Jūnija sākumā valdība uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Šim mērķim valdība paredz šogad un nākamgad iztērēt divus miljardus eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunās Vienotība") dažas dienas vēlāk Latvijas Radio stāstīja, kam šī nauda tiks.
"Mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumus par diviem miljardiem pusotra gada laikā, ko ieguldīt mūsu ekonomikā – gan modernizācijā, infrastruktūrā, pabalstos – nu tas apmēram vienādās trešdaļās," sacīja Kariņš.
Ar naudu modernizācijai tiek saprasti, piemēram, aizdevumi uzņēmumiem un vairāk līdzekļu zinātnei. Infrastruktūras sadaļā paredzēti papildu līdzekļi ceļu būvei, aizdevumi pašvaldībām, vienreizēji ieguldījumi slimnīcu ēkās.
Taču "Re:Check" ieinteresējās par trešo sadaļu – naudu pabalstiem. Vai tiešām Covid-19 laikā ieviestajos pabalstos cilvēkiem tiks izmaksāta trešdaļa no 2 miljardiem jeb nepilni 700 miljoni eiro?
Premjera birojā skaidroja, ka valdības vadītājs, stāstot par naudas sadalījumu, paļāvies uz Finanšu ministrijas ziņojumā teikto. Tajā patiesi lasāms, ka pasākumi plānoti trīs pamatblokos, no kuriem viens ir – "atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)". Arī tālāk tekstā šī daļa skaidrota kā sociālā aizsardzība, nodrošinot "pabalstus bez darba palikušo atbalstam".
Taču pievienotajā tabulā redzams, ka patiesībā no visas trešdaļas dīkstāves un citiem jaunieviestajiem pabalstiem paredzēti nevis 700 miljoni, bet tikai 150 miljoni eiro.
Lielākā pozīcija jeb 342 miljoni eiro no trešdaļas, ko premjers sauc par pabalstiem, atvēlēta "airBaltic" un citu valsts uzņēmumu glābšanai.
Sociālās politikas pētnieks, ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs to uzskata par apzinātu maldināšanu.
"Tas absurdākais šajā situācijā, ka vislielākais atbalsts, lielākā budžeta pozīcija iezīmēta uzņēmumam, kas ir atlaidis 700 darbiniekus. To kā sociālo aizsardzību definēt, manuprāt, ir ļoti grūti," sacīja Šuvajevs.
Kā zināms, nacionālā aviokompānija neilgi pēc krīzes sākšanās paziņoja par 700 darbinieku atlaišanu. Valdība tobrīd bez lielām diskusijām nolēma "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 286 miljoniem eiro. Uzņēmums skaidro, ka nauda galvenokārt tiks izmantota esošo darbinieku atalgojumam, lidmašīnu izmaksām, tajā skaitā līzingam un apkopei, kā arī citām saistībām.
Tāpat tā sauktajā pabalstu sadaļā iekļauta virkne citu maksājumu, piemēram, 66 miljoni eiro "Latvijas dzelzceļam" un citiem pārvadātājiem, 45 miljoni lauksaimniekiem. Arī 6 miljoni robežsargu un ugunsdzēsēju formu iegādei.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamentā atzina, ka šie nav uzskatāmi par pabalstiem. Pabalstiem patiesi plānoti tikai 150 miljoni, nevis trešdaļa no 2 miljardiem, kā sacīja Kariņš.
Ar to gan sabiedrības maldināšana par it kā milzīgo naudu sociālajai palīdzībai nebeidzās. Dienā, kad tika publicēti raksti par Kariņa nezināšanu, par 2 miljardiem krīzes pārvarēšanai Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" runāja arī pats finanšu ministrs Jānis Reirs. Un gandrīz vārds vārdā atkārtoja sava partija biedra no "Jaunās Vienotības" Kariņa teikto.
"Praktiski ir tā, ka mēs sadalījām šo visu palīdzību no valsts – 2 miljardi eiro – līdzīgās daļās. Saskaitot kopā, sanāca, ka līdzīgās daļās. Pirmais ir pabalsti, lai noturētu sociālo stabilitāti," teica Reirs.
Finanšu ministrijā "Re:Check" neatbildēja, kāpēc arī Reirs maldināja sabiedrību.
