsīkst

De Facto

De Facto

Kariņa valdības (ne)gals

Kariņš kuluāru runas par valdības nestabilitāti saista ar politiķu nogurumu no ieilgušās Covid-19 krīzes

Lai gan Krišjāņa Kariņa (''Jaunā Vienotība'') valdības gals gandrīz nemitīgi ir ticis prognozēts jau kopš tās apstiprināšanas pirms diviem gadiem, pēdējo nedēļu laikā šādas runas ir kļuvušas daudz intensīvākas. Piemēram, sociālo partneru sasauktā preses konference ar kritiku par to neiesaisti Covid-19 krīzes vadībā aizkulisēs tika gaidīta ar neslēptām bažām, ka tajā tiks pieprasīta premjera demisija. Neformāli bažas par Ministru kabineta krišanu pauž vairāku partiju politiķi, tomēr kameras priekšā visi apgalvo, ka tic valdības stabilitātei. Pats Kariņš runas par valdības krišanu Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”  skaidro ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes.

Pēc tam, kad valdības sociālie un sadarbības partneri pirmdienas vakarā izsludināja preses pasākumu, kurā gatavojās stāstīt par to, ka Ministru kabineta dialogs ar viņiem ir nepilnīgs un viņi nav pilnvērtīgi iesaistīti krīzes stratēģiskajā vadībā, politikas kuluārus pāršalca versijas, ka tas esot pirmais solis Kariņa valdības gāšanas scenārijā. 

Preses konference gan pagāja daudz miermīlīgākā gaisotnē, nekā gaidīts, jo dienu iepriekš valdība pēc premjera ierosinājuma paguva izveidot jaunu Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupu, kuras sastāvā iekļāva visu šo organizāciju vadību. Plānus veicināt valdības nomaiņu sociālie partneri kategoriski noliedza.

“Politiķi jautā, vai mēs prasām valdības demisiju... Nu, jābūt jocīgiem, lai šajā pandēmijas laikā, tai laikā, kad ir faktiski ārkārtējā situācija... Mums svarīga politiskā stabilitāte, politiķi strādā ar pilnu atdevi tad, lai nodrošinātu sociālo mieru. Un nevajag nekādas spekulācijas par tādām lietām!” apgalvoja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Kritika valdības līdzšinējam darbam pasākumā gan skanēja, taču nu esot jāraugās nākotnē. To pauda viens no pasākuma organizētājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis: “To, ko mēs saprotam – ka tā krīzes vadība ir ne pārāk veiksmīga, ar haosa elementiem. Mēs taču pasekojam sociālajos tīklos līdzi, tur tā šūpošanās notiek. Un patiesībā, protams, ka tā mūsu kopīgi apsvērtā pozīcija iedeva, es domāju, tādu ļoti skaidru signālu, un tie procesi iet uz priekšu. (..) Es ceru, ka gan premjers, gan pārējie koalīcijas partneri arī to uztver kā tādu restarta iespēju, un pie tā arī strādājam. Kas notiks rītdien vai parīt – to mēs nezinām.”

Politikas aizkulisēs tiek piesaukti pat konkrēti premjera amata kandidāti, kas nepieciešamības gadījumā būtu gatavi nākt Kariņa vietā.

Viens no tiem esot vicepremjers un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai/Par!''), kurš pats šāda scenārija iespēju noraida: “Ziniet, ja mēs pievērsīsim politikā visu laiku uzmanību baumām, mēs nekur uz priekšu netiksim. Pirmkārt, man šādu ambīciju nav. Otrkārt, krīzes situācijā mainīt valdību un padarīt valsts pārvaldi vājāku ar šādām izmaiņām – tas nav prātīgi. Vismaz “Attīstībai/Par!” nav tas spēks, kas vēlētos šīs valdības krišanu. Tas mums nav vajadzīgs. (..) Nav jāmēģina baumot, nav jāmēģina kaut ko sakratīt, bet, ja ir kāda konstruktīva kritika Ministru kabinetā vai no sociālajiem partneriem, vai citur, tad tā ir jāizvērtē no efektivitātes viedokļa un nekavējoties jāievieš. Un tas ir galvenais uzdevums.”

“Attīstībai/Par!” nevēlēšanos gāzt valdību uzsver arī apvienības līdzpriekšsēdētājs un veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš pats savu iespējamo kandidēšanu uz premjera amatu atsakās komentēt vispār.

Tikmēr Nacionālā apvienība pieteikusi iniciatīvu par Covid-19 krīzes laika atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas guvusi vairāku koalīcijas partneru atbalstu, taču neērtā situācijā nostādījusi premjera un finanšu ministra Jāņa Reira pārstāvēto “Jauno Vienotību”. 

Partijas vadītājs Raivis Dzintars gan neuzskata, ka šādā veidā viņi arī būtu šūpojuši Kariņa krēslu: “Par to, ka valdība varētu krist, mēļo jau... nu es neatceros tādu laiku, kad par to nebūtu runāts. Tas, ka šajā laikā šādas runas ir vairāk – nu, tas tā ir. Bet tam var būt arī vienkāršs izskaidrojums, ka, no vienas puses, ir ļoti sarežģīta situācija valstī saistībā ar Covid krīzi, no otras puses – tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tuvojas Saeimas vēlēšanas. Ir bijuši daudzi tādi nebūt ne vienojoši politiski lēmumi – gan par dažādu amatpersonu ievēlēšanu, gan ministru demisiju un citi jautājumi, kas, protams, to spriedzi vairo.”

Lai gan Dzintars ir pārliecināts, ka Nacionālā apvienība būtu koalīcijā arī citās šai Saeimas sasaukumā iespējamās valdībās, tomēr gāzt šo valdību partija neplānojot,

apgalvo NA vadītājs: “Nomainīt valdību – Nacionālajai apvienībai tas nekad nav bijis absolūts tabu jautājums, tikai tad ir jābūt pārliecībai, ka tas, kas nāk vietā, ir stabilāks un lielākā mērā apmierina Nacionālās apvienības intereses. Pašlaik to nezināmo ir pietiekami daudz, lai mēs šādos eksperimentos neiesaistītos.”

Valdībai krītot, visticamāk, arī koalīcijas aprises būtu citādas. Iekļauties valdības darbā lielākas iespējas tad būtu Zaļo un Zemnieku savienībai.

Tādā gadījumā ir grūti iedomāties, ka šādā koalīcijā paliktu Jaunā konservatīvā partija (Jaunā konservatīvā partija (JKP)). No JKP vadītāja, vicepremjera un tieslietu ministra Jāņa Bordāna teiktā noprotams, ka viņš valdības destabilizēšanā aizdomās tur “zaļzemnieku” sadarbības partneri, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura krimināllietā 22. februārī gaidāms pirmās instances spriedums.

“Mūsu valstī notiek zināmas svarīgas lietas, ja, un runa bieži vien ir par naudu. Ir vairāk nekā 2 miljardi [eiro] attīstības un noturības fonda [Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms] nauda paredzēta, un, protams, daudziem gribas tikt pie šīs naudas un, iespējams, necaurspīdīgi lai tas notiktu. Mēs to gatavojamies novērst, šādus gājienus,” šādi runas par valdības krišanu “De facto” skaidroja Bordāns. “Un notiek dažādi spriedumi mūsu valstī, kas saistīti ar cilvēkiem, kas ir visus 30 neatkarības gadus ļoti smagi ietekmējuši Latvijas ekonomisko attīstību. Tā ka šobrīd es aicinātu cilvēkus skatīties ļoti racionāli uz tiem iemesliem, kāpēc ir šādas runas.”

Partiju “KPV LV”, kas nu oficiāli ir pārsaukta “Par cilvēcīgu Latviju”, kā potenciālus valdības gāzējus neviens neuztver

– gan tās zemo reitingu un iekšējo pretrunu dēļ, gan tāpēc, ka partijas valdes locekle, labklājības ministre Ramona Petraviča ir viena no publiski visbiežāk kritizētajām ministrēm.

Taču pēdējā laikā šai kategorijā ietilpst arī finanšu ministrs Reirs. Uz jautājumu, kā viņš vērtē Reira darbu, premjers Kariņš sniedz visai garu atbildi: “Es gribu visas valdības vārdā  atvainoties par atsevišķiem izteikumiem, ko ir izteikuši vairāki ministri, koalīcijas partneri, kas ir galīgi nevietā un nepieņemami. Kas saistās ar mūsu bērniem un mūsu ģimenēm, tas taču ir jebkuras valsts pamats, arī mūsu valsts pamats. Tātad, ja ir runa par atbalstu, šādam atbalstam ir jābūt, un pie tā mēs ļoti aktīvi strādājam. Finanšu ministrs, ir jāatceras, ir mūsu valsts kases sargs pēc savas būtības. Tādam viņam ir jābūt, vai nu šim, vai citam – tas ir tas pamatuzdevums. Bet, kas saistās ar atbalstu, tas nav tikai Finanšu ministrijas jautājums. Tas ir visas valdības komandas, visas koalīcijas jautājums, un mēs pie tā strādājam.”

Pastiprinātās kuluāru runas par valdības krišanu premjers Krišjānis Kariņš saista ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes. Tā ilgst jau gandrīz gadu, tādēļ visi sākuši vairāk uztraukties un baumot, uzskata Ministru prezidents.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt