Junkera izredzes uz EK vadītāja amatu: kas nepatīk britiem

Maija nogalē notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija īpašas ar katras lielākās Eiropas Parlamenta partiju grupas izvirzīto Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidātu debatēm, lai vēlētājs pirmo reizi varētu balsot par personību un politisko programmu. Taču uzvarējušās – Tautas partijas grupas kandidāts Žans Klods Junkers vairs nebauda valstu vadītāju atbalstu. Latvijas Radio raidījums „Septiņas dienas Eiropā” skaidro, kāpēc tā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons arī pieder pie Eiropas Tautas partijas grupas. Taču par uzvaru un iespēju Eiropas Komisijas prezidenta amatā redzēt savas partijas kandidātu Žanu Klodu Junkeru nemaz nepriecājas. Viņš ir piedraudējis, ka Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES), ja Junkers kļūs par tās vadītāju.

Junkera galvenais atbalstītājs - Merkele

Šobrīd lielāko atbalstu Junkeram viennozīmīgi izrāda Vācijas kanclere Angela Merkele. Ne velti tieši viņai savus nodomus adresēja Kamerons un tieši Vācijas prese bija pirmā, kas ziņoja par notikušo. Savā uzrunā vēlētājiem Vācijas kanclere norādīja, ka Junkera spējas ir pierādītas krīzes laikā, turklāt kandidāts tiešām ir spēcīgākais visu citu starpā.

„Kas attiecas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, es gribu teikt tikai vienu. Krīzes situācijās, kad bija grūtības ar eiro un finansēm, mēs vienmēr varējām atrast risinājumus. Ātri vai lēni, tas ir cits jautājums, bet pozitīvā gaisotnē mēs kopīgi to izdarījām. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd mums tādā pašā veidā jāpieņem lēmums, kas ietekmēs visu Eiropas Savienību pēc vēlēšanām, turpmākos piecus gadus,” pauda Merkele.

„Šobrīd mēs spriežam par personu un programmu. Kas attiecas uz personu, tad mēs Eiropas Tautas partijas grupā izvirzījām savu kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam, un šī kandidatūra ir Žans Klods Junkers. Uzskatu, ka stiprākās parlamenta partijas viņu arī apstiprinās, jo manuprāt, Žans Klods Junkers šobrīd ir labākais starp kandidātiem, un tas ir iemesls, kāpēc es vadu visas sarunas tādā gaisotnē, lai viņš šo amatu arī ieņemtu,” uzsvēra Vācijas līdere.

Šobrīd Lielbritānijas pozīcijas palīdz stiprināt Ungārija, Zviedrija un arī Francija. Skaidrs, ka katrai valstij ir savas nacionālās intereses un tās īpaši uzsvēris ir Lielbritānijas premjerministrs. Viņš brīdināja, ka nespēs uzvarēt nākamajās Lielbritānijas vēlēšanās, ja nespēs novērst Eiropas federalizāciju.

Briti pret ES, kas uzvedas kā priekšniecība

Briti pret to kategoriski iebilst, un ar pēdējiem rezultātiem, kur Lielbritānijā uzvaru svinēja radikāļu partija, viņam jāpacīnās, lai saglabātu varu jau paša zemē. Lielisku ilustrāciju britu nostājai sniedza bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs, ilgstošs ārpolitikas eksperts lords Deivids Ouens.

Viņaprāt, cīņa ir par ES, kura mazāk uzvestos kā priekšniecība, bet vairāk iedziļinātos savās dalībvalstīs.

„Mēs briti vienmēr esam bijuši tieši, mēs atbalstām vienoto tirgu, bet neatbalstām vienotu Eiropas Savienības valdību. Tiklīdz jūs iegūstat vienotu valūtu, jums nepieciešama vienota valdība un uzraudzība. Un šis apstāklis ir kļūda, kas pavada visu vienotās valūtas sistēmas uzbūvi jau no Māstrihtas laikiem. Šī problēma nekur nepazūd, un, es uzskatu, Angela Merkele to lieliski saprot,” klāstīja Ouens.

„Mums Eiropā ir bijuši lieliski vīzijas tipa politiķi. Nevar noliegt, ka kanclers Kols izdarīja milzīgu darbu, lai apvienotu abas Vācijas. Rietumvācija par to samaksāja milzīgu cenu, un es domāju, ka kanclere Merkele tāpat zina, kas viņai būtu jādara. Viņa to arī spēj izdarīt, vienīgi tam nepieciešami noteikti apstākļi. Galvenokārt, viņa uzskata, ka visa pamatā ir disciplīna. Merkele ir gatava finansiāli uzturēt krīzes nomocītās valstis tik ilgi, kamēr vāciešiem var iegalvot, ka tas nekad vairāk neatkārtosies. Tam viņai nepieciešama spēcīga politiskā savienība, lai šīs valstis varētu turēt ciešā uzraudzībā un tas nozīmē, ka valstīm jāsaplūst vienotā valstiskā veselumā. Merkele to var panākt, taču tad eiro zonas valstīm pašām jāgrib, lai šādā veidā monetārā savienība strādātu. Šobrīd šos saplūšanas mēģinājumus var jau novērot, un par laimi, Lielbritānija nav eiro zonas dalībvalsts. Es personīgi monetārajai savienībai nekad neesmu ticējis,” atzina Ouens.

Sarunā ar Angelu Merkeli Deivids Kamerons norādīja, ka nevar ar seju no astoņdesmitajiem gadiem sakārtot 21.gadsimta problēmas. Tas ir pārmetums Žanam Klodam Junkeram, ka viņš ir vecmodīgs politiķis. Taču Kamerona izteikumi, ka Junkera kļūšana par Eiropas Komisijas prezidentu būtu pļauka vēlētājiem, gan īsti precīza nav.

Jā, radikālās partijas savāca lielu daudzumu balsu, taču uzvaru svinēja Eiropas Tautas partija. Tātad šai partijai arī pienākas nominācija.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” to arī norādīja Latvijas populārākais Eiropas Parlamenta kandidāts Valdis Dombrovskis („Vienotība”). Ja vēlētāju aicināja vēlēt par partiju un tās vienoto kandidātu, tad mainīt zirgus ceļa vidū nebūtu prātīgi. Kāda jēga balsot, ja pēc vēlēšanām tāpat visu sarunā aizkulisēs un EK prezidenta amatā nonāk pavisam cits cilvēks.  

„Tādas neformālas diskusijas paralēli notiek pamatā dalībvalstu starpā. Tas ir valstu un valdību vadītāju starpā un arī ārlietu ministru starpā, kas ir Vispārējo lietu padomē. Pirmā lieta, protams, ir jāvienojas par Eiropas Komisijas prezidenta kandidātu, un pašreiz pirmajā piegājienā vienoties nav izdevies. Līdz ar to Eiropas Padomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam ir uzdots turpināt šīs politiskās konsultācijas un meklēt visām pusēm pieņemamu kandidātu,” stāstīja Dombrovskis.

Ko tad īsti vēlas Deivids Kamerons?

Vai tā ir politiska cīņa par Eiropas Savienības pārvaldi, vai tomēr iekšpolitiska nepieciešamība nomierināt savus vēlētājus? Dombrovskis uzskata, ka pagaidām vispār nav saprotama Kamerona nostāja, jo nav nemaz zināms, kuru kandidātu viņš atbalstītu.

„Attiecībā uz Lielbritānijas argumentiem, situācija veidojas diezgan interesanta. Kamerona kungs ir skaidri norādījis, ka viņš neatbalsta ne Junkera kandidatūru, kuru virzīja Eiropas tautas partija, ne arī Šulcu, ko bija virzījuši sociālisti, ne arī Verhofštatu, ko virzīja liberāļi. No šī viedokļa mēs zinām vairākus kandidātus, kuri Kameronam nepatīk, bet nezinām nevienu kandidātu, kas viņam patīk. Junkers jebkurā gadījumā ir Eiropas Tautas partijas izvirzītais kandidāts un šī partija uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un viņa virzīšana būtu likumsakarīga,” sacīja Dombrovskis.

Ja jau pirms vēlēšanām tika nospriests, ka eiropiešiem būs pirmo reizi vēsturē iespēja balsot par vienotu kandidātu, lai satuvinātu vēlētājus ar Briseles gaiteņiem, tad šāda kārtība būtu arī jāuztur. Aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau tā ir zema, un to noteikti nepalīdzēs stiprināt noteikumu maiņa pēc vēlēšanām. Šobrīd Eiropas politikai ir jāparāda stāja, lai vēlētāji justu, ka ar savu balsi ir ietekmējuši savienības pārvaldi uz nākamajiem pieciem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti