ASV un «Taliban» miera līgums: cīņa starp Pakistānu un Indiju par ietekmi Afganistānā?

Šī gada februārī noslēdzās vienošanās process starp ASV un “Taliban”, kuram būtu jāizbeidz teju 20 gadus ilgstošā karadarbība Afganistānā. Šajā kontekstā var palikt aizmirsta Pakistāna, kas grib palielināt ietekmi Afganistānā. Tāpēc tā atbalsta talibus un vēlas kļūt par novērotāju sarunās starp grupējumu un Afganistānas valdību. Tomēr savu lomu iecerējusi nostiprināt Indija, kas arī pretendē uz novērotāju pozīciju un sen konkurē ar Pakistānu.

ĪSUMĀ:

  • Pakistānas oficiālā pozīcija pēc ASV un “Taliban” miera līguma parakstīšanas ir bijusi bilaterālo saišu uzlabošana un stiprināšana.
  • Vienlaikus Pakistāna tiecas nostiprināt ietekmi Afganistānā, atbalstot “Taliban”.
  • Afganistānas neizdevīgā ģeogrāfiskā pozīcija ir iemesls tās ekonomiskajai atkarībai no Pakistānas.
  • Par ietekmi Afganistānā jau ilgi ir cīnījusies arī Indija, kas vēlas būt novērotāja intra-afgāņu sarunās.
  • Pakistāna iestājas pret Indijas ietekmes palielināšanos reģionā.

Pakistānas un Afganistānas attiecību dinamika

Afganistāna atrodas diezgan neizdevīgā ģeogrāfiskā lokācijā — tā ir iekšzemes valsts, attiecīgi  tai nav piekļuves pie jūras vai okeāna. Saskaņā ar Oksfordas profesora Paula Koliera izveidoto sistēmu, neizdevīga ģeogrāfiskā atrašanas ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas nosaka valsts attīstības potenciālu. Līdz ar to Afganistānai ir nepieciešams veidot ciešas saites ar kaimiņvalstīm, kurām ir izeja uz jūru. Pakistāna, ar kuru Afganistānai ir visgarākā sauszemes robeža un vislielākās tirdzniecības perspektīvas, ir viena no tām valstīm.

Tieši Pakistāna šobrīd ir lielākais Afganistānas eksporta partneris — 2018. gadā eksports sasniedza 43% no kopējā eksporta apjoma. 2009. gadā tika noslēgts jauns tirdzniecības līgums starp abām valstīm, kas Afganistānas un Pakistānas tirdzniecību pacēla vēl neredzētos augstumos. “Taliban” režīma laikā pirms 2001. gada šīs tirdzniecības apjoms bija ap 170 miljoniem ASV dolāru, bet gandrīz desmit gadus pēc līguma parakstīšanas tas bija sasniedzis jau teju 2,5 miljardus.

Lopkopju tirgus Pakistānā.

Lielais eksporta apjoms ir viens no rādītājiem, kas norāda uz Afganistānas ekonomikas attīstības atkarību no Pakistānas. Vienlaikus Pakistāna arī pierādījusi, ka ir gatava ierobežot tirdzniecību ar Afganistānu, ja tā rīkosies pret Pakistānas interesēm. Piemēram, 2017. gadā Pakistāna vienpusēji tika slēgusi teju visu Durandu līniju, kas kopumā rezultējās ar aptuveni 90 miljonu ASV dolāru lielu zaudējumu Afganistānas ekonomikā. Oficiāli Pakistānas valdība ziņoja, ka slēdz robežu, atsaucoties uz teroristu uzbrukumiem robežas teritorijā. Tobrīd Afganistāna bija meklējusi iespējas noslēgt atsevišķu tirdzniecības līgumu arī ar Indiju.

Turklāt vairākkārt ir izskanējušas starptautiskās sabiedrības bažas, ka Pakistānas valdība izmanto ekonomisko pārspēku, lai finansētu “Taliban” darbību Afganistānā. Pakistānas valdībai “Taliban” režīms Afganistānā ir izdevīgāks, jo tie nevēlas meklēt vai nostiprināt saites ar Rietumu valstīm, kā to dara Afganistānas valdība.

Pakistānas centieni nostiprināt reģionālo ietekmi Afganistānā

Miera sarunas ir vēl viens virziens, kur Pakistāna var ietekmēt Afganistānu. Pakistāna, kura jau bija “neatkarīgais vērotājs” ASV un “Taliban” vienošanās procesā, izteicās, ka varētu tādu pašu lomu ieņemt intra-afgāņu jeb Afganistānas valdības un talibu sarunās. Šādu iespēju nodrošina viens no ASV un “Taliban” miera līguma punktiem, kas paredz arī oficiālās sarunas starp Afganistānas valdību un grupējuma pārstāvjiem, lai panāktu pilnīgu mieru valstī.

Jau sākotnēji no Afganistānas valdības un citu iesaistīto pārstāvjiem izskanēja bažas, ka šādu sarunu norisei ir nepieciešami īpaši mehānismi, piemēram, nodrošināt neatkarīgas valsts vai organizācijas klātbūtni sarunu procesā. Citādi, ņemot vērā “Taliban” nespēju pieturēties pie miera nosacījumiem, sarunas var arī nenotikt vai talibi varētu rīkoties vardarbīgi. Tieši uz šo vērotāju lomu pretendē Pakistāna.

Afgāņu armijas militārās operācijas manevri. 2020. gada 23. jūlijs.

Taču, kā brīdina ASV bāzētās izpētes organizācijas “The Brookings Institution” eksperti, šāda iejaukšanās var nozīmēt Pakistānas ietekmes palielināšanos. Pastāv bažas, ka Pakistāna varētu izmantot savu ietekmi pār “Taliban”, lai nodrošinātu tiem labvēlīgu lēmumu virzīšanu sarunu laikā. Taču Pakistānas valdība uzsver, ka tas ir veids, kā nodrošināt drošu pārejas procesu Afganistānā, un šādā veidā būtu iespējams stiprināt bilaterālās saites šo valstu starpā. Pie tam izskanēja apvainojumi, ka talibi vienošanās procesā ar ASV ir pārstāvējuši Pakistānas intereses. Taču šo faktu Pakistānas valdība noliedza.

Tajā pašā laikā ASV arī tikusi kritizēta par miera līgumu, kurā tika panākta vienošanās par ASV un tās sabiedroto karaspēka pilnīgu izvešanu no Afganistānas 135 dienu laikā. Jau sarunu procesa sākumā Džeims Dobins, Roberts P. Finns un citi bijušie ASV oficiālie pārstāvji Afganistānā izteica brīdinājumu, ka Afganistāna varētu ieslīgt pilnīgā pilsoņu karā pēc karaspēka izvešanas, ja tas notiks, pirms būs panākts ne tikai formāls, bet arī reāls miers.

Donalda Trampa administrācija gan miera līgumu ir nodēvējusi par uzvaru, jo tajā ir atspoguļots galvenais, kas bija jāpanāk — atsaukt visus ASV karavīrus. Tomēr, raugoties rūpīgāk, ir skaidrs, ka miera līgums pārsvarā atspoguļo “Taliban” un līdz ar to arī Pakistānas intereses. Respektīvi, bijušie ASV vēstnieki norādīja uz to, ka Afganistānas iedzīvotāji un valdība vēl nav gatava stāties pretī talibiem paši saviem spēkiem, kamēr grupējumam ir pietiekami daudz resursu un līdzekļu, lai no jauna pārņemtu varu valstī.

Pakistānas reģionālās ietekmes palielināšana un sāncensība ar Indiju

Bijušais Pentagona pārstāvis un drošības eksperts Maikls Rubins ir teicis, ka spēcīga un stabila Afganistāna tiek uztverta kā drauds no Pakistānas puses. Ja Kabulā būs valdība, kas ir vērsta uz ārpolitikas saišu veidošanu ar Rietumu un citām valstīm, tas nozīmētu Pakistānas ietekmes zudumu. Turklāt viena no valstīm, ar kuru šāda draudzība var izveidoties, ir Indija.

Indijas un Pakistānas attiecības jau kopš Pakistānas dibināšanas ir bijušas ļoti saspringtas. Galvenokārt tas ir saistīts ar Kašmira reģiona konfliktu, kas abu valstu starpā noris jau ilgi un vēl nav ticis atrisināts. Afganistānas teritorijā abas valstis ir netieši risinājušas savus konfliktus. Jau ilgi abas valstis ir centušās gūt pārsvaru un palielināt savu reģionālo ietekmi Afganistānā.

Indijas armijas manevri Kašmiras reģionā. 2020. gada 25. jūlijs.

Viens no Pakistānas stratēģiskajiem mērķiem, atbalstot “Taliban” un “Hakani Tīkla” (neatkarīgu kaujinieku grupējums Afganistānā, kas sadarbojas ar “Taliban”) kaujiniekus, ir cīnīties ar Indijas ietekmes palielināšanos Afganistānā. Respektīvi, Indija tiecas nostiprināt attiecības ar Afganistānas valdību, kura tai ir daudz labvēlīgāka nekā teroristiskie grupējumi, turpretī Pakistāna cenšas nostiprināt saites ar “Taliban”. Zakarijs Konstantīno, bijušais stratēģiskais padomnieks ASV komandierim Afganistānā, apgalvoja, ka Pakistāna meklē veidu, kā nodrošināt savas pozīcijas Afganistānā caur militārajiem grupējumiem, kamēr Indija paļaujas uz maigās varas pielietošanu. Līdz ar to abas valstis, izmantojot atšķirīgas metodes, cer panākt vienu un to pašu rezultātu.

Lai palielinātu ietekmi uz intra-afgāņu sarunu procesu, Pakistānas valdība ir piedāvājusi rīkot sarunas savā galvaspilsētā Islambadā, tomēr to apdraud atsākušies vardarbības viļņi Afganistānā. 12. maijā galvaspilsētā Kabulā, Dašt-e-barči slimnīcā, notika uzbrukums, kura laikā tika nogalināti 13 cilvēki, tajā skaitā arī starptautiskās palīdzības organizācijas “Ārsti bez robežām” dalībnieki. Šis ir tikai viens no daudziem nesenas vardarbības gadījumiem. Prezidents Ašrafs Gani vainoja “Taliban” spēkus, tomēr tie savu iesaisti noliedza.

Tikmēr Pakistānas valdība izteikusies, ka Indija stāv aiz šī uzbrukuma. Neilgi pēc tam arī “Taliban” mainīja savu oficiālo pozīciju, ziņojot, ka uzbrukumā ir vainojama Indija. Papildus “Taliban” ziņoja, ka Indija vienmēr ir atbalstījusi “nodevējus” un centusies aizkavēt Afganistānas attīstību. Afganistānas valdība šādas ziņas ir noliegusi un teikusi, ka Indija ir viens no tās lielākajiem donoriem. Tomēr starptautiskās politikas pētniecības institūta “Carnegie India” eksperti ir izteikušies, ka Indija, neraugoties uz savu maigās varas pozīciju, atbalsta “Taliban” pretiniekus Afganistānā — ''Islāma valsti''. Turklāt Indija ir izteikusies, ka ASV un “Taliban” miera līgums ir uzvara Pakistānai un grupējumam, nevis Afganistānai.

ASV valdība, atsaucoties uz Pakistānas un Indijas sāncensību reģionā, piedāvāja Indijas valdībai noturēt atsevišķas sarunas ar “Taliban” vai citādi iesaistīties sarunu procesā. Tā kā Indija atbalsta Afganistānas valdības pozīciju, šādas sarunas varētu daļēji uzlabot attiecības starp Indiju un Pakistānu. Ņemot vērā, ka Afganistānā neviens demokrātiskais režīms nav pastāvējis ilgi, šī brīža situācija un talibu iespējamie centieni atkal pārņemt varu valstī liek domāt, ka Indijai ir nepieciešams veidot ciešākas attiecības ar “Taliban”. Tas vedina secināt, ka Indija varētu censties apkarot Pakistānas ietekmi, cenšoties atrast veidu, kā ietekmēt “Taliban” spēkus.

Savukārt Pakistānas mērķi šobrīd ir vienkārši: turpināt sniegt atbalstu un patvērumu “Taliban” un “Hakani tīkla” pārstāvjiem, palīdzēt radīt “Taliban” diplomātisko profilu un ļaut ASV samazināt savu militāro klātbūtni Afganistānā. Galvenokārt šie mērķi atspoguļo Pakistānas vēlmi saglabāt ietekmi pār Afganistānu, tāpēc tā ir gatava veltīt daudz resursu, lai nodrošinātu šī režīma nostiprināšanos valstī.

Ceremoniālā "Taliban"" ieroču nolikšanas ceremonija. 2020. gada jūlijs.

Gan Indijas, gan Pakistānas vēlmes šajā reģionā ir nesavienojamas — tās tiecas atturēt otru valsti no reģionālās ietekmes nostiprināšanas. Pakistānai šis miera līgums bija kā ilgi gaidītais triumfs. Tagad tā, visticamāk, pielietos visus sev pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu sev labvēlīgu sarunu rezultātu, kā galveno uzdevumu izvirzot Indijai nedraudzīga režīma nostiprināšanos Afganistānā. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo draudzību starp ASV un Indiju, tas var izrādīties grūtāk, nekā Pakistāna to būtu cerējusi.

Tomēr Pakistānai ir izdevies pierādīt, ka tās rokās ir attiecīgie līdzekļi, lai atturētu “Taliban” no plaša mēroga vardarbības izvēršanas Afganistānā, tādējādi apdraudot jau tā vārgo miera līgumu. Turklāt, kā uzsver Vācijā bāzētā Āzijas politikas izpētes institūta “The South Asia Institute” profesors Zigfrīds Volfs, Pakistāna turpmāk centīsies ietekmēt ne tikai intra-afgāņu sarunas, bet arī jebkādas iespējamas ASV un “Taliban” sarunas. Tas viss, lai nodrošinātu savu interešu īstenošanu un reģionālās ietekmes nostiprināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti