Kā krievi un vācieši cīnījās par «Latvijas gāzi»

AS "Latvijas gāze" (LG) privatizācijas vēsture ir arī stāsts par to, kā Krievijas un Vācijas investori ilgi "līdz asinīm" cīnījās par akciju kontrolpaketi. Bet viņu strīdu izšķīra "puiši no Ventspils", raksta Rus.lsm.lv, sniedzot ieskatu par situāciju ap monopolistu LG privatizācijas laikā – 20 gadus ilgā gāzes tirgus liberalizācijas sākumposmā.

Pirmajā piegājienā pārdod trešdaļu

Vēl pirms LG privatizācijas sākuma abi potenciālie investori – "Ruhrgas" un "Gazprom" – paziņoja, ka grib pirkt 51% akciju. Tas ir – kontrolpaketi.

Taču akciju izpārdošana turpinājās līdz 2002.gadam – piecus gadus valsts pārdeva LG ne visu kopā, bet "daudzas reizes pa mazam gabaliņam". Un sākumā salīdzinoši ne pārāk dārgi – uzņēmums bija sliktā finanšu stāvoklī.

Pirmais lielais “kumoss” – 32,5% jeb gandrīz trešdaļa kompānijas – tika pārdots 1997.gada aprīlī par 2,5 latiem par akciju.

Konkursā uzvarējušie krievi un vācieši – "Gazprom" un "Ruhrgas/Preussen Elektra" – saņēma vienlīdzīgas daļas, katrs 16,25%.

Pēc tam starp abiem sākās cīņa par pirmo vietu.

Tautas privatizācija. "Dārgi"

Otru lielo “kumosu” – apmēram 15% – pārdeva par sertifikātiem 1998.gada septembrī. Neilgi pirms tam Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis ieteica iedzīvotājiem LG akcijas pirkt:

“Tas ir labs ieguldījums, kuru var atstāt saviem bērniem un mazbērniem...” 

Rezultātā pieprasījums izrādījās tik liels, ka cena pārsniedza visas ekspertu prognozes: ja viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība bija 28 lati, akciju cena izsolē bija 31,84 tā dēvētie sertifikātu lati – augstāka par visām prognozēm. Tas ir, par vienu sertifikātu pienācās tikai 0,88 LG akciju.

Bet tagad paskaitīsim. Vidējā cena, par kuru 1998.gada septembrī varēja iegādāties sertifikātu paketes pie starpniekiem, bija 1,60 lati par sertifikātu. Tas ir, viena LG akcija Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījās izsolē, izmaksāja 1,82 latus.

Pusgadu vēlāk, 1999.gada februārī, LG akcijas sāks kotēt Rīgas Fondu biržā. Un sākumā tās maksās tikai apmēram latu – tā bija Krievijas krīzes ietekme, visu vērtspapīru kursi “nogāzās”.

Iznāk, ka LG akcijas lētāk bija nopirkt 1999.gadā biržā nekā 1998.gadā par sertifikātiem.

Tomēr tas, kurš piedalījās privatizācijā par sertifikātiem un pēc tam “aizmirsa” par savām akcijām trīs gadus, varēja tās pārdot par 12 latiem gabalā. Gandrīz septiņas reizes dārgāk.

Kā vācieši gandrīz ieguva kontroli

Turpmāk valstij piederošās LG akcijas tika pārdotas jau par naudu – biržas izsolēs, daudzas reizes, lielākās un mazākās porcijās. Piedalīties varēja visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi.

Tā starp LG lielākajiem akcionāriem negaidīti parādījās Krievijas "Itera".

Ar katru izsoli cenas auga: 

  • 1999. gadā – 1,85 lati un 2,11 lati (par 1,8% un 2,6% akciju);
  • 2000. gadā – 2,63 lati un 4,72 lati (par 26,8% un 2% akciju).

Noslēdzoties 2000.gadam, vācieši bija priekšā: "Ruhrgas/Preussen Elektra” – apmēram 43% akciju. “Gazprom” un “Itera” kopā – apmēram 41% akciju. Valstij paliek 8% akciju, Somijas “Fortum gas and Oil OY” — 1,9%. Visiem pārējiem mazajiem akcionāriem kopā – 5,6% akciju. 

Pēdējā kauja par kontroli, un 12 lati par akciju 

 

2001.gads investoru cīņā bija lūzuma gads – vēl nav skaidrs, kurš iegūs kontroli, un abas puses ir gatavas pirkt līdz kontrolpaketei trūkstošās akcijas par dārgu cenu.

19.jūlijā valsts izliek izsolē aptuveni 2% akciju. Starta cena – 3,58 lati. Līdz tam tās biržā maksāja četrus latus.

Izsole pārsteidza visus. Pieprasījums bija tik liels, ka visas akcijas – 798 tūkstoši – tika pārdotas par 12,51 latu gabalā.

Valsts, pati to negaidot, iegūst apmēram 10 miljonus latu. Naglis paziņo: “Ir noticis acīmredzamais — neticamais.” Turklāt daži pircēji bija gatavi maksāt pat 15,01 latu par akciju.

Kā tas bija? Notikumos iesaistīto stāsti

Divi Rus.lsm.lv avoti pat tagad, pusotra desmita gadu vēlāk, lūdzot nenosaukt viņu vārdus, stāsta par pēdējās divās izsolēs notikušo. 

  • Pirmais stāsts 

— Cīņa par LG bija sīva – arī no spekulantu puses. Atceros, vēl 2000.gadā bija salīdzinoši lēta izsole – pārdeva lielu akciju paketi – 27% - tikai par 2,63 latiem par akciju. Un viens no brokeriem, kurš tad pirka “nosacītajam Lembergam”, gribēja akcijas dabūt lētāk un piedāvāja pārāk zemu cenu. Tāpēc neko nenopirka. Un viņu tūlīt pat atlaida. (2001.gadā tiesā sniegto liecību par Lemberga dalību Ventspils tranzītuzņēmumu kapitālā vēl nebija, taču tas, kurš tur pieņēma lēmumus, nebija noslēpums. – S.P) Starp citu, “Ventspils nafta” tomēr nopirka LG akcijas ar citu brokeru starpniecību – taču mazāk, nekā gribēja.

Bet pēc tam notika pati dārgākā izsole – 2001.gada jūlijā. Pēc tās vācieši vēl turpināja pirkt akcijas par 12 latiem biržā, izmantojot starpniekus. Cena tikai auga, un tā bija “spēle vienos vārtos” – pērc lētāk no mazajiem akcionāriem, bet dienas beigās savāktās akciju paketes pārdod dārgāk. Taču augusta beigās, neilgi pirms pirmās izsoles, kurā bija iecerēts pārdot 3% akciju, šie uzpircēji pēkšņi saka – viss, vācietim nekas vairs “nespīd”. Bet mēs jau bijām savākuši kārtējo paketi.

Tad šaurā lokā kļuva zināms, ka “Itera” ir vienojusies par “Ventspils naftai” piederošās akciju paketes pirkšanu, - un vācietis saprata, ka ir zaudējis un viņam vairs nav jēgas cīnīties. 

Mēs sakām – klausies, mums taču bija vienošanās, ka tu nopirksi. Tātad, ja esi vienojies – pat mutiski, pa telefonu, – tev tas ir jāizpilda. Tā bija pieņemts. Citādi tirgū visi uzzinās, ka tu neturi vārdu, un ar tevi nestrādās. Un tas cilvēks visu nopirka – iespējams, zaudējumus sedza no savas naudas. 

Pēc tam vācietis vēl pirka biržā, bet nedaudz un lēti – par kādiem septiņiem latiem par akciju.

 

  • Otrais stāsts 

Sākumā vācieši un krievi nebija draudzīgi partneri, nemaz. Starp viņiem bija reāla cīņa par kontroli. 

Es sāku pirkt LG akcijas par četriem pieciem latiem par akciju. Pēc tam, kad bija pati dārgākā izsole, paņēmu par 12,5 latiem. Tad šķita, ka tieši nākamajā – pēdējā – izsolē būs izšķirošais kautiņš, un cenas izaugs līdz 15 latiem un pat vairāk. Man bija trīskāršs “repo” – pirku akcijas, tūlīt pat tās ieķīlāju bankā, ņēmu kredītu par 50% no summas, atkal pirku akcijas, atkal ieķīlāju, atkal pirku. Būvēju piramīdu. Likme bija uz to, ka vācieši, lai iegūtu kontroli, ies līdz galam.

Taču burtiski desmit minūtes pirms pēdējās izsoles sākuma “puiši no Ventspils” pārdeva savu akciju paketi Krievijas “Iterai”. Tas bija izšķirošs brīdis no kontroles viedokļa. Vācietim jau vairs nebija nozīmes maksāt dārgi – iespēju iegūt kontroli viņš jau bija palaidis garām. Rezultātā pēdējā izsolē cena strauji nokrita, līdz sešiem latiem. 

Puiši no “Ventspils naftas” rīkojās prasmīgi: nolēma neriskēt – negaidīt, kamēr kāda no pusēm iegūs kontroli, uzpērkot valsts akcijas. Viņi jau no paša sākuma labi saprata, ka starp Rietumiem un Austrumiem šajā privatizācijā notiks cīkstiņš, un metās vidū. Tā teikt, nav svarīgi, kurš uzvarēs, mēs uz to nopelnīsim jebkurā gadījumā. Tā arī notika. Kad LG akcijas vēl maksāja divus latus, man daudzi zinoši cilvēki teica – ej un pērc. 

Zaudēju es toreiz daudz. Paliku tikpat kā pliks – tikai mašīna vēl bija. Citu aktīvu nekādu.

Kā pēc tam daudz nopelnīju? Atkal ar LG. Kad 2002.gadā bija pēdējā izsole – “tautas”, par sertifikātiem. 

Drīz noskaidrojās, ka apmēram ceturto daļu paketes nopirkusi “Ventspils nafta”. Gandrīz visu pārējo – vairāk nekā divas trešdaļas – iegādājušies Krievijas pārstāvji “Itera”. 

Te jāpaskaidro specifika – kāpēc, piemēram, valsts nepārdeva daļu akciju par 15 latiem. Lieta tāda, ka izsoles gaitā katrs dalībnieks iesniedza pieteikumu – cik akcijas viņš vēlas pirkt, par kādu cenu.

Izsoles organizatori pieteikumus apmierināja, sākot ar lielāko piedāvāto cenu: vispirms tiesības iegādāties pieprasīto akciju skaitu tika  piešķirtas lielākās cenas piedāvātājam, pēc tam nākamās lielākās cenas piedāvātājam un tā tālāk – līdz piedāvātajā paketē beidzās akcijas.

Pēdējā apmierinātajā pieprasījumā minētā cena kļūst par cenu, par kādu tiek pārdotas visas šīs paketes akcijas, un to maksā visi, pat tie, kas solījuši vairāk.

Tātad daudzi investori, kuri nosauca cenu, kas augstāka par 12,5 latiem, īstenībā cerēja akcijas nopirkt lētāk, taču gribēja garantēti iekļūt akcionāru sarakstā.

Savā ziņā loterija – ir risks piedāvāt zemu cenu un neiegūt akcijas vai arī nosaukt augstu cenu, bet pārmaksāt, ja šādu “dārgo” pircēju būs daudz. 

Drīz kļuva skaidrs, ka ne visi pircēji bija priecīgi maksāt 12,5 latus par akciju.

"Itera Latvija" prezidents Juris Savickis pēc izsoles paziņoja, ka tikai “Ventspils naftas” dalības dēļ akciju cenas bijušas "neatbilstoši augstas".

Savickis arī pauda neizpratni par to, ka “viens pusvalstisks uzņēmums pērk otra pusvalstiska uzņēmuma akcijas”.

"Ventspils nafta” prezidents Igors Skoks savukārt atgādināja, ka tieši “Itera” uzskrūvējusi cenu, un atbildēja: “Mēs esam izdarījuši ļoti veiksmīgu pirkumu."

Vēl pēc mēneša, 30.augustā, notika pēdējā izsole par naudu.

Valsts no tai atlikušajiem 6% LG akciju izlemj pārdot pusi – 3%. Starta cena – 5,62 lati.

Dažas dienas pirms izsoles cena biržā jau pārsniedz deviņus latus – spekulanti cer, ka tūlīt vācieši un krievi atkal uzdzīs cenas debesīs.

Taču šoreiz izsolē tiek piedzīvota izgāšanās. Par LG neviens vairs necīnās – akcijas cena ir tikai 6,13 latu. “Ventspils nafta” nepiedalās. Aptuveni pusi akciju nopērk “Itera”.

 

Puiši no Ventspils

Kas tad ir noticis?

Lūk, ko par to aģentūrai BNS pavēstīja kompānija “Ventspils nafta”:

Neilgi pirms izsoles “Ventspils nafta” pārdeva visas savas LG akcijas – 2,13% – Krievijas “Iterai”. Par cenu apmēram astoņi lati par akciju. “Tas bija ļoti izdevīgi,” paziņoja “Ventspils naftas” preses sekretāre Gundega Vārpa. 

Paskaitīsim: pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, pavisam “Ventspils nafta” pārdeva apmēram 850 tūkstošus akciju, no tām apmēram 200 tūkstošus tā iepriekš iegādājās par 12,51 latu par akciju, bet pārējās – agrāk un lētāk, maksājot 2,6 latus par akciju.

Kopsavilkums: “Ventspils naftas” tīrā peļņa no “biržas spekulācijām” bija apmēram 2,5 miljoni latu.

Turklāt “Itera” nopirka 1,9% akciju no Somijas “Fortum” – kā rakstīja plašsaziņas līdzekļi, “nekaulējoties”. 

Rezultātā divas nedēļas pēc izsoles “Itera” oficiāli paziņoja, ka tai pieder 25,003% LG akciju. “Gazprom” – arī 25%. Vācieši bija zaudējuši – viņiem bija tikai 43% akciju.

Strīdi par LG cenu

Pēdējās četrās izsolēs, kurās valsts pārdeva investoriem apmēram 34% LG akciju, Latvijas budžets ieguva 49 miljonus latu. Privatizācijas aģentūra pēc tam to ilgi dēvēja par veiksmes stāstu.

Taču virkne politiķu teica – spriežot pēc tā, kā auga cenas, par uzņēmumu varēja iegūt daudz vairāk – nevis desmitus, bet simtus miljonu latu. 

Starp citu, pagājušajā gadā LG iekļuva visdārgāko Latvijas uzņēmumu “TOP-5”, un tika novērtēta par 608 miljoniem eiro.

Taču, vai LG akcijas bija reāli pārdot dārgāk tolaik – deviņdesmito gadu beigās, šī gadsimta sākumā? 

"Viennozīmīgi atbildēt ir grūti,” saka "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs. "Skaidrs, ka, raugoties no šodienas viedokļa, pārdeva lēti. No otras puses, tas bija un paliek stratēģisks objekts, un no tā darba ekonomikā daudz kas bija atkarīgs. Un šādā gadījumā pārdot pēc iespējas dārgāk nav pats galvenais mērķis. Bija svarīgāk piesaistīt pareizos investorus. Tos piesaistīja. Bet fakts, ka pēc tam spēlē iesaistījās “Itera”, deva izsolēm sacensības garu un palīdzēja iegūt valstij vairāk naudas.” 

Par to, ka tika nopelnītas veselas bagātības pēdējā “tautas” izsolē par sertifikātiem – nākamajā rakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti