De Facto

600 000 eiro vērtais «simtgades» stends stāv gandrīz tukšs

De Facto

Skanstes projekts atkarīgs no Sprūda, Udalovas un Lazdiņa

Solījumi reformēt valsts pārvaldi – tālu no realitātes

«De facto»: Partiju solījumi mazināt valsts pārvaldi skan labi, bet var izmaksāt dārgi

Lai gan Latvija jau uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona izceļas ar salīdzinoši zemu ministriju skaitu, politiķi, kuri raujas pie varas, sola to skaitu mazināt vēl un ieviest citas izmaiņas. Solījumi skan labi, bet Latvijas iedzīvotājiem var  izmaksāt dārgi, turklāt eksperte Iveta Reinholde gan norāda, ka šobrīd nav objektīvu indikāciju, kāpēc būtu jāmazina ministriju skaits.

Eiropas Komisijas pētījums rāda, ka mazāk par desmit ministrijām ir tikai Ungārijā - astoņas. Savukārt Latvija ar 13 ministrijām jau ir tuvu zemākajiem rādītājiem. Latvija neizceļas arī ar tēriņiem valsts pārvaldes uzturēšanai. Taču tajā strādājošo skaits gan pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, ziņoja LTV raidījums “De facto”.

2017.gadā tika pieņemts Valsts pārvaldes reformu plāns. Visai pamatīgās diskusijās tika panākta vienošanās, ka līdz 2020.gadam šeit strādājošo skaitu iespējams samazināt par sešiem procentiem jeb aptuveni trīs ar pus tūkstošiem reālu darbavietu.

"Arī diskusijas par šiem 6% bija pietiekami smagas un pretrunīgas. Kur mēs redzam efektivitāti - tā ir standartizācija un centralizācija šiem pakalpojumiem. Mēs runājam par atbalsta funkcijas, grāmatvedību, informāciju tehnoloģiju atbalsts vai citas. tipveida atbalsta funkcijas," raidījumam "De facto" sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Bieži vien, runājot par valsts pārvaldi, tiek kļūdaini uzskatīts, ka tie ir tikai ierēdņi un ministriju darbinieki. Taču valsts pārvaldes jēdziens ir plašāks. Valsts pārvaldi veido arī ministrijām padoto iestāžu darbinieki, tostarp - ugunsdzēsēji, armija, policija, neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Piemēram, starp šobrīd aptuveni 60 000 valsts pārvaldē strādājošajiem, 11 723 ir ierēdņi, 12 721 policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, 5300 karavīri, 3699 pedagogi, 3060 sociālās aprūpes centros nodarbinātie, 2604 ārstniecības personas, 1011 prokurori un tiesneši, arī 100 Saeimas deputāti. Un politiķu solījumi ir jāattiecina uz visu šo kopumu.

Neraugoties uz to, ka jau esošais reformu plāns tika pieņemts visai smagās diskusijās, partiju solījumi ir ievērojami plašāki.

Piemēram, Jaunā Konservatīvā partija sola, ka valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaits jāsamazina par trešdaļu. Bet ministriju skaits jāsamazina par piecām, lai paliktu astoņas.

KPV LV redz valdību tikai ar sešiem ministriem, bet uzdevumu izpildīšanai sola izveidot sekretariātus.

"Jā, mēs varam samazināt, bet tad mums ir skaidri jāpasaka, kādas funkcijas mēs nespēsim nodrošināt. Skaidrs, ka katrai sistēmai ir iekšējās rezerves uz efektivitātes paaugstināšanas rēķina. Mēs varam, procesus pārveidojot, pakāpeniski mazināt nodarbināto skaitu. Ja mēs gribam 30% - tas ir ļoti būtisks, tad ir jābūt tādiem ļoti drastiskiem lēmumiem – šo funkciju mēs būtiski samazinām, no šīs – atsakāmies," norādīja Citskovskis.

Savukārt “Par alternatīvu” solījums samazināt valsts pārvaldi par 90% būtībā nozīmē atteikšanos no tās vispār.

"Progresīvie", Latvijas Reģionu apvienība un citi sola samazināšanu, nesaucot konkrētus skaitļus.

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai ministriju skaits jāsamazina, gandrīz visas partijas atbild apstiprinoši.

Politiķi ir gatavi arī pārcelt dažas no ministrijām vai vismaz to funkcijas ārpus Rīgas, jo tas palīdzēšot reģionu attīstībai. Piemēram, Zemkopības ministriju tiek piedāvāts pārcelt ārpus Rīgas. Vai Aizsardzības ministriju uz Daugavpili, arī citas.

 Politiķi uzskata - tā šīs iestādes kļūs tuvākas cilvēkiem un aktivizēs ekonomiku. 

Eksperti gan norāda, ka solījumi skan labi un vēlētāja ausij tīkami, bet praktiski jārēķinās, ka Latvijas iedzīvotājiem tādas reformas izmaksās dārgi.

"Viņu radošums ir ļoti lielā apjomā, un, ja visu šo partiju radošumu mēs saliktu kopā, mēs nonāktu pie tā, ka mums vispār nav valsts pārvaldes, lai gan patiesībā tas ir viens no elementiem, kas nodrošina arī ilgtspēju tajā brīdī, kad mainās politiskās varas," uzsver asociētā profesore, LU Politikas zinātnes nodaļas vadītāja un Eiropas Padomes Reģionālo un vietējo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte Iveta Reinholde.

Viņa norādīja, ka, apvienojot vai sadalot ministrijas, “tiek zaudēta institucionālā atmiņa”.

“Un, kamēr tā jaunā ministrija iestrādājās, mēs principā zaudējumu laiku, no kura, iespējams, var ciest atsevišķi svarīgi nozares jautājumi. Tāpēc no tādas valsts pārvaldes uzbūves viedokļa šobrīd nav objektīvi indikāciju, kāpēc vajadzētu samazināt ministriju skaitu,” pauda eksperte.

Taču par pašvaldību reformu, kas jau gadiem nekust uz priekšu, partiju programmās solījumu ir ļoti maz. Starp prioritātēm īsajā programmā tā nav pat Nacionālajai apvienībai, kas šobrīd ir atbildīga par reformas virzīšanu.

Gandrīz pusē no Latvijas vietvaru dzīvo tik maz iedzīvotāju, ka tās pēc likuma nemaz nekvalificējas atsevišķam novadam. Un tieši šo nelielo pašvaldību uzturēšana iedzīvotājiem izmaksā visdārgāk.

Šobrīd aplēsts, ka Latvija varētu iztikt ar aptuveni 30 pašvaldībām. No partiju programmām krasāko griezienu sola apvienība “Attīstībai/Par” - atstāt vien 40 novadus. Tas, un "Saskaņas" piedāvājums veidot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām, ir vienīgie konkrētie apsolījumi.

Taču, kad Latvijas Televīzija uzdod tiešu jautājumu, vai pašvaldību skaits jāsamazina, vairāk nekā puse no vēlēšanās kandidējošo partiju pārstāvjiem atbild, ka tas būtu jādara.

Līdz šim politiķu vēlme reformēt valsts pārvaldi un pašvaldības strauji apsīkusi līdz ar tikšanu pie varas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti