De Facto

13. janvāra «De Facto»

De Facto

Drošības dienests tur aizdomās bijušo diplomātu

Kariņi ap Kariņa valdību

«De facto»: Kariņa valdības tapšanā «KPV LV» politiķu demarši nav pēkšņi

Partijas “KPV LV” ekonomikas ministra amatam virzītā Didža Šmita piektdienas vakara paziņojums par savas kandidatūras atsaukumu un atteikšanos atbalstīt Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) veidoto valdību vien šķietami nācis pēkšņi. Versijas par šādu iznākumu jau vairākas dienas iepriekš cirkulēja politikas kuluāros. Notikumu gaita visai ticamu padara versiju, ka trieciens Kariņa valdības tapšanai ir koordinēts “KPV LV” tā dēvētās Alda Gobzema nometnes roku darbs, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Kariņa vadītais valdības veidošanas process šonedēļ uz priekšu virzījās ar lielām grūtībām. Strīdi un stundām ilgas diskusijas notika gan par tehniskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības līgumu, gan par valdības deklarācijas saturu. Vēl sarežģītāku situāciju padarīja arī aizvien atklātāk redzamās “KPV LV” iekšējās domstarpības, kuru kulminācija bija ekonomikas ministra amatam virzītā Didža Šmita atteikšanās kandidēt. Arī topošā opozīcija nevilcinājās Kariņa dienas padarīt grūtākas vēl pirms balsojuma par Ministru kabinetu, piemēram, jautājumā par ostu pārvaldību.

"Šobrīd es varu teikt, ka šodien mēs esam soli tuvāk tam. Es domāju, ka mēs arī nonāksim līdz tam, ka varēsim sadarboties,” tik optimistisks vēl ceturtdien bija Kariņš. Pa mazam solītim jeb pa dažām stundām katru dienu – tā viņš šonedēļ organizēja piecu partiju darbu pie sadarbības līguma un valdības deklarācijas. Apzinādamies to, ka viņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” ir 13. Saeimas mazākā frakcija, premjera amata kandidāts centās būt ļoti pacietīgs un iecietīgs, neļauties provokācijām un nogludināt visus asumus.

Domstarpības “KPV LV” frakcijā

Un tādu bija ne mazums. Turklāt viena no lielākajām nedēļas intrigām bija saistīta nevis ar starppartiju strīdiem, bet gan ar domstarpībām “KPV LV” frakcijas iekšienē. Lai gan reālas izmaiņas tas nenesa, tomēr trešdien notikušais balsojums par partijas dibinātāja un līdzpriekšsēdētāja Artusa Kaimiņa atcelšanu no frakcijas vadītāja vietnieka amata parādīja: ir jautājumi, kuri frakciju šķeļ burtiski uz pusēm.

Oficiāli frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs balsojumu skaidroja ar vēlmi uzlabot frakcijas darbu. Tomēr tas netraucēja

notikušo kuluāros skaidrot kā mērošanos spēkiem starp kādreiz tuvajiem domubiedriem Kaimiņu un “KPV LV” premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu.

Abu pozīcijas pēdējo mēnešu laikā nereti bijušas diametrāli pretējas. Tā tas ir arī tagad, jo Kaimiņš aizstāv valdības izveidošanu pēc iespējas ātrāk, savukārt Gobzems ir paziņojis, ka par Kariņa kabinetu nebalsos, nemitīgi pauž publisku pretestību šādai valdībai un uz šādu “sirdsapziņas balsojumu” aicina arī frakcijas biedrus.

Gobzems, kurš pats balsojumā par Kaimiņu nebija klāt, savu attieksmi tomēr neslēpa: "Demokrātija uz savas ādas ir jāizjūt ne tikai ierindas biedriem, bet arī partijas vadībai.”

Asas diskusijas par ostu pārvaldības reformu

Tas, ar cik lielu “KPV LV” atbalstu varēs rēķināties Kariņa valdība, ir lielākais ar koalīcijas sastāvu saistītais izaicinājums. Tikmēr asas diskusijas izraisa arī atsevišķi valdības deklarācijā rakstāmie darbi, turklāt strīdi ir gan par būtību, gan formulējumiem.

Piemēram, potenciālais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka tiek izdarīts milzīgs spiediens neveikt viņa iecerētās reformas ostu pārvaldībā: “Mums valdības deklarācijā ir paredzēts, ka mēs piemērosim labas pārvaldības principus, izvērtēsim to īpašumu struktūru, kāda ir pašlaik ostās, ar mērķi tās pārņemt atpakaļ valsts kontrolē, ieteicami – veidojot par valsts kapitālsabiedrībām.”

To, vai oponentu spiedienam pakļausies topošie koalīcijas partneri, rādīšot valdības deklarācijas teksts, uzsvēra Linkaits. “De facto” zināms, ka sākotnēji sarunās par ieceri skeptisks bija Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle.

Savukārt “Attīstībai/Par!” Linkaita idejām solīja atbalstu. "Šeit ir tieša saikne ar tiem priekšlikumiem, kurus es savulaik pirms gadiem sešiem septiņiem roosināju kā ekonomikas ministrs, virzīts no Reformu partijas: gan uzlikt nodevu, gan arī efektīvāk pārvaldīt ostas. Tā kā mans viedoklis gadiem nav mainījies. Un “Attīstībai/Par!” viedoklis arī ir atbalstošs, ka šīs lielās ostas ir noteikti jāpārvalda caurspīdīgāk, profesionālāk un ar lielāku atdevi sabiedrībai un ekonomikai. Viennozīmīgi,” apgalvo “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Bažas par Linkaita ieceri publiski pauda Liepājas mērs Jānis Vilnītis, savukārt savus jau iepriekš paustos kritiskos argumentus atkal atskaņoja ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņa paustās tēzes lielā mērā atbalsojas tagadējā satiksmes ministra un, iespējams, drīzumā opozīcijā atstātās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāja Ulda Auguļa teiktajā: “Pirmkārt, jāsaprot, kāda ir ostas darbība. Ko nozīmē kuģošanas ceļi, ko nozīmē piestātnes un teritorijas, kas ir ap ostu. Ja mēs veidojam kapitālsabiedrību, kuru pēc tam, pēc tās informācijas, kas ir, mēs kotējam biržā un faktiski ejam uz ostu privatizāciju, tad mēs apdraudam to, ka mēs varam aizslēgt ciet kuģu ceļus, ja neizdodas kaut kāds bizness, un apdraudēt vispār ostu darbību.”

Augulis apgalvo, ka patiesais mērķis esot nevis ostu pārņemšanu valsts kontrolē, bet gan jauns privatizācijas vilnis politikas jaunpienācēju vārdā nesauktu sponsoru interesēs.

Lembergs šai kontekstā publiski ir minējis sava kādreizējā advokāta, bet tagad sīva oponenta un vairāku Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu kontrolētāja, Šveices pilsoņa Rūdolfa Meroni vārdu.

Pēc tam, kad jautājums par ostām pārrunāts koalīcijā, Linkaits pauda pārliecību, ka nu partneru atbalsts ostu reformas virzībai viņam būšot.

Atsauc kandidatūru, nesagaidot diskusiju

To, ka līdzīgas debates par sev būtisku atslēgas jautājumu – obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK elektroenerģijai likvidēšanu – grib, vēl ceturtdienas vakarā apgalvoja “KPV LV” ekonomikas ministra amatam virzītais Didzis Šmits.

Tomēr piektdien vēlā pēcpusdienā, šādu diskusiju vēl nesagaidījis, Šmits kādas komerctelevīzijas speciāli organizētā tiešraidē paziņoja, ka Kariņa valdībā par ministru neies. Neilgi pirms tam divas “KPV LV” deputātes, tostarp partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa, arī pauda noraidījumu Kariņam kā premjeram.

"Es šorīt aicināju frakcijas biedrus – manuprāt, bija akūta situācija pēc šī paziņojuma – sanākt kopā un formulēt frakcijas viedokli. Un mēs sanācām, frakcijā izrunājām. Un faktiski lēmums frakcijā bija, ka es iešu un paudīšu savu viedokli tālāk,” par piektdienas rīta notikumiem stāsta Šmits, kurš gan atzīst, ka frakciju par savu atkāpšanos neinformēja: “Nē, es informēju tagad.”

Vaicāts, vai viņu uz šādu soli kāds nemudināja jau dažas dienas iepriekš, Šmits attrauc: “Didzis Šmits šo [lēmumu] ir pieņēmis šodien pēc frakcijas sēdes. Nevis vakardien, nevis aizvakardien vai kādā citā dienā. (..) Ziniet, ja kāds gribēja, lai es pieņemu lēmumu, vissliktākais, ko darīt, ir mani mudināt uz tādu.”

Šmita iepriekš pieminētās domstarpības par OIK sistēmas pagātni kā galveno savu argumentu Kariņa noraidīšanai uzsvēra “KPV LV” deputātes Liepiņa un Karīna Sprūde. Visu trīs deputātu izteikumus savā “Facebook” pārpublicēja pirmais Kariņa valdības pretinieks Gobzems. Tas radīja iespaidu par koordinētu rīcību, kam papildu ticamību piešķīra Gobzema vairākkārt uzstājīgi klāstītais, cik ļoti viņš gribētu redzēt Artusu Kaimiņu ar kādu ministra portfeli, piemēram, Ekonomikas ministrijas vadībā.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti