Nedzirdīgajiem

Province: «Putnu lietas»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Studenti peļņai»

«Aizliegtais paņēmiens» pēta: Draudze «Kristus pasaulei» ekspertu acīs – viduslaiku draudi ar elli un cilvēku kontrole

Kristiešu draudze “Kristus pasaulei” ir ambicioza un daudziem varētu šķist arī ļoti agresīva ticības nesēja; bijušie draudzes locekļi stāsta, ka izjutuši ietekmēšanu un kontroli pār sevi, bet eksperti tās darbību vērtē kā psiholoģisku vardarbību un reliģisko reketu, turklāt reliģija ir katra cilvēka brīva izvēle, bet bieži vien cilvēks pievēršas reliģijai grūtajā dzīves brīdī, un līdz ar to arī ar viņiem veiklāk manipulēt. Taču, ja nav nopietnu pārkāpumu un iesniegumu policijai, valsts draudžu darbībā neiejaucas, vēstī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

ĪSUMĀ:

Šī draudze ir legāla un oficiāla reliģiskā organizācija, ko Latvijā reģistrējusi Tieslietu ministrija. Draudzēm no ziedojumiem nav jāmaksā nekādi nodokļi. “Kristus pasaulei” nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, tāpēc saskaņā ar likumu tā var brīvi rīkoties ar ziedojumiem, tos izmantojot ne tikai mācītāju algām un transportlīdzekļu iegādei.

Pēc oficiālajiem datiem “Kristus pasaules” draudzē ir tikai 47 locekļi, lai gan paši viņi apgalvo, ka tādu ir vairāk nekā tūkstotis.

Šai draudzei nav savu dievnamu, un pārsvarā tā dažādas telpas īrē, bet dievkalpojumiem Rīgā izmanto namu Braslas ielā. Draudzes garīgais līderis ir mācītājs Mārcis Jencītis.

“Kristus pasaules” draudzes garīgais līderis Mārcis Jencītis. 2020. gada augusts.

Savu pagātni viņš aprakstījis pats īpašā biogrāfijas brošūrā – tēvs alkoholiķis, pats arī sācis alkoholu lietot jau 5. klasē, pēc dienesta armijā ilgi lietojis heroīnu, bijis vairākkārt tiesāts par laupīšanām, kaimiņiem ar cirvi sacirtis durvis, nonācis narkoloģiskajā slimnīcā, līdz 2000. gadā saticies ar Dievu, sākumā piederējis Vasarsvētku draudzei, bet tad sācis iet savu ceļu un 2008. gadā izveidojis “Kristus pasaulei”.

Oficiāli šī draudze ir evaņģēliskās ticības kristieši, savukārt neoficiāli viņi tiek pieskaitīti tā saucamajām harizmātu draudzēm, un Latvijā spilgtākais piemērs līdz šim bija “Jaunā paaudze” ar Alekseju Ļedajevu priekšgalā. 

Draudzē ir ļoti stingra hierarhija, tās virsotnē ir Jencītis, savukārt dievkalpojumi atgādina aizraujošus koncertus.

Reizi gadā Jencītis organizē Tautas lūgšanu sapulci, aicinot visu reliģisko konfesiju pārstāvjus. Šogad šos plānus izjauca Covid-19, bet pērn un aizpērn rīkoti lieli svētki Skonto hallē.

Un Jencītis pārliecināts, ka kristiešiem jāiet politikā, “jo likums jeb valsts zobens ir kalpone tavā labā”.

Un viņam ir vīzija, ka draudzes bērni “neies mācīties ne pasaulīgās skolās, ne sliktās kristīgās skolās, [..] būs sākumskola, pamatskola, vidusskola un vēl profesionālā izglītība, kurā būs tikai viena profesija – mācītājs”.

Savu draudzi viņš vada, balstoties uz trīs principiem – nemitīgi draudi ar elli un naids pret tiem, kas šo draudzi nepieņem; nauda jeb desmitā tiesa – ziedo, pat ja tev naudas nav; dezinformācijas izplatīšana par laicīgo pasauli, kas spilgti parādās Covid-19 laikā.

Draudi ar elli un totāla kontrole

Jencītim ir paša izveidots 18 punktu saraksts, kā nonākt ellē, kas kalpo kā brīdinājums draudzes locekļiem, piemēram, “ja tev ir maiņu darbs, tad obligāti vajag ieplānot, lai vismaz pāris reizes mēnesī darbs iekrīt dievkalpojumā”.

Draudzes locekļi tiek noskaņoti pret sabiedrību, pret tuvākajiem, jo ļaunums esot visapkārt, nemaz nerunājot par tiem, kas draudzi ir pametuši – tie esot sapuvuši āboli, un Jencītis arī nemaz nav kautrējies publiski viņus uzrādīt, publicējot “Facebook” viņu vārdus un uzvārdus kā bloķētus.

“Nokļūšana ellē, manuprāt, ir skaidri viduslaiki. [..] Tas nu ļoti tāds duāls kristietības skatījums, un, manuprāt, kristietība tomēr nav par stāstu par velnu, kā velns sagrābs cilvēku,” komentēja teoloģe Ilze Jansone.

Kāda bijusī draudzes locekle atklāja, ka izjuta kontroli – tiek veidots priekšstats, ka, neklausot Jencītim, tu neklausi Dievam, un tad veidojas vainas apziņa, arī par dievkalpojumu un pasākumu kavēšanu draudēts ar elli, izdarīts morāls spiediens.

Kad sieviete nolēma draudzi pamest, viņa saņēma zvanu no draudzes pārstāvja – “tas ir lāsts, ja tu vispār iziesi ārā. Nu, tad tev ir kirdikt”.

Cits bijušais draudzes loceklis stāstīja, ka par pienākumu nepildīšanu draudēts ar problēmām dzīvē. “Piemēram, tu nebrauksi tur sestdien uz neformālo pasākumu, tev būs problēmas dzīvē. Protams, ne kādas tur fiziskas izrēķināšanās, bet vairāk ar tādām garīgām lietām, manipulējot ar kaut kādām lietām, kas man ir svarīgas un dārgas. Piemēram, tu nedarīsi to un to, tavai ģimenei būs problēmas,” stāstīja bijušais draudzes loceklis.

Ilzes Jansones vērtējumā “draudi ar dzīves kvalitātes pasliktināšanos, saslimšanu vai iekļūšanu avārijā ir skaidra manipulācija ar cilvēku. Un ļoti bīstama manipulācija, jo tas ir sava veida tāds psiholoģisks terors, lai saglabātu pār šiem cilvēkiem kontroli.”

“Kristus pasaules” draudzes garīgais līderis Mārcis Jencītis. 2020. gada marts

Psihoterapeits arī ar teologa izglītību Nils Konstantinovs skaidroja, ka cilvēks ir sociāla būtne, “mums ir ļoti svarīga grupa, kurai mēs piederam un, protams, tādu izstumšanu mēs uztveram ļoti, ļoti sāpīgi”.  

“Aizliegtā paņēmiena” žurnālistei izdevās pietuvināties draudzei, un viņa pat tika uzaicināta uz mājas tikšanos – sapulci pie kāda mājās, ko vada kāds no draudzē ilgstošajiem locekļiem.

Vienā šādā tikšanās reizē viņa uzzināja, ka, piemēram, ja jaunieši gribētu savā starpā iepazīties, pat esot draudzē, tad randiņš klātienē notiek tikai trešās personas klātbūtnē, turklāt šai personai jābūt uzticamai un no draudzes.

“Tāpēc, ka mācītājs saka, ka miesa ir vāja cilvēkam. Parasti ir tā, ka – satiekas, satiekas, pēc tam rociņa, pēc tam bučiņa un tā tālāk,” šādi šo ieteikumu skaidroja mājās tikšanās laikā.

“Kontrolēt to cilvēku, principā tik ļoti intīmu un privātu lietu kā cilvēka mīlestības attiecības, kā cilvēka intīmās attiecības, manuprāt, ir diezgan nozīmīgs cilvēka indivīda brīvības pārkāpums,” komentēja Jansone.

Ievainojamie cilvēki būs vienmēr; jākontrolē, kas ar viņiem strādā

Reliģija ir katra cilvēka brīva izvēle, bet bieži vien cilvēks pievēršas reliģijai grūtā dzīves brīdī.

Psihoterapeits Konstantinovs pieļauj, ka valstij “līdzīgi, kā mēs kontrolējam, kas strādā par skolotājiem, kas strādā par ārstiem, kas strādā par psihoterapeitiem, mums tāpat, man šķiet, vajadzētu arī kaut kādā ziņā kontrolēt, kas ir cilvēki, kas strādā ar ievainojamām cilvēku grupām”.

“Mums vienmēr būs šādi cilvēki, ar kuriem ir iespējams manipulēt, viņus iebaidot. Un šos cilvēkus es negribu vainot pie tā. Mācītāju, kas ar viņiem šādā veidā manipulē, gan es neuzskatītu nedz par kristīgu, nedz arī par labu vēlošu šiem cilvēkiem.”

Savukārt teologs Ņikita Andrejevs, iepazīstoties ar raidījuma savākto materiālu, šīs draudzes līdera darbību vērtēja pat kā reliģisko varmācību.

Piemēram, Lielbritānijā par šādu rīcību mācītāju var atcelt no amata. “Cilvēks, kas nepieder reliģiskajām organizācijām vai nedomā par to visu, viņam var likties tas arī smieklīgi. Nu, kāds tur saka “tu nonāksi ellē”, kas tas par muļķībām. Bet, ja mēs runājam par ticīgiem cilvēkiem, bieži vien šīs kategorijas – elle, sods, lāsts – ir kaut kas pilnīgi reāls, tāpēc, ka tās ir apziņas līmenī reālas lietas, līdz ar to tā ir pilnīgi noteikti manipulācija.

Tas ir tāds rekets. Atnāk tāds reliģiskais bandīts un draud tev, ja tu nedarīsi tā, kā es saku, tev būs elle,” sprieda Andrejevs.

Viņš uzskata, ka tas ir bīstami cilvēkiem, un par to pat būtu jāsoda.

Nauda un desmitā tiesa

Par naudu runā dievkalpojumos, par ziedošanu runā mājas grupiņās, kas esot pirmā vieta, kur ir jāiemācās dot. Pamata ziedošana notiek dievkalpojumos, un ērtības labad ir pieejami arī karšu termināļi bezskaidras naudas ziedojumam.

Draudzē ir ziedošanas priekšraksts: “10. tiesa ir precīzi 10% no visiem taviem ienākumiem pirms nodokļu, kredītu, īres, komunālo un citu maksājumu nomaksas.”

Ja ziedojums jāaprēķina no algas pirms nodokļiem, tie jau būs vairāk nekā 10% no tās naudas, ko cilvēks saņem “uz rokas”.

“Kristus pasaules” draudzes garīgais līderis Mārcis Jencītis. 2020. gada marts.

Ziedošana ir it kā brīvprātīga, bet mācītājs Jencītis norāda: “Nepilnīga desmitās tiesas došana atnes lāstu. Ja kristietis nepienes desmito tiesu pilnā apjomā, ļoti iespējams, ka velns nāk un saka: “Es gribu ielīst viņa makā un izplēst tajā caurumu.”.

Par paša Jencīša finansēm informācijas gan nav, bet dievkalpojumā viņš norāda, ka draudzes konts ir mīnusos.

“Liels jautājums, kāpēc cilvēki domā, ka Dievs nodarbojas ar šādiem jautājumiem, ka viņš pilnīgi skaita, cik tu esi naudas iedevis draudzei. [...] Tas, protams, ir ietekmēšanas veids, vēl jo vairāk, ja tiek apgalvots, ka, ja tu to nedarīsi, tev būs kaut kādi pēc tam tur lāsti,” komentēja teologs Ņikita Andrejevs.

Jansone savukārt atzīst, ka “ir šī desmitā tiesa Bībelē, bet Bībelē ir ļoti daudz kas. Bībelē ir arī dzīvnieku upuri, tad kāpēc mēs joprojām neupurējam dzīvniekus?”

Dezinformācija un brīnumi

Brīnumu kategorijā šāda veida reliģiskajām draudzēm ir tā saucamā dziedināšana ar Dieva spēku, un arī “Kristus pasaulei”, protams, tā notiek, piemēram, kādā dievkalpojuma sievietei vairs nesāpēja kājas un viņa laidās dejā.

Un ir bijušas reizes, kad šajos dziedināšanas stāstos tiek iesaistītas arī nepilngadīgas personas – kāds piecus gadus vecs puika esot dziedināts no astmas.

“Tajā noteikti ir tāda pamatojuma daļa un, visticamāk, to arī uzrāda pētījumi, ka daļai cilvēku šādi pasākumi, šādas emocionālas katarses palīdz. Tās var palīdzēt uz īsu laiku atvieglot simptomus reizēm, protams, un tas ir novērojams arī jebkurā medicīnas sfērā. Ir šie gadījumi, kuri atrisinās šķietami paši no sevis,” komentēja psihoterapeits Nils Konstantinovs.

Taču bīstamība ir, ja cilvēks sāk nopietni ticēt, ka tā var izārstēt nopietnas saslimšanas, un ja atsakās no zinātniski pamatotām zālēm, jo neviens nevar garantēt šo brīnumu.

“Nebūšu no tiem cilvēkiem, kas teiks, ka tikai ar lūgšanām cilvēku var izārstēt, drīzāk otrādi. Ja runa ir par dziedināšanas procesu, tad, manuprāt, baznīca ir tā vieta, kur cilvēks var meklēt sev garīgo spēku, piemēram, turpināt kaut ko tik smagu kā vēža terapiju,” sacīja Ilze Jansone.

Draudze gan neko nesola, bet manipulē ar informāciju. Piemēram, publicē aprakstu, kā cilvēks ir dziedināts no audzēja. Patiesībā, kā lasāms šajā tekstā, vīrietim tikai bija aizdomas par audzēju, tad viņš uztaisījis analīzes, un izrādījās, ka veidojums nierēs nav nekāds audzējs. Bet virsraksts paziņo, ka viņš ir dziedināts.

Jencītis arī paziņoja, ka viņa draudzē neviens nesaslims ar Covid-19, un ārkārtējās situācija laikā draudze pamanījās sapulcēties arī uz dievkalpojumu, neievērojot noteiktos ierobežojumus.

No vienas puses, Jencītis vīrusu nenoliedz un sludina, ka “tā ir alga par mūsu grēkiem, tā ir alga par to, ka no skolām esam izsvieduši ticības mācību, [..] ka esam izsmējuši Dievu un ticīgos”, bet tajā pašā laikā viņš pauž pārliecību, ka “vispār neviens no Covid-19 nav nomiris. [..] Tas viss ir tāda klaja falsifikācija.”

“Kā cilvēks vispirms es to vērtētu kā noziegumu, jo tā ir nepatiesu ziņu, viltus ziņu izplatīšana. Cilvēku pārliecināšana par to. Un kā teologs es to vērtētu kā baušļa “Nemelo” pārkāpšanu. Ļoti vienkārši,” Jencīša izteikumus vērtēja teoloģe Ilze Jansone.

Jencītis runāt negrib; palīdze skaidro – viss ir Bībelē

Raidījums aicināja arī pašu Jencīti komentēt bijušo draudzes locekļu teikto, taču viņš atteicās un deleģēja savu palīgmācītāju Luīzi Zveju.

Lūgta komentēt, kāpēc bijušie draudzes locekļi saukti par šizofrēniķiem, Zveja paziņoja, ka visi viņi tādi nav, bet “nu viena daļa - vienkārši tā izskatās, ka viņi ir ļoti ļauni”.

“Tas, ka mācītājs publicēja toreiz to sarakstu, tas bija tāpēc, ka tur jau nu vienkārši tie uzbrukumi bija ļoti lieli no tiem cilvēkiem, nu visādi meli un nepatiesības, tāpēc viņš tā izdarīja,” skaidroja Zveja.

Savukārt, komentējot draudus ar elli dievkalpojumu “bastotājiem”, viņa aicināja saprast kontekstu – “ne jau tā, ka es tagad neaizgāju uz neformālo pasākumu vai neaizgāju uz dievkalpojumu, un tagad momentā esmu ellē, bet nu vienkārši – ja tu pazaudē ticību, tad tu vari nokļūt ellē, jo tad tu pazaudē saikni ar Dievu”.

"Kristus pasaule" rīkots pasākums

Arī desmitās tiesas maksāšana, pēc viņas teiktā, ir pamatota, bet teologs, kurš to nosauca par reliģisko reketu, “nezina Bībeli vienkārši. Varbūt jūs runājat ar tādu cilvēku, kurš nelasa Bībeli? Es nezinu. Jo Bībelē, tur arī grāmatā noteikti ir turpinājumi, ir konkrētas rakstu vietas, uz ko tas balstās. Nu, mācītājs – viņš pats to nav izdomājis.”

Teoloģe, atbildot draudzei, norāda, ka katrs Bībeli var tulkot, kā viņam tas ir izdevīgāk, un manipulēt un pārvērst pat ļoti ļaunā rīcībā.

Tieslietu ministrija, kas reģistrē reliģiskas organizācijas, skaidro, ka valsts tiešā veidā nevar iejaukties reliģisko organizāciju darbībā. Ja policija fiksē nopietnus pārkāpumus, tos izmeklē un pierāda, tad uz tā pamata organizācijai var atņemt reģistrāciju. Ja cilvēki policijā paši nevēršas, tad izmeklēšanu arī nesāks.

Jurists, bijušais reliģisko lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis skaidroja, ka valstij jāiejaucas gadījumos, kas saistīti ar drošību, kārtību, veselību.

“Protams, ir slikti, ka apkārt dvēseļu mednieki staigā un mēģina cilvēkus ievilkt savos tīklos, lai izvilinātu no viņiem naudu un pēc tam draudētu. Bet es neredzu iespēju, kā mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā mēs varētu radīt, pat tiesiski radīt, šādu institūciju, kas varētu tagad sekot visam līdzi,” atzina Balodis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti