Pasaules panorāma

Bandinieki D. Trampa ārpolitiskajā šahā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Kalnu Karabahas konflikts – kāds ir spēku samērs?

Kalnu Karabahas konflikts – kāds ir spēku samērs?

Kalnu Karabahā nopietnākā karadarbība kopš pagājuša gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atkal uzliesmojusi un turpinās jau pusotru nedēļu, bet tagad ar krietni modernākām militārajām tehnoloģijām, LTV raidījumam “Pasaules panorāma” atzina armēņu un azerbaidžāņu eksperti. “Pasaules panorāma” skaidroja, kāds ir spēku samērs starp karojošajām pusēm?

Azerbaidžānas daļa, ko kontrole armēņi

Pirms 100 gadiem Armēnija un Azerbaidžāna nesen bija pasludinājušas neatkarību un jau bija iesaistījušās militārās sadursmēs par Karabahas un citu strīdīgo teritoriju kontroli. Tad Sarkanā armija abas valstis anektēja un iekļāva Padomju Savienībā.

Maskava Azerbaidžānas PSR sastāvā izveidoja Kalnu Karabahas Autonomo rajonu, kurā pēc etniskā sastāva vairākums bija armēņi. Astoņdesmito gadu nogalē spriedze reģionā atkal pieauga. Izcēlās asiņainas sadursmes. Padomju Savienībai sabrūkot, deviņdesmito gadu sākumā Kalnu Karabahas Autonomais apgabals pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas.

Kalnu Karabahas reģions ar karā iesaistītajām pusēm

Azerbaidžāna mēģināja apspiest separātistu kustību, Armēnija to atbalstīja. Sākās karš, dzīvību zaudēja desmitiem tūkstoši cilvēku, simtiem tūkstoši devās bēgļu gaitās, tika ziņots par abu pušu pastrādātiem slaktiņiem.

1994. gadā panākta pamiera vienošanās, kopš tā laika armēņi kontrolējuši gan Kalnu Karabahu, gan vairākus līdzās esošus Azerbaidžānas rajonus. Kalnu Karabaha starptautiski atzīta par Azerbaidžānas daļu, bet to kontrolē etniskie armēņi. 

Tagad abas valstis labāk bruņotas

Aizsardzības budžets attiecībā pret IKP
2019.gads
Armēnija 7. pasaulē ar 4,8% no IKP
Azerbaidžāna 15. pasaulē ar 3,8% no IKP

Militārie tēriņi:

Armēnija
2017 – 435 miljoni USD
2018 – 513 miljoni USD
2019 – 644 miljoni USD

Azerbaidžāna
2017 – 1550 miljoni USD
2018 – 1700 miljoni USD
2019 – 1800 miljoni USD

Avots: IISS, The Military Balance 2020

Konflikts atkal uzliesmojis smagākajās sadursmēs kopš deviņdesmito gadu sākuma, un tagad abas puses ir krietni labāk bruņotas. Aizvadītājos gados Armēnija un Azerbaidžāna iesaistījušās nopietnā bruņošanās sacensībā.

Pērn abas aizsardzības budžetam veltīja 4%–5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šajā rādītājā ierindojoties starp Top 15 valstīm pasaulē.

Bet reālos skaitļos, pateicoties lielākam iedzīvotāju skaitam un naftas ieguvei, Azerbaidžāna armijai caurmērā novirza trīs reizes vairāk naudas nekā salīdzinoši trūcīgākā Armēnija.

Tas atspoguļojas arī spēku samērā. Azerbaidžānai ir uz pusi vairāk karavīru. Kaujas tanku attiecība 4:1 par labu Azerbaidžānai. Aplēses gan liecina, ka armēņu kontrolētāja Kalnu Karabahā atrodas 200 – 300 tanku, kas šai ziņā spēku samēru padara līdzīgāku.

Azerbaidžānas rīcībā krietni vairāk vieglākas kaujas tehnikas kā bruņutransportieru. Tai ievērojams pārsvars arī artilērijā un gaisa spēkos.

Bet pašreizējo konflikta epizodi iezīmē gaisa karadarbība, izteikti daudz tiek lietoti militārie bezpilota lidaparāti. Armēnijai tie ir pašmāju ražojuma. Azerbaidžānai modernāki, Izraēlā pirkti.

Izskan, ka Baku izmantojot arī sabiedrotās Turcijas armijas piešķirtus dronus. Militāri tehnoloģiskais līmenis ir audzis, ļaujot nodarīt precīzākus un nopietnākus postījumus.

Karavīri aktīvajā dienestā
Armēnija 45,000, Azerbaidžāna 67,000 

Rezervisti
Armēnija 210,000, Azerbaidžāna 300,000 

Kaujas tanki
Armēnija 109, Azerbaidžāna 439 

Vieglie tanki/bruņutransportieri
Armēnija 373, Azerbaidžāna 819 

Artilērija
Armēnija 232, Azerbaidžāna 598

Kaujas lidamašīnas
Armēnija 14, Azerbaidžāna 36 

Helikopteri
Armēnija 30, Azerbaidžāna 70

Kalnu Karabaha:

Karavarīvi ~18,000 - 20,000
Tanki ~200 - 300
Artilērija 232
Helikopteri 10

*Daļa aprīkojuma var piederēt Armēnijas bruņotajiem spēkiem
Avots: IISS, The Military Balance 2020

“Pirmajā karā deviņdesmitajos tās bija paramilitāras organizācijas, rudimentāra militārā spēka konfrontācija. Tagad redzam daudz labāk aprīkotus un apmācītus bruņotos spēkus abās pusēs. Gadiem ilgā bruņošanās sacensībā iepirktas nopietnākas un modernākas uzbrukuma ieroču sistēmas,” raidījumam skaidroja Armēnijas analītiskā centra „Reģionālais pētniecības centrs” direktors Ričards Giragosjans.

Ģeopolitika konfliktu sarežģī vēl vairāk. NATO dalībvalsts Turcija bija pirmā, kas atzina Azerbaidžānas neatkarību 1991. gadā un ir Baku cieša sabiedrotā.

Armēnijai savukārt labas attiecības ar Krieviju, abas saista ekonomiskas un militāras alianses, tomēr Maskavai ir labas attiecības arī ar Azerbaidžānu – tā ieročus pārdod abām pusēm. Krievijas faktors spēlē nozīmīgu lomu.

“Tiklīdz sākam jebkādu militāru operāciju Karabahā, lai attīrītu teritorijas no separātistiem, Krievija nekavējoties iejaucas, nostājoties Armēnijas pusē. Ja tā būtu tikai Armēnija, tad nebūtu nekādu problēmu. Azerbaidžānas militārā kapacitāte ir vairāk nekā pietiekama. Pēdējos desmit gados mūsu militārais budžets bijis lielāks nekā viss armēņu budžets kopumā,” norādīja Azerbaidžānas ADA universitātes politikas zinātņu asociētais profesors Anars Valijevs.

Abu pušu perspektīva par konfliktu šķiet nesamierināma. Baku ieskatā Kalnu Karabaha un tai piegulošās armēņu kontrolētās teritorijas gluži vienkārši ir starptautiski atzīta Azerbaidžānas valsts daļa.

“Azerbaidžānas mērķis nav armēņu iedzīvotāju iznīcināšana un padzīšana. Tas būtu nepareizi. Tie ir mūsu cilvēki, tie ir mūsu pilsoņi. Tas, ko saka Azerbaidžānas valdība, ir, ka Armēnijas valdībai kopā ar vietējiem separātistiem ir jāaiziet no okupētajām teritorijām,” uzsvēra Anars Valijevs.

Armēnijā citāds redzējums

“Konflikts par Kalnu Karabahu izcēlās jau Gorbačova laikā, Padomju Savienības laikā, jau krietni pirms Padomju Savienības sabrukuma. Tas nozīmē, ka oficiāli Kalnu Karabaha nekad nav bijusi mūsdienu, postpadomju Azerbaidžānas valsts daļa vai tās pakļautībā,” sacīja Armēnijas analītiskā centra „Reģionālais pētniecības centrs” direktors Ričards Giragosjans.

Par pašreizējo sadursmju uzsākšanu abas puses vaino viena otru. Bet ilgtermiņā konfliktu nav spējusi atrisināt arī starptautiskā sabiedrība. Deviņdesmitajos kā vidutāja miera sarunām tika izveidota EDSO Minskas grupa ar trīs līdzpriekšsēdētājvalstīm – Krieviju, ASV un Franciju. Tomēr miera vienošanās tā arī nav tikusi parakstīta.

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu.

3. oktobrī Azerbaidžānas spēki uzsāka jaunu plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti