De Facto

Nauda inovācijām - bez mērķa

De Facto

Robežlīnija Kijevā -- starp protestiem un ikdienu

Latvija atdod Krievijai savu elektrolīniju, igauņi dusmīgi

«de facto»: Latvija vieglu roku Krievijai atdod vienu no savām elektrolīnijām

Atbildīgās institūcijas Latvijā paredzējušas atvēlēt tirdzniecībai ar Krieviju vienu no trijām augstsprieguma līnijām, kas vēsturiski ir noslogotas elektrības piegādēs starp Latviju un Igauniju. Šāds lēmums satraucis amatpersonas Igaunijā, kas uzskata, ka Latvijas interesēs būtu ciešāka sadarbība ar Ziemeļvalstīm, kur elektrība gandrīz vienmēr ir lētāka, nekā Latvijā.

Nav juridisku šķēršļu Krievijai liegt izmantot savu līniju

LTV raidījums „de facto” vēsta, ka pērn „Augstsprieguma tīklā” (AST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar sūdzībām vērsās divi uzņēmumi – „Inter RAO”, kas Krievijā ir kas līdzīgs “Gazprom”, tikai elektroenerģijas jomā, un plašāk nezināma firma “Baltic Energy Fund”, kuras valdē darbojas viens no krievu valodas referenduma iniciatoriem un Latgales autonomijas pieprasītājiem Aleksandrs Gapoņenko. Sūdzībās atgādināts, ka viena no trim līnijām dabā met loku cauri Krievijas teritorijai un ka šīs valsts diskriminēšana elektrības darījumos ir starptautisko likumu pārkāpums kopš Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

“Tā faktiski ir Latvijas un Krievijas līnija. Mēs nevaram juridiski aizliegt Krievijai izmantot savu līniju,” lēmumu dot priekšroku Krievijas tirgotājiem vienā no savienojumiem pamato AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

AST gatavs akceptēt elektrības piegādes no Krievijas pa minēto līniju, ja cena nebūs augstāka par Ziemeļvalstu elektrības biržas cenu. Par vadu izmantošanu tirgotājam no Krievijas būs jāpaziņo divas dienas iepriekš un tad aizņemtās jaudas apjomā tiks samazinātas elektrības piegādes no Igaunijas, caur kurieni līdz šim plūdis teju viss elektroenerģijas imports.

Cer, ka Krievija darbosies tirgū un "neaizņems" tikai vadu

“de facto” aptaujātie nozares eksperti domā, ka Krievijas elektrības iepludināšana ir laba ziņa un veicinās konkurenci Latvijā. Taču par jūtamu ietekmi uz elektrības cenām pārliecība gan nav, jo pārmaiņu rezultātā neradīsies papildus jaudas, būs tikai cits piegādātājs. Tomēr negatīva ietekme var rasties, ja Krievijas tirgotājs “aizņems vadus”, bet elektrību nepārdos.

“Ir jāsaprot, ka būs cena, pie kuras Krievijas tirgotāji nebūs gatavi elektrību pārdot.  Ja viņi nepārdos, tad starpsavienojums netiks izmantots,” atzīmē konsultāciju uzņēmuma “Prudentia Energy Markets” direktors Roberts Samtiņš.

Izmaiņu gatavotāji gan apņemas šādu tirgus kropļošanu nepieļaut. Par konkurences kavēšanu Krievijas pusei tikšot izteikti brīdinājumi un vairāku aizrādījumu gadījumā līgumu varēs lauzt.

“Mums kā regulatoram ir iespēja vērtēt šīs darbības un vērtēt, vai nenotiek kaut kādas apzinātas manipulācijas. Tādā gadījumā mēs arī varam prasīt šādas manipulācijas novērst,” saka SPRK padomes loceklis Rolands Irklis un piebilst, ka pagaidām nekas neliecina, ka Krievijas tirgotāju nolūki nebūtu nopietni.

Tomēr līdzšinējos uznācienos uz Latvijas politiskās skatuves viens no tirgoties gribētājiem Gapoņenko izcēlies tieši ar provokatīvām aktivitātēm. Viņa pārstāvētais uzņēmums „Baltic Energy Fund” plānus pagaidām tur noslēpumā, vien apstiprina, ka vēlas izmantot Latvijas-Krievijas elektrolīniju. Tiesa, nav skaidrs, kā tieši, – jo elektrības eksporta un importa monopols Krievijā pieder kompānijai “Inter RAO”, kas līdz šim Latvijā caur biržu pārdevusi elektrību vairākiem uzņēmumiem un pašvaldībām. Arī „Inter RAO” apstiprina interesi par līnijas izmantošanu.

Igaunija vēlas attālināties no kopīgiem savienojumiem ar Krieviju

Taču pretējs viedoklis valda Igaunijā. Lielākais cietējs no starpsavienojuma atdošanas darījumiem ar Krieviju būtu Igaunijas elektrības ražotājs un eksportētājs “Eesti Energia”, nopietnākais “Latvenergo” konkurents. Uzņēmums pagaidām atturas no komentāriem, bet Igaunijas Ekonomikas lietu un Sakaru ministrijā “de facto” pauž, ka visam būtu jāpaliek pa vecam, jo pēc otrā elektrības kabeļa pabeigšanas no Igaunijas uz Somiju, tagad Igaunijā elektrības cenas faktiski ir identiskas cenām Somijā – gandrīz vienmēr lētākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tādēļ ministrijas ieskatā maksimāli būtu jāizmanto pārvades jaudas Igaunijas-Latvijas virzienā.

Lai Latvijas virzītās izmaiņas, kas ļautu pa tiešo tirgoties ar Krieviju, stātos spēkā, par tām jāvienojas visām trim Baltijas valstīm, bet pašlaik izskatās, ka tīklu pārraugi ir nonākuši strupceļā. Pēc skopajiem iesaistīto pušu izteikumiem var spriest, ka arī Lietuva vēlas palielināt Krievijas elektrības īpatsvaru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt