ĪSUMĀ:
- Tolaik postažā esošās Bīriņu pils spozmi atjaunot sāka Solvitas Muižnieces tēvs.
- Vienā pagastā ar privāti apsaimniekoto Bīriņu pili ir Igates pils, ko kādu laiku stutēja ar publiskiem līdzekļiem.
- Lielauces pils piemērs: publiskā persona uz īpašuma sēž kā suns uz siena kaudzes, darītājus klāt nelaižot.
- Kempings "Ezerpriedes" pie Burtnieka ezera atrada dzirdīgas ausis vietvarā, lai pārstātu kropļot konkurenci.
- Konkurences padomes vadītāja: "Rīgas satiksme" ir antirekordisti.
- Konkurences uzraugiem plānots iedot sodīšanas funkciju. 13. Saeimā mazāks pašvaldību lobijs, un grozījumi Konkurences likumā izrunāti diezgan lielā tempā.
No postažas līdz atjaunošanai
Pirms 160 gadiem celtā Bīriņu pils atrodas salīdzinoši tuvu Rīgai, ir netālu no Siguldas un Saulkrastu jūrmalas. Plašāku sabiedrības interesi Bīriņu pils raisīja pirms desmit gadiem, kad tur sāka filmēt ārskatus populārajam seriālam "Ugunsgrēks". Tomēr Bīriņu ikdiena ir viesu uzņemšana.
Kopš 1995. gada Bīriņu pils līdzīpašniece ir Solvita Muižniece.
"Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās visi privatizācijas procesi. Šī bija pirmā muiža, pirmā privatizētā pils, kur tika svinēti pirmie banketi. Padomju gados šeit bija sanatorija. Tad sākās pārmaiņu laiki, kad vairākus gadus te nekā nebija. Tāpēc saņēmām pili sliktā stāvoklī, jo divus gadus nebija kurināts. Iekštelpās bojājumi bija diezgan ievērojami – sākām ar jumtu, apkuri, pamatlietām. Tā 25 gadu laikā esam līdz šādai lietojamai un skaistai situācijai nonākuši."
Bīriņu pils sākotnēji tikusi nodota Solvitas Muižnieces tēvam nomā. Draugi toreiz esot brīnījušies un žēlojuši, ka viņam uz vecumu parādījušās dīvainības, jo nolaistā milzu pils bijis objekts, kurā tikai jāgulda un jāgulda. "Mans tēvs bija brīnišķīgs, radošs cilvēks, kas redzēja uz priekšu cauri tam neglītajam izskatam un postažai, kā te varētu uztaisīt, lai cilvēkiem patiktu. Tad nepagāja necik daudz gadu un, kad jumti bija sataisīti, fasādes nokrāsotas un tuvākais parks sakopts, pēkšņi avīzēs parādījās raksti, ka tik tuvu pie Rīgas uzradusies tik skaista pils, kas nez kāpēc atdota privātajiem. Tie bija pirmie gadi, kad vēl tas komunisms valdīja, cilvēki nesaprata, ka tā īstā dzīvība ir tad, ja vietai ir saimnieks, kam sirds par to sāp nevis tos trīs gadus, kamēr ir ievēlēts par priekšnieku, bet vēl uz nākamajiem simt gadiem, ka tas paliek mazbērniem."
Privāts vs. stutēts
Latvijas Radio uz sarunu aicināja Muižnieci, jo
Bīriņu pils ir spilgts piemērs tam, kā komersantam ir dzīvot un attīstīties situācijā, kad turpat blakus ir līdzīgs bizness, ko gan stutē ar publiskiem līdzekļiem.
Padsmit kilometru no Bīriņu pils tajā pašā Vidrižu pagastā ir Igates pils. Līdz pat 2004. gada nogalei Igates pili apsaimniekoja valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" meitas uzņēmums "VNĪ pilis". Toreiz valdība izšķīrās no piļu apsaimniekošanas atteikties, nosakot, ka Mežotnes pilij piesaistāms pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils jāiznomā vai jāpārdod.
"Jā, tas ir kas tāds, ko mēs uz savas ādas izjutām un kas nebija patīkami." Bīriņu pils saimniece Solvita Muižniece atzīst, ka nebūtu pretenziju pret vienlīdzīgu konkurenci, kas ļauj neatslābt un visu laiku domāt par attīstību.
Taču ar Igates pili toreiz tas tā nebija. "Diezgan traki ir, kad tu saproti – kā tur var būt veselīga konkurence, ja, piemēram, mēs kā privātais uzņēmējs savu naudu guldījām iekšā. Mums vajadzēja izšķirties, vai nopelnīto maksāsim algās vai ieliksim pils sienā, lai būtu skaisti un vēsturiski, vai ieliksim kādā ventilācijā, lai cilvēks šeit varētu normāli pastrādāt. Tajā pašā laikā blakus nebija izdzīvošanas jautājuma – tur vienkārši iedeva naudu un teica: taisām, mums būs smukas sienas, smuks tas un tas! Mums tā naudiņa bija jānopelna pašiem. Tad bija tā sāpīgi, ka tev jāskaita, bet otrā pusē konkurents mierīgi ieliek," saka Muižniece.
Kopš Igates pils nodota privātās rokās, Bīriņu saimnieki kaimiņus uztver vienlīdzīgāk:
"Tagad Igates pilij ir arī feina direktore, kas domā, kā piesaistīt cilvēkus un ko darīt. Tu redzi, ka tur saimnieks saimnieko, nevis ir iedots zaļš zariņš, uz kā padzīvot. Tur jau cilvēki ar aprēķinu saimnieko – ja nopelni, sev lielāku algu vari samaksāt, nevis skaisti pastāsti, kāpēc nevari nopelnīt, bet lielāku algu saņem tāpat."
Kā suns uz siena kaudzes
Viesojoties Bīriņu pilī, nākas atcerēties sarunu ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadību pirms vairāk nekā gada, kad tapa raidījums "Īstenības izteiksme" par augstskolu īpašumiem, kuru sarakstos redzami arī naktsklubi, atpūtas bāzes un veikali. Toreiz Lauksaimniecības universitātes kanclers Ziedonis Helvigs neslēpa, ka kopš iepriekšējā rudens, tātad nu jau vairāk nekā divus gadus, Būvniecības valsts kontroles biroja rīkojuma dēļ ir slēgta augstskolai piederošā Kurzemes hercoga Ketlera laika Lielauces pils.
"Par Lielauces pili, ka vēlētos kāds to iegūt īpašumā, piedāvājumus neesam saņēmuši. Es domāju, ja pieņemsim lēmumu atsavināt, publicēsim to masu informācijas līdzekļos. Pašlaik pils ir slēgta," sacīja Helvigs.
Šis piemērs rāda, ka publiskas personas mēdz būt ne tikai negodīgi konkurenti privātajam sektoram, jo tām ir pieejama nodokļu maksātāju nauda, bet var izrādīties kaitnieki arhitektūras mantojumam, jo uz īpašumiem sēž kā suns uz siena kaudzes, darītājus klāt nelaižot. Universitātes direktors Andrejs Garančs apliecināja, ka Lielauces pils arvien ir slēgta, bet universitātes Senāts tikai uz rudeni atlicis lemšanu, ko ar pili darīt.
Atrod dzirdīgas ausis
Ar vēl lielāku vērienu jomās, kurās varētu darboties privātais sektors, ir izpletušās pašvaldības. Nākamais piemērs gan parādīs, ka vietējā vara uzņēmējos mēdz ieklausīties.
Zane Jēgere nodarbojas ar tūrismu – viņai ir kempings "Ezerpriedes", kas atrodas pie Burtnieka ezera: "Nu jau tā būs 16. sezona, kad darbojamies. Mums ir kempinga mājiņas, telšu vietas, karavānu vietas, pludmalīte, laivu noma. Burtnieks pats par sevi diktē noteikumus, makšķernieki ir galvenā publika. Tad mums ir arī zālīte banketiem un kāzām. Esam tīri sezonāls uzņēmums – strādājam no maija līdz oktobrim."
"Ezerpriežu" interneta lapā redzams, ka cenas ir no trim eiro par teltsvietu līdz 350 eiro par svinību zāles nomu kāzām. Nauda ir arī bijis galvenais strīda iemesls ar vietējo Burtnieku novada pašvaldību, saka Zane Jēgere, kas ar diviem sāpīgajiem jautājumiem gan esot domē atradusi dzirdīgas ausis.
"Viens no tiem bija, ka pašvaldības iznomā savus kultūras centrus kāzām, banketiem, dzimšanas dienām. Tas tiek darīts par ļoti zemām naudiņām, principā zem pašizmaksas, tāpēc vietējais uzņēmējs nevar konkurēt. Turklāt to klientu, kas aiziet uz pašvaldību, zaudē vietējais uzņēmējs. Tad mēs šo jautājumu savā novadā pacēlām, tika secināts, ka tas nav īsti pareizi – pašvaldībai ar to nav jānodarbojas," saka Jēgere.
Kempinga saimniece to sauc par visas Latvijas problēmu, jo netrūkst vietvaru, kas savas telpas lieliem sarīkojumiem iznomā par 25 eiro diennaktī. Uzņēmējai nav šaubu, ka banketu zāļu uzturēšana par nodokļu naudu un reizē naudas atņemšana privātajam biznesam nav pašvaldību funkcija. Tomēr to grūti izprot ne tikai domēs. "Tas ir pats bēdīgākais, jo uzņēmēji Latvijā joprojām tiek uzskatīti par kaut kādiem budžiem.
Pavisam vienkārša matemātika – klients pašvaldībā to pakalpojumu dabū lētāk, bet šīs zāles apmaksāšanā piedalās visi novada iedzīvotāji.
Kas tur var būt par godīgu konkurenci!"
Antirekordisti - "Rīgas satiksme"
Trīs gadījumi, ko pieļāvusi korupcijas skandālā ierautā Rīgas domes kompānija "Rīgas satiksme".
Tirgus dalībnieku diskriminācija. "Rīgas satiksme" piešķīra ekskluzīvas tiesības uzņēmumam "JCDecaux Latvija" izvietot reklāmas sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā. Konkurents "euro AWK" darbību izbeidza pirms trim gadiem. Rezultātā tirgū palikuši tikai divi būtiski spēlētāji un izteikti samazinājās konkurence.
Priekšrocību radīšana savai kapitālsabiedrībai. Uzņēmumu "Rīgas satiksme" un "Rīgas karte" nepamatota atteikšanās slēgt līgumu par rīdzinieka kartes 20% atlaides piemērošanu privātkompānijas "Mobilly" klientiem norēķinos par "Rīgas satiksmes" stāvvietu pakalpojumiem.
Privātu uzņēmumu darbības apgrūtināšana. "Rīgas satiksme" ilgstoši nerīkoja iepirkumu, lai nodrošinātu elektronisku jeb SMS iespēju norēķināties par maksas stāvvietām. Vēlāk "Rīgas satiksme" tam nolīga sev daļēji piederošo uzņēmumu "Rīgas karte". Vienlaikus "Rīgas satiksme" agresīvi pauda plānus pārtraukt sadarbību ar "Mobilly", kas SMS norēķinus nodrošināja līdz tam.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sauc "Rīgas satiksmi" par antirekordisti, bet arī citās pašvaldībās pārkāpumu netrūkst.
Uzraugiem plāno sodīšanas funkciju
Par to, kā pašvaldības kropļo konkurenci, gadiem ir klaigājusi Konkurences padome. Tomēr tālāk par dūru vicināšanu un draudzīgiem aicinājumiem nejaukties privātbiznesā tai liegušas ierobežotās pilnvaras. Konkurences padomes vadītāja uzsver, ka
pēdējo septiņu gadu laikā pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību jaukšanās tirgū un konkurences kropļošana ir tikai vairojusies.
Kā negatīvu aspektu Ābrama min likumdevēja nevēlēšanos Konkurences padomei ļaut arī atcelt pašvaldību saistošos noteikumus, jo mēdz būt gadījumi, kad uzraugi norāda uz pārkāpumiem, bet domes tos legalizē, pielāgojot savus noteikumus. Taču nu uzraugiem plānots iedot sodīšanas funkciju.
Ar tādu rosinājumu Saeimā nācis deputāts Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!": "Konkurences likuma izpratnē bijis tā, ka attiecībā uz privātiem uzņēmumiem bijis pienākums ievērot godīgu konkurenci, savukārt pašvaldību, valsts uzņēmumiem – nē, nav likumā rakstīts, ka uz viņiem attiektos godīgas konkurences pienākums. Esam bijuši neatkarīgi gandrīz 30 gadus, un brīvas, godīgas konkurences nosacījumi attiecināmi uz visiem uzņēmumiem: valsts, pašvaldības vai privāti. Es no savas puses ierosinājumu iespēju Konkurences padomei noteikt sodus šādos gadījumos. Tad attiecīgi Konkurences padome būs attiecīgi tiesīga piemērot sodu līdzīgi kā privātie uzņēmumiem."
Maksimālais sods par konkurences kropļošanu varētu būt līdz 3% no kapitālsabiedrības gada apgrozījuma.
Tādas sankcijas un stingrāku kārtību atbalsta Pavļuta partijas biedrs pašreizējais pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce: "Tas ir labs priekšlikums, un labi, ka tas iet uz priekšu. Kopumā Konkurences padomei ir jābūt uzraudzības funkcijai attiecībā uz pašvaldību darbību komercdarbībā. Diemžēl iepriekšējā pieredze liecina, ka pašvaldības mēdz to likumu ne pārāk ievērot."
Pašreizējā Saeimas sasaukumā, kurā būtiski ir samazinājies pašvaldību lobijs, grozījumi Konkurences likumā atbildīgajā komisijā ir izrunāti diezgan lielā tempā. Galīgajā lasījumā Saeima tos varētu skatīt nākamajā ceturtdienā, 28. martā. Aizdomīgu klusēšanas un it kā piekrišanas taktiku pašlaik ievēro opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība un "Saskaņa", kā arī daži koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības deputāti, kas pret likuma izmaiņām līdz šim asi iebilda. To arī varēja saprast, jo šie politiskie spēki saimnieko lielā daļā pašvaldību, tajā skaitā Rīgā. Tagad visi apgalvo, ka ir par stingrākas pātagas piešķiršanu Konkurences padomei.
Konkurences kropļošanas piemēri ar Liepāju, Bausku, Rēzekni, Jūrmalu, Ludzu un citām domēm
Iecerētie grozījumi Konkurences likumā un attiecīgi konkurences kropļošanas piemēri:
14.1 pants. Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci
(1) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
Piemēri:
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzņēmumiem, kas ostā sniedza stividoru pakalpojumus, līdzvērtīgos darījumos piemēroja atšķirīgas zemes nomas maksas, radot nevienlīdzīgas konkurences iespējas.
Reklāmas Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietās. Pašvaldības uzņēmums «Rīgas satiksme» caur SIA «Pilsētas līnijas» faktiski piešķīra ekskluzīvas tiesības SIA «JCDecaux Latvija» izvietot reklāmas sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā. Tādējādi tiek diskriminēti pārējie tirgus dalībnieki (reklāmas izvietošanas pakalpojumu sniedzēji). Konkurents SIA «euro AWK» savu darbību izbeidza 2015.gadā. Tā rezultātā tirgū palika tikai divi būtiski spēlētāji, un izteikti samazinājās konkurence.
Grants karjeri. Novada pašvaldība uz ļoti ilgu laika periodu iznomāja zemes gabalu derīgo izrakteņu iegūšanai vienam tirgus dalībniekam. Rezultātā grants tika iegūta par cenu, kas neatbilst konkrēta laika perioda tirgus cenai. Netika gūts apstiprinājums, ka, lemjot par nomas maksu noteiktam uzņēmumam, ir veikta tirgus izpēte, ņemti vērā citu tirgus dalībnieku izteiktie piedāvājumi, un pēc kādiem kritērijiem notikusi konkrētas nomas maksas noteikšana.
2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība;
Piemēri:
Bauskas novada pašvaldība sev piederošajai SIA «Zemgales mutes veselības centrs» piešķīra būtisku papildu līdzfinansējumu zobārstniecībai nepilngadīgajiem. To nesaņēma pārējie seši privātie zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, kas arī sniedza tādu pašu pakalpojumu. Tādējādi pašvaldība nodrošināja savam uzņēmumam labvēlīgākus apstākļus, salīdzinot ar privātajiem zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem.
Priekšrocības pašvaldības izdevumam. Pašvaldība ierobežoja privāta laikraksta piekļuvi informācijai, tādējādi nodrošinot savam izdevumam priekšrocības, kas nebija pieejamas privātam laikrakstam.
Priekšrocību nodrošināšana pašvaldības uzņēmumiem. «Rēzeknes Vēstnesis» publicē pozitīva satura (slavinošus) rakstus par SIA «Rēzeknes namsaimnieks» un negatīvus par tā konkurentiem privātajiem namu apsaimniekotājiem, tādā veidā ietekmējot tirgus dalībnieka konkurētspēju.
SIA «Jūrmalas siltums» ļāva nepastarpināti norēķināties par sniegto pakalpojumu tikai pašvaldības uzņēmuma SIA «Jūrmalas namsaimnieks» klientiem. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA «Jūrmalas siltums», turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA «Jūrmalas namsaimnieks» pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA «Jūrmalas siltums», nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.
SIA «Ludzas apsaimniekotājs». Ludzas novada pašvaldība noteica, ka SIA «Ludzas apsaimniekotājs», kas vienlaikus ir ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieks, pārvaldītajās mājās iedzīvotājiem nav jāmaksā daļa no sniegtā pakalpojuma (ūdens patēriņa starpība). Vienlaikus citu pārvaldnieku pārvaldītajās mājās pieprasot apmaksāt pakalpojumu pilnā apmērā.
“In-house” obligātās veselības pārbaudes pakalpojumu jomā. Nepamatotu konkurences priekšrocību radīšana pašvaldības uzņēmumiem (SIA «Rīgas veselības centrs» un SIA «Rīgas 1.slimnīca»), bez iepirkuma procedūras izvēloties obligātās veselības pārbaudes pakalpojumu sniedzējus pašvaldības iestāžu darbiniekiem Rīgas reģionā. Iepriekš iepirkumu rezultātā noslēgtie līgumi ar citiem komersantiem tiek izbeigti pirms termiņa.
Ūdensskaitītāju maiņa. Atsevišķas pašvaldības piešķīra nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū saviem uzņēmumiem, liedzot citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu vai paredzot, ka ūdens skaitītāja plombēšana var notikt tikai ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja vai dzīvojamās mājas pārvaldnieka klātbūtnē.
«Mobilly» (Rīdzinieka kartes atlaižu pieejamība). Nepamatota SIA «Rīgas karte» un SIA «Rīgas satiksme» atteikšanās slēgt līgumu par Rīdzinieka kartes piešķirtās atlaides 20% piemērošanu «Mobilly» klientiem ar SMS palīdzību norēķinos par B, C un D zonas «Rīgas satiksmes» stāvvietu pakalpojumiem.
Laikraksts «Iecavas Ziņas», ko izdod Iecavas novada pašvaldība, var tikt abonēts, kā arī tas pieņem publicēšanai reklāmu un sludinājumus. To veido pašvaldības darbinieki. Papildu piešķirtais finansējums, kā arī publiskās personas resursi ļauj noteikt būtiski zemāku abonēšanas maksu, kā arī par būtiski zemāku cenu piedāvāt reklāmu un sludinājumu publicēšanu.
3) darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.
Piemēri:
«SMS Riga». SIA «Rīgas satiksme» pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām ilgstoši nerīkoja jaunu iepirkumu un arī neinformēja par saviem plāniem attiecībā uz iespējām pretendēt uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu līdzšinējo elektronisko norēķinu pakalpojuma sniedzēju «Mobilly», tā vietā pagarinot turpmāku darbu izpildi uz īsiem termiņiem un neradot uzņēmumam skaidrību par iespējām darboties konkrētajā tirgū.
Pēc tam «Rīgas satiksme» par pakalpojumu sniedzēju izvēlējās sev daļēji piederošo meitas uzņēmumu SIA «Rīgas karte». Vienlaikus arī «Rīgas satiksme» agresīvi pauda plānus pārtraukt sadarbību ar «Mobilly» – privātu uzņēmumu, kas līdz tam nodrošināja konkrēto pakalpojumu, dažādos veidos mēģinot kavēt tā darbību (Piemēram, «Mobilly» ilgu laiku nebija iespējams uz apmaksas automātiem informēt par norēķinu iespējām).
Sūdzība par muzejrezervāta darbībām, nepieļaujot tirdzniecību uz privātās zemes blakus muzejrezervāta lietošanā esošajam zemes gabalam, kas domāta autostāvvietām un kur arī tiek iznomātas tirdzniecības vietas.
Avots: Konkurences padome
