Konkurences padomes vadītāja: Vietvaras nereti «domā cilšu līmenī» un bremzē brīvo tirgu

Konkurences padome vēlas, lai likumā tai būtu paredzētas iespējas vērsties pret publiskām personām, kas ar saviem lēmumiem un darbībām rada priekšrocības kādam uzņēmumam un deformē tirgu. Taču šo ieceri nobremzēja pašvaldības, attiecīgie grozījumi jau sen izstrādāti, bet saskaņošana ieilgusi, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Privātie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, saņemot Konkurences padomes sodu, izturas ar izpratni – ja ir pārkāpums, ir sods, bet pašvaldības grib to nepieļaut. Ābrama uzskata, ka šāda nostāja nav normāla.

“Tā tendence Latvijā kļūst populāra - tā ir ideja protekcionēt, [..] “domā cilšu līmenī, savā pašvaldības līmenī, manai pašvaldībai būs labi. Bet tad iztrūkst skata uz visu Latviju,” norādīja KP vadītāja.

“Kur paliek skats uz ekonomikas attīstību? Kā Latvijai izvirzīties priekšā Baltijas valstīm? [..] Vai katrā pašvaldībā dibinās uzņēmumus, lai var netraucēti darboties un lai privātie uzņēmumi aiziet, vai domās par plašāku mērogu, inovācijām? Jo mēs inovācijas nesagaidīsim šaurajās teritorijās, kas rīkosies savās interesēs,” uzsvēra Ābrama.

Viņasprāt, pašlaik valstsvīriem pietrūkst šāda plašāka redzējuma, un lielais valsts skatījums un ekonomiskā attīstība var palikt otrajā plānā.

Pašlaik “iestrēgušais” KP pilnvaru paplašināšanas variants ir “apgraizīts, maigs, bet turpinās spēkošanās”, un pašvaldības vēlas to nepieļaut, atzina Ābrama.

Sākotnējā variantā KP vēlējās tiesības atcelt pašvaldību saistošos noteikumus, kas deformē tirgu. Bet pašreiz apspriestais variants paredz - gadījumos, ja KP konstatē, ka pašvaldības vai valsts iestādes noteikumu rezultātā uzņēmums ļaunprātīgi izmanto situāciju tirgū, var ierosināt lietu pret uzņēmumiem, nevis pašvaldībām, bet vietvaras var tikai aicināt to novērst, kā arī informēt pašvaldību lietu ministriju. 

Ābrama skaidroja, ka pašlaik pašvaldības var KP konstatētos pārkāpumus legalizēt ar saviem saistošajiem noteikumiem, kā tas notika Rīgā ar sabiedriskā transporta tarifiem.  

Kad KP, sodot “Rīgas satiksmi” un “Rīgas mikroautobusu satiksmi” par aizliegtu vienošanos par cenām, lika šo vienošanos pārtraukt, pašvaldība to apgāja, vienoto cenu ierakstot domes noteikumos. Konkurences neitralitāte gan tādējādi joprojām tiek pārkāpta, uzskata KP, taču pret pašvaldību vērsties nevar.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti