Aculiecinieks

Aculiecinieks. Būt vai nebūt mājasdarbiem?

Aculiecinieks

Aculiecinieks. 5. prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā

Aculiecinieks. Propaganda igauņu gaumē. Igaunijas TV kanāls krievu valodā

Igaunijas TV kanāls krievu valodā: Dažu acīs - ieguldījums drošībā, citiem - smadzeņu skalošana

To, par ko daudz sprieda Eiropas Savienībā, atsevišķās dalībvalstīs un arī Latvijā, Igaunijas valdība spēja izveidot nepilna gada laikā kopš politiskā lēmuma pieņemšanas. Jauns Igaunijas televīzijas kanāls krievu valodā šonedēļ startēja ēterā, cīņā par skatītāju sirdīm izejot uz pirmo acu uzmetienu visai neciliem ieročiem. Tomēr daļa  krievvalodīgo ideju uztvērusi ar pārliecību, ka  Igaunijas valdība atradusi jaunu veidu, kā par nodokļu maksātāju naudu – četriem miljoniem eiro gadā - skalot  smadzenes vietējiem krieviem.

Igaunijas iedzīvotāju sastāvā 27% ir krievvalodīgo auditorija. Salīdzinoši – Latvijā 34%, Lietuvā 7%. To vairums lieto Kremļa kontrolētos medijus, domās drīzāk dzīvo Krievijā, nekā Igaunijā, veido visai noslēgtu vidi un balso par vienu partiju – Tallinas mēra Savisāra centristiem. Tie radniecīgi mūsu Ušakova saskaņiešiem un atrodas mūžīgā opozīcijā valdībai. Igaunijas krieviem, līdzīgi kā Latvijas, iemīļota pulcēšanās vieta bija Uzvaras monuments. Taču atšķirībā no Latvijas, igauņu valdība padomju kareivja Aļošas tēlu pārcēla uz kapiem. Prom no galvaspilsētas centra. Tam sekoja protesta grautiņi Tallinas ielās. Un daudzi Igaunijas krievi joprojām nav aizmirsuši aizvainojumu. Par to, kā sarunāties ar krievu kopienu, šķiet, igauņi daudz neuztraucās. Taču līdz brīdim, kad Krievija sagrāba Krimu. Tad kopā ar bailēm, ka līdzīgā situācijā Igaunijas krievi nostātos Krievijas pusē, atdzima arī senā ideja par Igaunijas telekanālu krieviski.   

“Žēl, protams, ka tikai bailes, it īpaši ārējas bailes, kas nāk no ārpuses, ir spēcīgākas par veselo saprātu,” saka Igaunijas Integrācijas un migrācijas fonda vadītāja Natālija Kitama. “Bet šajā gadījumā, lai kas arī nebūtu par iemeslu, mēs darām savu darbu. Krievu iedzīvotāji šeit ir dabūjuši paši savu spoguli, kur viņi varēs paskatīties paši uz sevi. Un turklāt arī parādīt igauņiem – kādi viņi ir patiesībā.”

Tomēr vēl pirms nonākšanas ēterā vismaz daļa krievvalodīgo ideju uztvērusi ar pārliecību, ka  Igaunijas valdība atradusi jaunu veidu, kā par nodokļu maksātāju naudu – četriem miljoniem eiro gadā - skalot  smadzenes vietējiem krieviem.

 “Kurš maksā, tas arī pasūta mūziku! Tas nav uzņēmējs, kas ar šo telekanālu grib pelnīt, bet tā ir valsts budžeta nauda, un tas nozīmē, ka valsts pieprasīs, lai šā kanāla politika atbilstu valsts interesēm. Principā tas ir saprotams. Bet tie, kuri šo kanālu veido, saka mums – nē, ka tas būs absolūti neatkarīgs, absolūti objektīvs. Es gan nezinu, kas ir objektivitāte, kā to izmērīt gramos  un centimetros? To mēs redzēsim, līdzko parādīsies kādi iekšpolitiski svarīgi notikumi. Un skaidri redzēsim, kad tuvosies vēlēšanas. Vai būs līdzsvarota aina šajā kanālā – ka to vai to raidījuma dalībnieku vajag aicināt, bet to gan nevajag,” spriež Tallinas Universitātes pasniedzējs Vitālijs Belobrovcevs.

Par  Igaunijas iziešanu propagandas karā pret Krievijas telekanālu monstriem kaislības aizsvilās vēl debijas priekšvakarā, kad Krievijas korespondenti mēģināja iedzīt stūrī jaunā kanāla galveno redaktori Darju Sāri, jautājot par jaunā kanāla attieksmi pret to, kam pieder Krima un kurš ir kurš Igaunijas-Krievijas spiegu skandālā.  

Krievijas telekanāla NTV korespondents Andrejs Hramcovs: Vai pareizi sapratu – ka visiem krieviem un tatāriem, un visiem, kas dzīvo Igaunijā, lai būtu viens viedoklis? Lai viņi integrētos sabiedrībā un pilnībā pieņemtu  oficiālo Igaunijas viedokli?
Igaunijas ETV+ galvenā redaktore Darja Sāre: Kā tevi sauc?
Hramcovs: Andrejs.
Sāre: Andrej, pats galvenais – neatkarīgi no tā, kāds skata punkts ir tev un kāds – man, mēs saprotam, ka tā ir mūsu valsts.
Hramcovs: Un, ja Igaunijas viedoklis ir pret Krieviju, tad jūs atbalstīsiet pretkrievisku
Sāre: Lūdzu noskaidrosim jēdzienus – kas ir pretkrievisks viedoklis?
Hramcovs: Piemēram, Kohveru Igaunijā neuzskata par spiegu. Viņu uzskata par nelikumīgi aizturētu. Un tas acīmredzot ir pretkrievisks viedoklis. Un jūs to arī acīmredzot ieņemsiet!

''Sabiedrībā baiļu ir sakrājies ļoti daudz vairāk nekā 20 gadu laikā. Ļoti daudz dažādu pretenziju, un visas šīs pretenzijas un bailes bija vērstas tiešā veidā pret ETV+.'' Tā viņa saka jau vēlāk, īsi pēc kanāla starta.

Darja Sāre, uzvarot konkursā par galvenās redaktores vietu, piedāvā citu modeli. Atšķirībā no Krievijas produktiem, kuri gan ir krāšņi un dārgi, bet top tālu Maskavā, igauņi savu kanālu centīsies padarīt tuvu un mīļu, veidojot to ar vietējo krievu rokām un idejām.  Arī raidījumu redakcijas nosauktas to rajonu vārdos, kuros dzīvo vairums krievu. Piemēram, Lasnamē – tipisks padomju stila guļamrajons. Te visi skatās Krievijas TV un pat nezina, ka būs pašiem sava vietējā.

"Tik un tā Krievijas kanāli būs pirmajā vietā," saka Tallinas Lasnamē rajona iedzīvotāja Natālija Dubrovina. "Man šķiet, ka tur raidījumi ir interesantāki. Es gan īpaši neesmu iedziļinājusies, ko Igaunijas televīzija rāda."

Jaunais kanāls ainu cer mainīt, piemēram, stāstot, ka, dzīvodami informatīvā izolētībā, šī rajona iedzīvotāji ir palaiduši garām iespēju saņemt pārtikas pakas trūcīgām ģimenēm. Un ar televīzijas starpniecību meklēs brīvprātīgos šim mērķim. 

Plus zīmei nosaukumā, kas atšifrējas kā ''popuļarnoje, ļubimoje, svojo'', jeb ''populārs, iemīļots, savs'' – autore ir māksliniece no Pēterburgas.

"Mērķis ir savienot sakatītājus vienu ar otru, skatītājus ar interesantiem cilvēkiem - tieši šī  ideja – pievienot Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju daļu pie visas pārējās Igaunijas. Jo zināms informācijas vakuums ir," atzīst telekanāla ETV+ nosaukuma autore Elīna Gerodeca.

"Mēs kā viesus gribam aicināt un meklēt visdažādākos cilvēkus – pie mums var nokļūt gan superzvaigzne, piemēram, pat no Maskavas. Pie mums visai drīz atbrauks Staņislavs Govoruhins. Un tas var būt cilvēks, kurš vienkārši kolekcionē alus pudeles. Ja viņš to dara īpaši kaislīgi, viņš arī  ir mūsu programmas varonis! Arī dzīvā mūzika būs katru vakaru uz mūsu skatuves studijā," strāsta ETV+ vakara programmas vadītāja Anna Saproņenko.

Latvijas Televīzijai ir iespēja uz brīdi ielūkoties redakcijas un režijas telpās. Te viss tiek šobrīd gatavots šāvakara šovam. Pats epicentrs būs lielā studija, kas ir iekārtota kā plašs dzīvoklis – gan viesistaba, gan virtuve ar pilnībā darbojošos tehniku. Simboliskākais ir  logs – pa kuru var redzēt Narvas pilsētu. Tieši Narvā dzīvo ļoti liels krievvalodīgo skaits. Un tos vēlas uzrunāt jaunizveidotais kanāls. Taču, ja paskatās no otras puses, jau stāvot šeit, pašā Narvā, kas atrodas aptuveni 210 km no Tallinas, tad  jauno ētera piedāvājumu te vēl nav paguvuši īsti novērtēt.

Narva ir kā Igaunijas mazā Krievija. Te dzīvo tikai 3% igauņu, un arī tie sevi par īstiem igauņiem vairs neuzskata. Te joprojām godina un spodrina padomjlaiku atribūtus. Ļeņina piemineklis gan esot noņemts. Taču ne pārkausēts – bet glabāts Narvas pilī. Arvien vēl ar roku rādot uz Krieviju. Pa vidu - Igaunijas – Krievijas robežupe. Makšķernieki sargājas nešķērsot aizliegto straumes daļu. Igaunijas pusē par Eiropas naudu iekārtota promenāde. Tik un tā vietējie krievi ar nostaļģiju lūkojoties uz ne tik sakopto Krievijas krastu... Tā mums stāsta vietējais žurnālists, kurš strādā jaunā kanāla Narvas birojā.

"Daudzi cilvēki līdz šim nav samierinājušies ar tādu vēstures punktu kā Padomju Savienības izjukšana," norāda Mihails. "Agrāk viņi dzīvoja vienā lielā valstī, kur viņi bija titulnācijas pārstāvji, bet tagad viņi dzīvo mazā valstī, kur viņi ir nacionālais mazākums. Un, protams, šis krievu imperiālisms, es to pēdiņās saku, tas daļēji ir cilvēku galvās. Plus – daļa cilvēku, neskatoties uz to, ka viņi neko nedara, lai aizbrauktu no Igaunijas, viņi izturas pret Igauniju, pret Narvu kā pret pagaidu patvērumu.  Ka paies laiks un kaut kādas izmaiņas būs, tāpēc man šeit nevajag iesakņoties, nevajag zināt likumus... manā vietā to visu izdarīs."

Starp diviem prezidentiem – Igaunijas Tomasu Hendriku Ilvesu un Krievijas Valdimiru Putinu viņi drīzāk izvēlas Putinu. Nav reāli, ka jaunais kanāls izkonkurēs Krieviju – tā ir visbiežkā atbilde.

"Man liekas, tas nav reāli. Ar to mediju mašīnu, ar mediju gigantiem konkurēt – puiši, tas nav pat smieklīgi!" uzskata Narvas iedzīvotājs Vitālijs Škola.

Vitālija māte Sofija ir kā vairums šejieniešu – uz Narvu atbraukusi no Krievijas pirms 49 gadiem. Pārcēlusies no Urāliem, lai palīdzētu igauņiem uzbūvēt hidroelektrostaciju. Igauniski nerunā joprojām, izvēlējusies Krievijas pilsonību, vada vietējo kultūras biedrību un skatās Krievijas kanālus.

"Bet teikt, ka ar šīm programmām viņi spēs konkurēt, es teikšu, ka nē, nē," vērtē Sofija, tomēr atzīstas, ka jaunais kanāls viņu piesaista ar to, ka viens no tā raidījumu vadītājiem ir tieši no Narvas. "Es laiku pa laikam tur ieskatīšos! Man vienkārši interesē, kā strādās tie puiši, kurus es personīgi pazīstu."

Ja jaunā televīzija klaji neaģitēs pret Krieviju vai par Igauniju, tad pamazām varbūt to iemīlēs. Tā domā vietējā sanatorijā, kur Eiropas Savienības karogs līdzās Krievijas karogam. Te gan jaunais kanāls vēl pat nav ieregulēts televizorā. Taču mājās esot skatījušies. Iepatikusies iecere, ka krievi tiks iepazīstināti ar ceļojumu iespējām Igaunijā, kur vecāki var atpūsties ar bērniem un arī – kas interesē pensionārus.

"Pat mans vīrs, kurš ir krievvalodīgais, igauniski viņš runā maz, viņš arī apsēdās man blakus krēslā un skatījās, un teica paldies telekanālam, ka augšā pilī, kur viņš nevar 100 gadus uzkāpt, jo viņam kājas sāp, viņš teica – nu, beidzot es ieraudzīju, kas tur ir! Lūk, kādas emocijas!" stāsta sanatorijas administratore Rita Tolmačova.

Narvas biroja korespondents gan atzīst – viņam nācies piedzīvot arī nepatīkamus brīžus.

"Gadās, ka cilvēki iet garām un pakaļ nobļaujas, ka jūs tur – proamerikāņi! Amerikas propaganda vai Igaunijas propaganda!" stāsta ETV+ Narvas biroja korespondents Sergejs Rimars. " Nezinu, te man šķiet, kādam laikam ir jāpaiet un cilvēkiem jāredz, kas tur īsti notiek šajā kanālā un tad jau viņu attieksme izmainīsies. Vai nu – tieši otrādi – nostiprināsies."

Narvas birojā cer, ka vairāk varēs stāstīt par savu pilsētu arī pašiem igauņiem, kuriem līdz šim esot iespaids, ka Narva ir krimināla vieta, kurai labāk mest līkumu. Tiesa gan, tieši mūsu tikšanās dienā Sergejs atkal dodas filmēt kriminālziņu – par to, ka policija noķērusi pusaudžu grupu smagā dzērumā...

Par to, vai kanāls ''plus'' nepaliks mīnusos, prognozes atšķirīgas.

Ekspremjers Andruss Ansips sacījis, ka projekts ir bezcerīgs un ka Narvā lietderīgāk būtu uzbūvēt sporta zāli vai baseinu.

Turpretim Igaunijas mediju eksperts Rauls Rebane norāda, ka jaunais kanāls var izdarīt to, ko nevar Maskava – proti, palīdzēt Igaunijas krievvalodīgajiem noformulēt savu piederību Igaunijas valstij.

Igaunijas Drošības policija (komisārs Andress Kahars) atzīst, ka jaunais telekanāls, protams, nebūs brīnumnūjiņa. Taču tas uzlabos Igaunijas valsts drošības situāciju, jo samazinās plaisu starp igauņu un krievu kopienām. Bijušais Igaunijas televīzijas vadītājs Ilmārs Rāgs gan neprognozē, ka kanāls spēs ātri dot rezultātu..

Savukārt Lietuvas televīzijas vadības skatījumā igauņu projekts atgādina ainu, kad kāds ar dakšām mēģina cīnīties pret tanku. 

Kam taisnība – to, kā mēdz teikt televīzijā – rādīs ekrāns. Un –'protams, galvenais – televizoru pults pavēlnieki – skatītāji!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti