Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Valsts aizsardzības mācību Latvijā apgūst 13 skolās

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas dome simtiem tūkstošus eiro tērē mediju uzpirkšanai

Invazīvās sugas Latvijā - Spānijas kailgliemezis

Invazīvās sugas Latvijā: Vienas valsts cīņa būs tikpat bezjēdzīga kā viena dārza īpašnieka

Sarakstā ar svešajiem ienācējiem Latvijas faunā ir 10 dzīvnieku sugas, kuras vieno  kopīgas pazīmes - tās  strauji vairojas, labi ēd,  un izdzīvo  ārā no teritorijas  īstenos mājiniekus.  Pagaidām vēl nav izlemts, ko ar invazīvajām sugām darīt, bet jebkurā gadījumā viena dārziņa īpašnieka cīņa būs tikpat neauglīga ka vienas valsts cīņa.

Eiropas Savienībā  ir  pieņemta direktīva, kas paredz cīņu ar invazīvajām sugām, tas nozīmē, ka šīs sugas ir jāapkaro un  jāierobežo to izplatība. Latvijā tādas ir desmit, tās ir iekļautas īpašajā sarakstā.

Rijīgu gliemežu ordu uzvaras gājiens  

Vieni no šiem bīstamajiem ienācējiem ir Spānijas kailgliemeži - palieli, košas ķieģeļkrāsas radījumi, kas lepojas ar labu ēstgribu  un  lielu dzimstību. Pirmo  reizi Latvijā  tie tika konstatēti 2008.gadā Talsu novada Pastendē,  2012.gadā tos fiksēja jau divās vietās, nu to skaits un izplatība speciālistiem vieš nopietnas bažas.

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta vadošā pētniece Digna Pilāte, kuras specialitāte ir malokoloģija jeb gliemežu pētniecība, stāsta, ka  pašlaik jau šie gliemeži fiksēti septiņas teritorijās.

Viņa prognozē, ka pēc desmit gadiem šis gliemeži būs visā Siguldā, visā Jūrmalā.  Vietējie iedzīvotāji jau ir šausmās – “kā no viņa tikt vaļā”, bet Pastendē tas izplatījies plašā teritorijā un situācija nav patīkama.

“Ja gumiju nevilks garumā, vēl iespējams kaut ko darīt,” saka pētniece, piebilstot, ka viena dārziņa īpašnieka cīņa būs bez panākumiem, jo gliemeži atkal uzradīsies no kaimiņu dārziem.

Košais Spānijas mīkstmiesis savas dzīves laikā - vienā gadā - spēj radīt vidēji 300 pēcnācējus un, ja šobrīd gliemežu ordas apdraud mazdārziņu īpašniekus,  labprāt mielojoties ar zemenēm un kartupeļiem, tad nākotnē tās varētu pāriet uz plašākām teritorijām, piemēram kviešu un rapšu laukiem.

Gaidot jenotus..

Šobrīd  gan šis gliemezis, gan citas sugas, piemēram, Amerikas ūdele, jenotsuns, Amerikas signālvēzis, dzeloņvaigu jeb svītrainais vēzis, rotans un  vēl citi ir  tikai iekļautas iznīcināmo sugu sarakstā,  un šobrīd  notiek tik  svešo iebrucēju novērošana, ne masveida iznīcināšana.

Džins no pudeles jau izlaists, un apkarot vai iznīcināt šīs sugas nav iespējams, uzskata Pilāte, norādot, ka Latvijai vienai pašai šāda cīņa būtu cīņa ar vējdzirnavām, jo šie dzīvnieki nāks no kaimiņvalstīm.  

Bet saraksts ir vajadzīgs, lai būtu pamats turpmākai rīcībai, lai tad, kad būs iespēja kaut ko darīt, jau būtu apzinātas šīs sugas, skaidroja Pilāte. 

Zvēri robežas nepazīst un  šķērso tās bez problēmām.  Pilāte arī pastāstīja, ka jenots,  kura dzimtene ir Amerika, jau atnācis līdz mūsu kaimiņvalstij Lietuvai, arī Vācijā jenotu netrūkst.

“Jenoti jau ir Lietuvā un ne mazums. Mēs gaidām... Tepat vien viņš ir. Ir acīmredzot kāda dabiska barjera, kādēļ jenots vēl nav pie mums,” klāstīja Pilāte.

Invazīvas sugas ir bīstamas ne tikai ar savu bīstamo slimību komplektu, piemēram, jenotsuņi nāk ar ērču encefalītu. Kas nāk līdzi jenotam, mēs vēl nezinām, un nezinām, kā tas izpaudīsies uz vietējām sugām, norāda pētniece.

Sarakstā neiekļauts, bet sastopams

Lietuvā un Igaunijā šīs invazīvās sugas ir nodēvētas par ekonomiski bīstamajām, jo  slimības var apdraudēt mūsu dzīvnieku populāciju, un jāatceras arī par svešo ēdelību: tie pārtiek gan no dabas veltēm, gan arī nesmādē cilvēka iekoptos laukus.

Te var pieminēt sarkanausu bruņurupuci, tas gan nav  klasificēts kā invazīvā suga, bet tos bieži vien atrod uz ielām un atnes uz zoodārziem.

Dzīvnieks, kura mītnes vieta ir Ziemeļamerikas kontinenta dienvidi, jau ilgus gadus Eiropā pasludināts par invazīvo sugu -  plēsīgs rīļa, dzīvo ūdenī, un tam nav bijis problēmu iedzīvoties  mūsu mērenajā klimata zonā.

To var iegadāties  zooveikalos kā mīļdzīvnieku un. kad brošiņas lieluma mazulis ir izaudzis līdz  gigantiskas suitu saktas izmēriem, tad cilvēki bieži no rupuča atbrīvojas, palaižot brīvībā. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists  Māris Lielkalns stāsta, ka, piemēram, viens tāds atrasts Imantā, daži atrasti miskastē, izzvejoti no Māras dīķa. Dabā bruņurupucis var labi iedzīvoties, un pats viņš dzīvo 30 – 40 gadus.  

Rīgas un Latgales zooloģiskā  dārza darbinieki   uzņem šos rupučus zoodārza paspārnē.

Bruņurupuču gadījumā  tā ir cīņa ar sekām, bet invazīvās sugas vēl pagaidām dzīvo brīvi un gaida,  kad atbildīgās iestādes lems par  to iznīcināšanu vai ierobežošanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti