Par spīti Krimas aneksijai un karadarbībai Ukrainas austrumos un par spīti atsevišķu dalībvalstu iebildumiem šī gada maija beigās arī Nīderlandes parlaments pēc ilgām diskusijām tomēr nobalsoja par šī līguma ratifikāciju. 11. jūlijā šo vienošanos apstiprināja arī Eiropas Savienības Padome, ļaujot līgumam pilnībā stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka šī diena ir vēsturisks notikums visai Ukrainas tautai, kas iezīmē pirmos soļus Ukrainas ceļā uz atgriešanos Eiropas valstu saimē.
“2013.gada novembrī miljoniem ukraiņu visā valstī izgāja ielās un pieprasīja valdībai parakstīt vienošanos par asociāciju ar Eiropas Savienību. Kad tā brīža valdība atteicās to darīt, ukraiņi apņēmās darīt visu iespējamo, lai vienošanās tomēr tiktu parakstīta,” sacījis Porošenko.
“Un mūs neapturēja ne Krievijas Federācijas darbības, ne referendumi, ne skeptiķi, kuri neticēja, ka mums tas izdosies. Un šodien mēs varam piedzīvot šī ļoti nozīmīgā līguma stāšanos spēkā,” paudis Porošenko.
Viņš arī norādījis, ka jau tagad Ukraina var izbaudīt asociācijas nestos augļus, proti, aptuveni 40% no valsts tirdzniecības notiek tieši ar Eiropas Savienību, bet pirmajā pusgadā eksporta apjoms ir pieaudzis par gandrīz 23%.
Analītiķi norāda, ka tas ļoti labi pierāda, ka Eiropa Savienība ir pārstājusi būt par eksotiku Ukrainas uzņēmējiem un Ukraina ir pārstājusi būt par eksotiku globālajam biznesam.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka asociācijas līgums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir bijis ļoti nozīmīgs pieturas punkts ceļā uz pilntiesīgu iestāšanos blokā, taču Ukrainas gadījumā vēl priekšā ļoti tāls un sarežģīts ceļš.
Asociācijas līguma stāšanos spēkā piektdien apsveikuši arī Eiropas Savienības līderi. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers šo dienu nosaucis par visa Eiropas kontinenta svētkiem. Viņš arī pateicies visiem tiem, kuri savulaik Maidanā aizstāvēja Eiropas idejas un kuri pašlaik cenšas reformēt valsti. Viņš piebilda, ka asociācijas līgums nozīmē ne tikai ekonomisko un politisko saikņu stiprināšanos, bet arī kopējo Eiropas vērtību atbalstīšanu.
Eiropas Savienības kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns atzinīgi novērtējis Ukrainas īstenotās reformas, vienlaicīgi uzsverot, ka vēl ļoti daudz jāpaveic cīņā ar korupciju. Hāns solījis no Briseles puses sniegt gan ekspertu padomus, gan finansiālu palīdzību.
Arī paši ukraiņi ļoti labi saprot, ka neviens dalību Eiropas Savienībā viņiem uz paplātes nepienesīs. Tā Ukrainas vicepremjere eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Ivanna Klimpuša norādījusi, ka priekšā stāv jauni uzdevumi un jauni izaicinājumi, piebilstot, ka asociācijas paredzētās pārmaiņas var nesniegt drīzu rezultātu, taču tām ir fundamentāla nozīme.
Savukārt Ukrainas pārstāvis Eiropas Padomē Dmitrijs Kuļeba tviterī asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību salīdzinājis ar sporta zāles abonementu – to var nopirkt un par to aizmirst, bet var arī izmantot, sasprindzināt muskuļus un gribasspēku un galu galā kļūt spēcīgākam. Un tieši tāds arī esot Ukrainas izvēlētais ceļš.
