ES un Ukraina. Kad savstarpējās gaidas neatbilst realitātei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Neskatoties uz pozitīvajiem signāliem no nesenā Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) samita, šīs valsts attiecībās ar Eiropas aliansi aizvien ir nopietnas problēmas. Savstarpējās uzticības un autoritātes nostiprināšanai arī turpmāk jābūt būtiski svarīgai prioritātei.

ES izsīkst ietekmes līdzekļi, lai stimulētu Ukrainu veikt grūtākas reformas, bet Kijevai beidzas argumenti, kāpēc Ukrainas valdība nespēj efektīvāk cīnīties pret korupciju, oligarhiem un nostiprināt likuma varu. Apstākļos, kad reģionā pieaug ģeopolitiskā nestabilitāte, tālākai šīs partnerības nostiprināšanai jākļūst par prioritāti. Nevajag novērtēt par zemu risku, ka varētu pieaugt pretrietumniecisks noskaņojums Ukrainā, brīdināts  komentārā, kas publicēts Vācijas Ārpolitikas biedrības (Deutsche Gesellschaft für Auswärtige Politik, DGAP) vietnē. Tā autori ir DGAP pētniece Kristīna Gerasimova un Ukrainas analītiskā centra "Jaunā Eiropa" ("Нова Європа") vecākais analītiķis Leonīds Litra.

Briseli neapmierina lēnās reformas

ES un Ukrainas samits, kas 6. oktobrī notika Briselē, pārsteidzoši beidzās ļoti pozitīvā noskaņojumā (ņemot vērā, ka pasākuma dienā vēl joprojām nebija skaidrības, vai tiks publiskots kopīgs paziņojums, kas apmierinātu abas puses). Galu galā samits deva Kijevai pozitīvus rezultātus, un prezidents Volodimirs Zelenskis ieguva lielāko daļu no gribētā – ES solījumu nākamgad pārskatīt asociācijas līgumu ar Ukrainu, stingru aicinājumu Krievijai uzņemties atbildību par progresa trūkumu Donbasa konflikta noregulēšanā, ka arī izplūdušus formulējumus par to, ka Ukrainā nav panākti vērā ņemami rezultāti likuma varas jomā, cīņā pret korupciju un deoligarhizācijā, konstatē analītiķi.

Kopš pirms trim gadiem stājās spēkā ES un Ukrainas asociācijas līgums, spriedze abu pušu attiecībās saglabājas. Tikai dažas dienas pirms samita situācija vēl vairāk pasliktinājās, kad ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels brīdināja, ka Ukrainai nevajadzētu uzskatīt ES atbalstu par pašsaprotamu lietu.

Pēc vizītes Kijevā septembra beigās Borels savā blogā ES ārlietu dienesta oficiālajā vietnē rakstīja:

"Kā es teicu [Ukrainas] prezidentam, Eiropas Savienība nav labdarības organizācija un nav bankomāts. Labākais veids, kā varam atbalstīt Ukrainu, ir palīdzēt valsts reformēšanā.

Tomēr īstenot šīs reformas var tikai paši ukraiņi." (Pašlaik pieejamajā bloga versijā fragmenta par labdarības organizāciju un bankomātu vairs nav, taču to daudzkārt citējuši dažādi plašsaziņas līdzekļi. Un, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, tas patiešām bija bloga sākotnējā versijā, kuru indeksējis un saglabājis interneta arhīvs "Wayback Machine".)

Sarunas samitā bija sarežģītas, tostarp tāpēc, ka dažas ES valstis, īpaši Francija, nevēlējās dot zaļo gaismu pakāpeniskai Ukrainas integrācijai ES vienotajā tirgū. Vairākas ES valstis arī bloķē sadarbību ar Kijevu drošības jomā. Tādējādi, ja neskaita finansiālo un tehnisko palīdzību, Brisele neizteica jaunus lielus priekšlikumus, kas turpinātu motivēt Ukrainu īstenot tālākas sāpīgas reformas, norāda autori.

ES uzskata likuma varu un cīņu pret korupciju par būtiski svarīgām Ukrainas reformu sfērām.

Tomēr dažu ES valstu galvaspilsētās domā, ka Ukraina nav panākusi vērā ņemamu progresu šajās jomās. Savukārt Kijevā nostiprinās iespaids, ka ES aizvien mazāk ir gatava attiecību padziļināšanai neatkarīgi no tā, kā Ukraina veic reformas. No otras puses, ES uzskata Ukrainu par prioritāru partneri pie savas austrumu robežas, bet prezidentam Zelenskim kopš stāšanās amatā galvenā prioritāte bijusi miera nodibināšana Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

"Šī pieaugošā gaidu un vērtējumu neatbilstība abu pušu starpā būtu jāuzskata ja ne par pirmo plaisu reģiona pašreizējā drošības un stabilitātes arhitektūrā, tad noteikti par faktoru, kas varētu noteikt ES ilgtermiņa lomu un uzticamību kā spēlētājam Austrumu partnerības reģionā. ES nav jāizvairās no šīs problēmas vai jānoniecina tā kā nesvarīga, bet drīzāk nopietni jāreaģē uz šīm agrīnajām brīdinājuma pazīmēm – nesenajā samitā ES jau pierādīja, ka to spēj. Labākais ceļš uz priekšu ir atjaunot savstarpējo uzticību, soli pa solim tuvojoties kopīgajiem mērķiem," iesaka DGAP eksperti.

Ukraina viļas Eiropas Savienībā

Pēdējos gados Ukrainas veiktās reformas bijušas vērstas gandrīz tikai uz asociācijas līguma īstenošanu. Līguma realizācijas procesā kļuvis skaidrāks, kas līgumā darbojas labi, bet kas varētu būt efektīvāks. Tieši tāpēc Ukraina grib tādu līgumu, kas atspoguļo pašreizējās iespējas, bet ne tās, kuras bija aktuālas laikā, kad notika sarunas par līgumu. Politologi norāda, ka tieši ES neizlēmība piekrist līguma pārskatīšanai izraisījusi nopietnu spriedzi pirms samita.

Tomēr Ukrainas uzvara jautājumā par asociācijas līguma pārskatīšanu var būt tikai neliels pirmais solis. Preses konferencē pēc samita progresa trūkums svarīgākajās reformās tika gandrīz noslēpts. Tomēr tas, cik lielā mērā ES uzticēsies Ukrainai, būs atkarīgs no tā, kā Kijeva īstenos reformas.

Autori norāda uz vēl vienu faktoru, kas sarežģī Ukrainas un ES attiecības – tas ir dziļākas integrācijas trūkums "četru brīvību" jomās (brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība). Šādu dziļāku integrāciju savas prezidentūras laikā ierosināja vēl Petro Porošenko. Tomēr šīs iniciatīvas bloķē tās ES dalībvalstis, kuras uzskata Ukrainu par nopietnu konkurentu nākotnē – gadījumā, ja uz Ukrainu tiks attiecināti tādi paši nosacījumi, kādi tiek attiecināti uz ES valstīm.

"Tas, ka nav perspektīvas kļūt par ES dalībvalsti, katrā ziņā ir vēl viens faktors, kas demotivē eirooptimistus Ukrainā.

Tomēr tas nenozīmē, ka Kijevai un Briselei nebūtu jādomā par megastimuliem nākotnē, tādiem kā [jau spēkā esošais] bezvīzu režīms, kas motivētu Ukrainas valdību īstenot dziļas strukturālas reformas. Ideālā gadījumā nākotnes iniciatīvām jāattiecas arī uz drošības dimensiju, kas pašlaik tiek apzināti ignorēta. Tomēr Ukrainai tā ir vitāli svarīga, ņemot vērā Krievijas agresiju.

Šajā saistībā vēl viens faktors, kas rada zināmas bažas attiecībās, ir dažu ES valstu centieni mēģināt atjaunot attiecības ar Krieviju par spīti tam, ka karš pret Ukrainu turpinās.

Ambīciju un skaidrības trūkums par nākotnes mērķiem ES un Ukrainas attiecībās ne tikai demotivē proeiropeiskās grupas Ukrainā, bet arī ļauj nacionālistiem, kā arī eiroskeptiķiem – tādiem kā Krieviju atbalstošajiem spēkiem un oligarhiem – izmantot situāciju un manipulēt ar Ukrainas sabiedrisko domu. Dienā, kad Zelenskis apmeklēja Briseli, viens no promaskaviskās opozīcijas līderiem Viktors Medvedčuks, kurš ir pret Ukrainas nākotni Eiropā, bija ieradies vizītē pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina Maskavā. Nevajag novērtēt par zemu jaunas pretrietumnieciskas un preteiropeiskas reakcijas risku Ukrainā tuvākajā laikā," uzskata politologi.

Eiropa nogurusi no Ukrainas

Svarīgs faktors, kas grauj Ukrainas autoritāti un tēlu Eiropā, ir "nogurums no Ukrainas". Tas ir jau diezgan izplatīts ES dalībvalstīs, un pastāv risks, kas tas kļūs vēl lielāks. DAGP analītiķi paskaidro, kāpēc tā notiek.

Ukraina
Ukraina

Pirmkārt, nav pieņemama politiska risinājuma Donbasa jautājumā, un tas atsedz ES vājumu ārpolitikā attiecībā pret Krieviju. Neskatoties uz zināmu ierobežotu progresu pēdējā gada laikā (gūstekņu apmaiņa un uguns pārtraukšanas režīma trausla ievērošana kopš 2020. gada jūlija), konflikts ar Maskavu par Donbasu nodara kaitējumu Eiropas ekonomikai Krievijai noteikto sankciju dēļ. Nesaskaņas ES iekšienē par to, kā reaģēt uz Kremļa rīcību, grauj ES vienotību un demonstrē, cik trausla ir vienprātība attiecībā uz sankciju saglabāšanu.

Pirms Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanas no dažām ES valstu galvaspilsētām nāca spēcīgi signāli par vēlmi atgriezties pie normālām attiecībām ar Maskavu.

Šo attiecību "pārstartēšanas" politika pašlaik ir pārtraukta, un tas nāk par labu Ukrainai. Tomēr tas nenozīmē, ka ir notikusi atteikšanās no šīs politikas pavisam. Lai gan "pārstartēšanas iesaldēšanas" ilgums galvenokārt ir atkarīgs no Krievijas, nevis Ukrainas, nepārprotams pieprasījums pēc citādām attiecībām ar Ukrainu ES valstīs saglabājas.

Otrkārt, pirmajā pusotrā gadā pie varas prezidents Zelenskis un viņa komanda nav spējuši demonstrēt pārliecinošu uzticību patiesām reformām. Vēl satraucošākas ir pazīmes par atkāpšanos no reformām. ES pieaug bažas, ka Ukrainā trūkst politiskās gribas cīnīties pret savtīgām interesēm. Turklāt iestrēgušo tieslietu reformu, neseno uzbrukumu pretkorupcijas iestādēm un progresa trūkuma svarīgākajās krimināllietās dēļ Zelenskis un viņa valdība zaudē ES dalībvalstu uzticību. Tomēr spēcīgu institūciju izveidošana patiesu reformu ceļā ir atslēga uz Eiropas sirdi un maku, apgalvo autori. 

Un kādas ir perspektīvas?

Starptautiskajā diplomātijā uzticība un autoritāte ir būtiski svarīgs faktors, lai nodrošinātu partnerattiecību noturību krīzes laikā. Tas ir arī ES un Ukrainas attiecību fundaments, un tas var tikt apdraudēts par spīti nesenā samita pozitīvajiem signāliem. ES ir jāvieš skaidrība attiecībās ar Ukrainu. Asociācijas līgums ir jaudīgs instruments, tomēr ar to nepietiek, lai mobilizētu bezprecedenta pūles, kas nepieciešamas reformu procesam.

Lai stimulētu reformas, jānoteic jauni mērķi, kas būtu lielāki par asociāciju, taču mazāki par pilntiesīgu dalību blokā.

Viens no variantiem varētu būt "Norvēģijas modeļa" perspektīva, kas nodrošinātu augsta līmeņa sektoru integrāciju, taču bez Ukrainas dalības ES. Tāpat ES var aktivizēt partnerību, tālāk attīstot asociācijas līguma ekonomikas dimensiju, lai padarītu to abpusēji izdevīgu. ES institūcijas un dalībvalstis varētu arī palielināt savu pieredzi darbā ar Ukrainu.

Savukārt Ukrainai jāizmanto saprātīga taktika, lai samazinātu šaubu mākto ietekmīgo ES dalībvalstu pretestību un iegūtu lielāku labumu sev. Ukrainas politiskā vadība varētu diversificēt savu prasību portfeli, ierosinot spert mazākus soļus kopā ar ES vai mazākām dalībvalstu koalīcijām, kas ir ieinteresētas padziļināt savas attiecības ar Ukrainu, tādām valstīm, kā, piemēram, Vācija, Polija, Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, kā arī Čehija un Slovākija.

Krīzes laikā ir vieglāk panākt apņemšanos virzīties uz sasniedzamākiem mērķiem un īstenot reālistiskāku rīcību, un tas var palīdzēt nostiprināt uzticību, rezumē eksperti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti