Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Nedzirdīgajiem

Adreses: «Kaimiņu būšana»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Revolucionāri»

«Aizliegtais paņēmiens»: Vai Latvijā var masveidā izvērsties «dzelteno vestu» kustība?

 LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vērtē, kāds ir “dzelteno vestu” kustības un vardarbīgu protestu potenciāls Latvijā. Uzdodoties par iespējamiem aktīvistiem, žurnālisti vērsās pie vairākām protestētāju kustībām, kas pēdējā laikā bijušas aktīvas, tostarp sākušas izmantot dzeltenās atstarojošās vestes. Tāpat raidījums uzrunāja vairākus potenciālos kustību līderus.

ĪSUMĀ:

  • Dzeltenās vestes Latvijā pirmie uzvilka Latvijas Krievu savienības protestētāji.
  • Latvijas Krievu savienība atsaucīga sadarbībai ar kustību Francijā, taču uzstāj uz protestiem bez vardarbības.
  • “Nacionālā savienība “Taisnīgums”” neredz potenciālu masveida protestiem Latvijas ielās.
  • “Jeremejeviešu” rindās neesot daudz cilvēku, turklāt pamatnoteikums esot nevardarbīga pretošanās.
  • Politiķa Gobzema atbalstītāji uz “dzelteno vestu” kustību nesteidz parakstīties.
  • Par līderi “dzelteno vestu” kustībai nepiekrīt būt ne Lotārs Novkunskis Latvietis, ne Zigurds Štelmahers.
  • Ansis Ataols Bērziņš Francijai līdzīgu agresiju neatbalsta: “Mēģināt šobrīd pa labam.”

Piketēt, protestēt, kā arī piedalīties dažādos mītiņos, sapulcēs, nest plakātus, izkliegt lozungus un paust neapmierinātību demokrātiskas valstī ir viena no brīvībām, ko katram garantē Satversme. Tas ir jārespektē, lai arī kādam ne vienmēr tas patīk. Taču likums arī stingri nosaka, kā piketi ir jāpiesaka, ko drīkst un nedrīkst darīt, piemēram, vardarbība ir krimināli sodāma. “Aizliegtais paņēmiens” vērtā, cik liela ir varbūtība, ka “dzelteno vestu” aizmetņi Latvijā var pāraugt lielākās kustībās?

Latvijas Krievu savienība

Latvijas Krievu savienības un tās atbalstītāji, kurus mēdz dēvēt “ždanokiešiem”, pirmie pēc Francijas protestiem uzvilka dzeltenās vestes Latvijā. Iespējams, Latvijā šis maršs no Doma laukuma līdz Rīgas pilij un tad līdz Saeimai palika daudz neievērots, taču Krievijas mediji gan to atspoguļoja viens pēc otra, radot iespaidu, ka arī Latvijā "dzelteno vestu" kustība ir sākusies. Protestētāju pirmajās rindās Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Līdz šim Latvijas Krievu savienības skaļākie lozungi bijuši vērsti uz krievu skolu aizstāvību pret reformām, bet šoreiz līdzās šiem jautājumiem arī ekonomiska rakstura prasības – līdzīgi kā Francijā.

Ja nekas netiks risināts, Mitrofanovs arī piedraudēja: “Ja valsts vara nenāks mums pretim, neieklausīsies tautā, tad mūsu nākamajos maršos un mītiņos arvien vairāk un vairāk cilvēku nāks šajā - Viseiropas protesta - formas tērpā.”

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, uzdodoties par jaunieti no Latvijas, kuram ir kontakti ar Franciju un “dzelteno vestu” kustību, vērsās pie Latvijas Krievu savienības ar ideju par kopprojektu. Mitrofanovs bija atsaucīgs, gatavs tikties Francijā, bet uz pamatīgāku rīcību neparakstījās: “Mums ir ļoti principiāli, ka viss, ko mēs organizējam, notiek pilnīgi bez vardarbības. Mums ir sadarbība ar policiju, bet mums ir tāda vienošanās, ko mēs nedarām. Tas ir nerakstīts noteikums, kurš tiek pildīts. Un līdz ar to mums nav nekādas nedienas ar policiju, mēs varam droši apgalvot, ka visi tie notikumi notiek miermīlīgi, lai cilvēki var atnākt.”

Atceroties 2014. gada protestus saistībā ar krievu skolām, kad ielās izgāja vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku, vardarbības uz ielām tik tiešām nebija. Šāda darbība arī nebūtu gluži Latvijas Krievu savienības stilā. Vienlaikus pēc pērn pret reformu vērstās “Vislatvijas vecāku sapulces”, kas no malas izskatījās mierīga, Drošības policija sāka vairākus kriminālprocesus, līderu uzvedībā saskatot pretvalstiskas darbības.

Atbalstītāju loks Latvijas Krievu savienībai ir gana kupls. 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās par to nobalsoja vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku. Līdzīgi atbalsta rādītāji – 27 tūkstoši cilvēku – bija arī Saeimas vēlēšanās.

Redzamas ir arī partijas ambīcijas būt priekšplānā. Piemēram, Latvijas Krievu savienības pārstāvji bija klāt arī 22. janvāra piketā, ko organizēja “KPV LV” atbalstītāji. Un šoreiz galvenais runātājs Krievijas medijos bija Andrejs Mamikins: “Pavisam drīz valsts var piedzīvot sociālo sprādzienu - šogad martā, aprīlī. To jūt gan latvieši, gan krievi.”

“Nacionālā savienība “Taisnīgums””

Līdzās Ždanokai un viņas domubiedriem “dzelteno vestu” simboliku Latvijā jau lieto arī citi. Piemēram, “Nacionālā savienība “Taisnīgums”” ar dzeltenu vesti fonā pērn decembrī pieprasīja ārlietu ministra Edgara Rinkeviča (“Jaunā Vienotība”) demisiju, iebilstot pret Latvijas pievienošanos ANO bēgļu paktam. Šajā gadījumā ielās neviens negāja, protesta akcija paredzēta sociālajiem tīkliem ar saukli “Šodien Tava dzeltenā veste ir tava pildspalva un tava taustiņu klaviatūra”. Lielu atbalstu gan šī akcija neguva.

Arī šo organizāciju nevar saukt par ietekmīgu. Sekotāju skaits – apmēram 1400 cilvēku. Tās līderis ir liepājnieks Viktors Birze, kas jau sen pazīstams kā ultranacionāli noskaņots politiskais aktīvists, bijis vairāku partiju dibinātājs, aktīvi piedalījies 16. marta leģionāru atceres gājienos, startējis Liepājas domes un 9. Saeimas vēlēšanās, bet bez panākumiem. Savu noskaņojumu viņš nav mainījis aizvien, un Birzes ieraksti ļauj secināt, ka viņš ienīst homoseksuālus cilvēkus un globalizācijas procesus. Par vardarbīgu gan viņu nevar saukt. Interesanti, ka tieši šī organizācijas vērsās Drošības policijā pēc Latvijas Krievu savienības “Vislatvijas vecāku sapulces”.

“Aizliegtais paņēmiens” vērsās arī pie Viktora Birzes, uzdodoties par aktīvistiem, kas varētu no frančiem saņemt naudu ''dzelteno vestu'' kustībai Latvijā. Taču Birze bija skeptisks, turklāt neesot cilvēku, kas protestētu: “Par aktīviem cilvēkiem var runāt par dažiem desmitiem, formāli cilvēki ir daži simti, bet tie ir formāli.”

Traucējot arī policija: “Pats taču zini, ka Latvija ir ļoti policejiska valsts, te nekad nav bijis kaut kas tāds iespējams. Faktiski vienīgais gadījums bija 13. janvāris. Simboliski, kā saka, visus sašņorēja, iedeva kārtīgus srokus visiem. Riktīgu iebiedēšanas kampaņu uztaisīja.

Es, piemēram, nevaru iedomāties, ka cilvēki varētu masveidā iziet Latvijā ielās. Es šobrīd vienkārši neredzu tam potenciālu. Tam visam. Psiholoģiski.”

"Jeremejevieši"

Līdz ar protestiem Francijā dzeltenās vestes uzvilkusi arī organizācija “Tautas varas fronte”. Viņu mājaslapā ir aicinājums cīņai, ir frontes līnijas un pat mobilizācijas štābs. Biedrību ar šādu nosaukumu jau pirms pieciem gadiem izveidoja dziesminieks Kaspars Dimiters. Taču redzamie personāži, kas pārstāv šo organizāciju, piemēram, 20. janvārī dzeltenās vestēs pulcējās Zaķusalā un galvenais no viņiem – Valentīns Jeremejevs.

Jeremejevs ir bijušais Latvijas Zaļās partijas biedrs, šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes fonda vadītājs, un fonda mērķis ir piesaistīt naudu zinātnei. Taču, spriežot pēc ierakstiem sociālajā tīklā “Facebook”, viņa prioritātes no zinātnes šobrīd ir patālu – redzami saukļi par to, ka valstī viss ir slikti, valdība un oligarhi apzog tautu. Vēl Jeremejevs apsaimnieko “Facebook” lapu ar nosaukumu “TTK – Tautas tiesību kustība” un pret svešinieku kritiku ir pat ļoti neiecietīgs.

“Jeremejeviešu” rindās, spriežot pēc bildēm no Zaķusalas, ir virkne “Ghetto fight” cīkstoņu, arī kādreizējais slēpotājs Roberts Raimo, kurš arī izstājies no Latvijas Zaļās partijas. Savukārt frontes līnijas nospraustas četras: “”Latvenergo” tautai”, “Mazākas degvielas cenas”, “Nē privātbanku patvaļai” un “Aizliegsim praidus”. Šis punkts saskan ar Dimitera un viņa sievas kādreizējām idejām. Pašlaik “jeremejeviešu” aktivitātēm seko apmēram 2000 cilvēku, bet viņa “Facebook” grupai “Boikots” pievienojušies vairāk nekā 18 000 biedru.

“Aizliegtais paņēmiens” uz viņu frontes līniju nosūtīja savu viltus kareivi un tikās ar Jeremejevu viņa kabinetā Latvijas Zinātņu akadēmijā. “Mums nav ne štāba, ne koordinācijas centra, mēs vienkārši paši sarakstījāmies “Facebook” un savācāmies. Piecdesmit cilvēki bija, piecdesmit vestes. (..) Es speciāli trīs gadus iekūrējos Latvijas Zaļajā partijā, lai paskatītos, kas vispār notiek politikā. Nu, saproti, ir seši ekonomiskie grupējumi, kuri visi kopā turas, ir arī atsevišķi. (..) Piemēram, es sāku cīnīties pret “genderismu”, pret Stambulas konvenciju, pret praidu, mani uzreiz izspieda no Zaļās partijas,” saka Jeremejevs. Jaunu partiju dibināt neesot jēgas, jo cilvēki netic politiķiem. Viņu stratēģija esot vākt parakstus un iet referendumu ceļu par četriem šobrīd nospraustajiem mērķiem.

Bet kā ar Francijai līdzīgiem protestiem? “Mums ir ļoti maz cilvēku. Par šodienu - cik mēs esam? 50 cilvēki. Paņems visus, un nav vispār nekādas kustības. Tāpēc neko nedrīkst pārkāpt, tas ir kā Mahatma Gandhi. Tas ir - likumiska, nevardarbīga pretošanās,” saka Jeremejevs.

“Gobzemieši”

Atnākot uz LTV raidījumu, dzelteno vesti bija gatavs vilkt viens no partijas “KPV LV” līderiem Aldis Gobzems, kurš pēc neveiksmīgā mēģinājuma izveidot savu valdību nu apstiprinātajai Krišjāņa Kariņa ( “Jaunā Vienotība”) valdībai nostājies opozīcijā. Gobzemam šajā nostājā sekojoši vairāki partijas biedri un atbalstītāji, kas pirms valdības apstiprināšanas piketā pulcējās pie Saeimas. Pārāk daudz viņu gan nebija. Līdzās “gobzemiešiem” pulcējās arī Latvijas Krievu savienības biedri, antiglobālisti ar Andri Orolu priekšgalā, Latvijas Centriskās partijas pārstāvji ar līderi Daini Grabovski. Sociālā tīkla vietnē “Facebook” nerimst Gobzemu atbalstoši komentāri, nosodot Artusu Kaimiņu, kurš jauno valdību atbalstījis.

“Aizliegtais paņēmiens”, cenšoties noskaidrot, vai būtu iespējams mobilizēt Gobzema atbalstītājus, vērsās pie 22. janvāra piketa organizētājiem. Viena no viņiem ir uzņēmēja Mārīte De Bruin, taču viņa protestam ar dzeltenām vestēm nepiekrīt.

Kustības līderi?

Bet varbūt "dzeltenajām vestēm" ir jāmeklē jauns līderis? Piemēram, Lotārs Novkunskis Latvietis, kurš bija “KPV LV” vēlētājs, bet pēc Gobzema un Kaimiņa nesaskaņām publiski saplosīja “KPV LV” kreklu. “Facebook” liecina, ka politiski aktīvs viņš ir aizvien, viņam ir video lapa, sarunas tiešraidē, flirts un humors, 18+ un ar vairāk nekā 14 tūkstošiem dalībnieku. Taču piedāvājumu būt līderim “dzelteno vestu” kustībai, kurai būtu arī finansējums, viņš nepiekrita.

Vēl viens kandidāts – Zigurds Štelmahers, masieris no Ventspils. Savulaik bijis Zatlera Reformu partijā, bijis arī kriminālistikas eksperts. Aktīvs “Facebook” lietotājs, ir kritisks pret daudziem politiķiem, dalās ar attiecīgiem rakstiem, no kuriem gan liela daļa nākusi no Aivara Lemberga preses konferencēm.

“Mums tā protesta kustība kā ''dzeltenās vestes'' neapšaubāmi būs vajadzīgas. (..) Bet tur apakšā jābūt skaidriem līderiem, skaidrai ideoloģijai, kāds ir mērķis. Nevar pārvērst valsti grautiņos vai kaut kādā vardarbībā, vai šo kustību diskreditēt,” norāda Štelmahers, sakot, ka par līderi viņš nederot.

“Tā ir mūsu valsts! Būtu stulbi kaut ko dedzināt, kaut ko demolēt!” viņš piebilda.

Bet kādā akcijā viņš iesaistīties grib. Varbūt telšu pilsētiņa pie Saeimas? “Labi, tad tu zini – ar mani tā kā var rēķināties, bet es ļoti skatīšos, kas tie būs par cilvēkiem,” saka Štelmahers. Tātad kandidāta statusam viņš der, bet vairāk kā atbalsts tīklā “Facebook”, nevis ielās.

Ansis Ataols Bērziņš

“Aizliegtais paņēmiens” vērsās arī pie Anša Ataola Bērziņa, kurš līdzās vairākiem citiem tika notiesāts pēc janvāra grautiņiem 2009. gadā. Arī viņš bija pamanāms 22. janvāra piketā pie Saeima.

“Aizliegtais paņēmiens” viņu uzrunāja kā iespējamo stratēģi kustībai, kas sekotu francūžiem. Viņš norādīja uz ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību, bet vēlāk gan pauda, ka grib redzēt nupat izveidoto valdību darbībā - esot “jāstrādā” ar ministriem un jāpiedāvā likumdošanas pilnveides grupas: “Mēģināt šobrīd pa labam.”

Francijai līdzīgu agresiju Bērziņš neatbalsta: “Manuprāt, viss ir jādara atbilstoši situācijai. Nu, darīt, taisīt tādu skaļu teijāteri tikai taisīšanas pēc ir stulbi. Ir jādara tas, kas attiecīgajā brīdī ir adekvāti. Teiksim, ja ar tevi runā, tad kāpēc vajag lekties.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti