Ietekme būs, bet mēs ar to tiksim galā. Tā ir galvenā atziņa, kas pašreiz izskan no uzņēmējiem un arī amatpersonām ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā. Visi kā viens apgalvo, ka ir jāmeklē jauni noieta tirgi un jāpalīdz uzņēmumiem un zemniekiem, kuri vairs nevar pārdot savu produkciju Krievijā. Tikmēr daudzviet jau ir vērojamas pirmās atbildes sankciju liecības. Lietuvā "Maxima" tīkla veikalos ir parādījušies piena produkti ar krieviskām etiķetēm. Tas pats ir noticis arī Somijā. Savukārt Nīderlandē pamatīgi samazinājusies spinātu cena.
Grībauskaite: Krievija ir neprognozējams biznesa partneris
Lietuva no Krievijas ieviestajām atbildes sankcijām varētu ciest visvairāk. Šāda analīze ir dzirdama daudzos pasaules medijos. Galvenais iemesls ir piena produkti, kas plaši tiek eksportēti uz Krieviju. Tomēr Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, tiekoties ar ekonomikas un lauksaimniecības ministru, apgalvoja, ka nekas dramatisks neesot noticis.
"Krievija ir kļuvusi par pilnīgi neprognozējamu biznesa partneri. Tādēļ mums ar vēsu prātu ir jāizvērtē ekonomiskā situācija, ir jāmeklē eksporta iespējas Lietuvas produktiem, kā arī jāmēģina palīdzēt uzņēmējiem, lai valsts ekonomika ciestu pēc iespējas mazāk. Aizvadītajā gadā Lietuvas lauksaimniecības produktu eksports uz Krieviju veidoja tikai 1% no kopējā Lietuvas eksporta apjoma. Pārvadātāji un piena produktu ražotāji, visticamāk, izjutīs vislielāko ietekmi. Bet šāda Krievijas uzvedība viņiem nav jaunums," sacīja Grībauskaite.
Jau šonedēļ lielveikalu tīkla "Maxima" plauktos ir parādījies Krievijas tirgum domātais biezpiens un jogurti. Tam drīzumā sekos arī siers un vēlāk gaļa. Lai ātrāk pārdotu, šie produkti tiek tirgoti ar 20% atlaidi.
Arī Igaunijas valdība mēģina parādīt, ka viņi šo situāciju neuzskata par ārkārtēju. Pirmā sanāksme ar ministriem un dažādu uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem notika vien otrdien, 12. augustā, četras dienas vēlāk nekā Latvijā. Igaunijas ārējās tirdzniecības ministre Anne Sullinga ironizēja, ka Latvijā piektdien diez vai varēja būt saturīga diskusija, jo tobrīd vēl neesot bijis nekādu konkrētu datu.
Tomēr nekādas jaunas idejas neizskan arī Igaunijā - ES būtu jāiejaucas un jāpērk piens no Igaunijas zemniekiem, lai tā cena nekristu, savukārt bankām esot jādod kredītbrīvdienas uzņēmumiem, kurus ir ietekmējušas sankcijas, saka Igaunijas amatpersonas.
Nīderlandē aicina motivēt zemniekus audzēt mazāk, kompensējot viņiem neieņemto peļņu
Tikmēr Nīderlandē nav ne miņas no igauņu miera. Lai gan Krievijas sankcijas ietekmēs vien 0,1% no Nīderlandes kopējā eksporta apjoma. Nīderlandes darba devēju asociācijas VNO-NCW vadītājs Hanss de Būrs pēc tikšanās ar lauksaimniecības ministri Šaronu Daiksmu bija pesimistisks.
"Ietekme uz lauksaimniekiem būs krietni lielāka, nekā sākotnēji domāts. Sākotnēji aprēķinātais, ka zaudējumi būs 500 miljonu eiro apmērā, manuprāt, ir pārāk optimistisks skaitlis. Es domāju, ka kopējie zaudējumi sasniegs pusotru miljardu eiro, jo iepriekšējos aprēķinos netika ņemti vērā augļu un dārzeņu izplatītāji, kas atrodas Polijā un Baltijas valstīs un pārdod mūsu produktus no turienes," teica de Būrs.
Arī Nīderlandes uzņēmumi vēlas, lai ES iejauktos notiekošajā. De Būrs aicina motivēt zemniekus audzēt mazāk, kompensējot viņiem neieņemto peļņu. "Mēs gribētu, lai valdība Briselē panāk, ka produkti, kas parasti dotos uz Krieviju, tiktu izņemti no tirgus. Tas ļaus izvairīties no pārprodukcijas un noturēt cenu līmeni. Līdz ar to ar salīdzinoši nelielām Eiropas kompensācijām mēs varētu panākt būtisku rezultātu," norāda de Būrs.
Nīderlandes avīzes jau aizvadītajā nedēļā rakstīja, ka uzreiz pēc Krievijas atbildes sankciju izziņošanas uz robežas tika aizturētas 300 kravas automašīnas ar dažādiem dārzeņiem un citiem pārtikas produktiem.
Savukārt spinātu cena dažu dienu laikā ir samazinājusies no 1,10 eiro par kilogramu uz 0,30 eiro. Lai gan patērētāji ir priecīgi par zemajām cenām, daudzi arī apzinās, ka zemniekiem būs grūti izdzīvot, ja produkti maksās tik lēti. Interesanti, ka spināti nav starp produktiem, ko Nīderlande aktīvi eksportētu uz Krieviju. To cena esot kritusies ķēdes reakcijas rezultātā, vēsta vietējie mediji.
Lielbritānijā embargo vairāk skars zivrūpniekus
Satraukums ir dzirdams arī Lielbritānijā. Ir sevišķi zivju pārstrādes nozarē. Sinkleirs Benkss ir zivju pārstrādes uzņēmuma "Lunar Fishing" vadītājs.
"Mēs esam zivju pārstrādes uzņēmums, kas atrodas Skotijas ziemeļaustrumos. Lielāko mūsu biznesa daļu veido siļķes un skumbrijas. Ja šīs zivis vairs nevarēs eksportēt uz Krieviju, tad pazudīs liela daļa no mūsu noieta tirgus. Tas var atstāt ļoti sliktu ietekmi uz jūras zivju pārstrādes industrijas ilgtermiņa attīstību," apgalvo Benkss.
Šos vārdus Benkss sacīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC. Viņš piebilst, ka Krievija ir lielākais Lielbritānijas jūras zivju importētājs. Katra piektā konkrētā uzņēmuma zivs līdz šim tika sūtīta uz Krieviju.
"Jā, mēs bijām pārdevuši kravu ar siļķēm uz Krieviju un to bija paredzēts nosūtīt pirmdien. Tagad šis darījums ir atcelts sankciju dēļ. Mēs mēģināsim pārdot šīs zivis citos tirgos, bet Krievija bija importējusi šīs zivis vairāk nekā simts gadu garumā. Tādēļ tas ir ļoti liels tirgus, kuram mums šobrīd ir jāatrod alternatīva. Mēs to mēģināsim darīt, bet labprātāk gribētu, lai šī problēma tiktu atrisināta un mēs varētu izmantot to tirgus daļu Krievijā, kas mums ir bijusi līdz šim," secina Benkss.
Eiropas cūkgaļu Krievija liedza ievest jau pirms vairākiem mēnešiem. Tādēļ jaunais aizliegums šo nozari neietekmēs. Tomēr arī cūkgaļas ražotāji Apvienotajā Karalistē arvien vairāk sāk izjust, ka cenas krīt.
Un tas neesot labi, saka Lielbritānijas cūkgaļas ražotāju un tirgotāju organizācijas vadītājs Miks Slojans. "Tas, ko vēlas vairums lauksaimnieku, ir stabilas cenas. Ja tas nenotiek un cenas pārāk pazeminās, viņi pārstāj ražot. Un tā rezultātā cenas sāk strauji celties. Tādēļ cenu svārstība tiešām nav patērētāju interesēs. Manuprāt mums ir vajadzīgs stabils gaļas tirgus. Un lai tas notiktu, mums ir nepieciešama stabila starptautiskā tirdzniecība," atzīmēja Slojans.
No ASV Krievijā nedrīkst ievest pilnīgi nekādu pārtiku
Sankcijas skars arī ASV. Turklāt no Amerikas Krievijā turpmāk nedrīkstēs ievest pilnīgi nekādu pārtiku. Anderss Oslunds no Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta gan saka, ka tā neesot nekāda traģēdija. "Tam nebūs pilnīgi nekādas ietekmes uz ASV ekonomiku, izņemot dažus gaļas eksportētājus," saka Oslunds.
Arī Latvijā labi pazīstamie amerikāņu vistu stilbiņi, kas bija ļoti populāri 1990. gados, krieviem vairs tik ļoti negaršo. Uz Krieviju tiek eksportēti vien 7% no visiem Amerikas vistas gaļas produktiem.
"Ja mēs paņemsim vistas gaļas piemēru, tad redzēsim, ka ASV Krievijas sankcijas neskars tik būtiski, kā pirms gadiem 10. Lai gan Krievija joprojām ir otrais lielākais eksporta tirgus ASV vistas gaļai, šī tirgus īpatsvars ir krities. Bet tas tik un tā būtu jūtami, un arī uz daudzām Eiropas valstīm šīs sankcijas varētu atstāt ļoti negatīvu ietekmi," ASV sabiedriskajam radio sacīja izdevuma "Financial Times" žurnāliste Maskavā Ketrina Hille.
Iespējams, lielākā ieguvēja būs Ķīna
Bet katrai medaļai ir arī otrā puse. Ja kāds zaudē, tad kāds cits no tā varētu iegūt. Viens no acīmredzamākajiem ieguvējiem varētu būt Ķīna, saka ekonomists Tonijs Nešs, uzreiz gan piebilstot, ka lielos vilcienos eksporta palielināšana uz Krieviju Ķīnas dzīvē neko daudz nemainīs.
"Ķīna ir Krievijas lielākā importa partnere. Ņemot vērā šīs jau pastāvošās attiecības, Ķīna, visticamāk, iegūs no pašreizējās situācijas. Bet, ja jūs paskatīsieties uz precēm, ko Krievija ir aizliegusi ievest no Eiropas Savienības un ASV, tad tās veido vien aptuveni divus miljardus dolāru. Tādēļ, pat ja Ķīna pārņemtu visu šo nišu, tas nebūtu milzīgs apjoms, kas tiešām būtiski ietekmētu Ķīnas eksportu," norādīja Nešs.
Iegūt no šīs situācijas ļoti vēlas arī Turcija, pārdodot Krievijai vairāk augļu. Tas gan ir saniknojis Grieķijas valdību. Oficiālajā paziņojumā Atēnas norāda, ka Eiropas Savienībā nedrīkstētu būt tādas kandidātvalstis, kas izmanto izdevību iedzīvoties, kad pārējās Eiropas valstis solidāri cieš. Pagaidām gan neizskatās, ka tas varētu mainīt Turcijas plānus.
