Reirs atklāja, ka Finanšu ministrija nāks klajā ar šādu piedāvājumu, jo, lai celtu algas mediķiem un skolotājiem, jāpiedāvā nodokļu izmaiņas, vai arī būs nepieciešama krasa budžeta konsolidācija.
Reirs arī atzina, ka viņš neredz iespējas, “kā mēs varētu nodot valsts budžetu Saeimā bez [papildu līdzekļiem] pedagogu algām un mediķu algām. Mums viennozīmīgi ir jāatrod nauda.”
FM piedāvās noteikt minimālās sociālās garantijas, jo pašlaik Latvija ir viena no retajām valstīm, kur ir iespējams nodarbināt cilvēkus bez sociālajām garantijām, norādīja Reirs.
Minimālās sociālās garantijas ir viens finansējuma avots, un jāveido arī veselības nodoklis, konsolidējot sociālās iemaksas daļu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, nepalielinot kopējo nodokļu nastu iedzīvotājiem, skaidroja Reirs.
KONTEKSTS:
Sociālā nodokļa maksātājiem jau no 2018. gada sociālais nodoklis palielināts par vienu procentpunktu, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai. Ceļot šo nodokli, valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu, pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus. Taču divu pakalpojumu grozu modeli vēlāk atcēla, turpinot iekasēt palielināto sociālo nodokli.
Saskaņā ar 2018. gadā Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algas 2020. gadā būtu jāpalielina par 20%, taču budžetā tam neatrada pietiekamu finansējumu, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas. Arī skolotājiem darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likmei jāpieaug no 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro, un naudu algu pielikumam no septembra valdība atrada vien jūnija sākumā.
Tikmēr mediķu un skolotāju organizāciju pārstāvji atklātajā vēstulē augstākajām amatpersonām aprīlī pieprasīja atbilstošu finansējumu un prasīja atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.
