ĪSUMĀ:
- ZZS deputāts Valainis apgalvoja, ka Latvijā plānots atstāt tikai 130 skolas.
- "Re:Baltica" pēc pārbaudes secina: tāda plāna nav, Valainis nerunāja taisnību.
- Deputāti Gobzems un Krauze norūpējušies, ka pašvaldību reforma varētu likvidēt suitus.
- "Re:Baltica" norāda: nav skaidrs, kā reforma apdraudētu suitu pastāvēšanu.
- LPS padomnieks: ES ir mobilitātes ieteikums – brauciet uz tām zemēm, kur ir labāka dzīve.
- Vēlāk viņš "Re:Baltica" atzina, ka, to sakot, sabiezinājis krāsas.
Mīts par skolām
Pašvaldību reforma paredz līdz ar 2021. gada vietējām vēlēšanām pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 36. Vienlaikus ar piketu pie parlamenta durvīm noritēja asas debates sēžu zālē. "Re:Baltica" ieklausījās dažos opozīcijas pārstāvju apgalvojumos.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts un vienlaikus Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis teica: "Šis likumprojekts sevī slēpj faktu, ka tā virzītājiem ir stratēģiskais plāns – atstāt Latvijā aptuveni 130 skolas. Tiek pieņemts, ka Latvijā būs... Latvija būs izdevusies valsts, ja uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju būs viena skola."
Pašlaik Latvijā ir 643 skolas, tāpēc Valaiņa teiktais, ka plānots atstāt tikai 130, šķita pārāk neticams. Arī reformas likumprojektā nekā tāda nav. Tiesa, jau vairākus gadus ir runāts, ka mums ir divreiz vairāk vidusskolu nekā vajadzīgs. To skaits gan būtu jāsamazina līdz 130, pārējās pārveidojot par pamatskolām vai sākumskolām.
Jautāts, vai tiešām runa ir par visām skolām, Valainis atbildēja apstiprinoši un sacīja, ka to dzirdējis reformai veltītā diskusijā Zinātņu akadēmijā. "Nu ļoti konkrēti. Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju vajag vienu skolu. Nu tad varam parēķināt, cik skolas paliek, cik skolas būtu jāslēdz. Zinātņu akadēmijā tika minēts, ka tās ir divas trešdaļas skolu, un es ar šo informāciju operēju tālāk. Un man ir visdziļākā pārliecība, ka tā arī ir."
Valainis piebilda, ka līdzīgi skaitļi minēti arī vienā no Saeimas komisijām.
"Re:Baltica" pārbaudīja šo informāciju un secināja, ka deputātam nav taisnība – runa patiešām ir tikai par vidusskolām. Turklāt Valaiņa minētie skaitļi – atstāt 130, tātad likvidēt divas trešdaļas – liecina, ka deputāts nezina, cik skolu Latvijā vispār ir.
To skaits ir daudz lielāks – bez aptuveni 260 vidusskolām Latvijā ir arī 250 pamatskolu, ap 50 sākumskolu, 30 Valsts ģimnāzijas un 50 speciālās skolas. Tāda plāna – atstāt tikai 130 – nav, tātad Valainis nerunāja taisnību.
Mīts par suitiem
Tikmēr divi citi deputāti bija norūpējušies, ka pašvaldību reforma varētu likvidēt suitus.
"Es nevaru vispār iedomāties, ka mēs nolikvidēsim suitus. Un kā tas iespējams, ka Latvijā nebūs vairāk suitu. Man radi ir no suitu puses, un tāpēc pret šādu diletantisku reformu arī es esmu pret," tā piketā pie Saeimas paziņoja pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems.
Līdzīgi Saeimas sēdē turpināja ZZS pārstāvis Armands Krauze: "Ja mēs gribam saglabāt identitāti, kultūrvēsturisko telpu, kaut vai par suitiem runājot, tad mums ir jādomā citi mehānismi, kā mēs neiznīcināsim to, kas latviešu tautai ir bijis svarīgs, un ka arī pēc 20, 50 vai 100 gadiem būs suitu sievas, kuras varēs atbraukt šeit lejā un arī nodziedāt kaut ko."
Taču administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts neparedz nekādas izmaiņas kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanā. Nemainīsies arī finansējuma pieejamība folkloras kopām, biedrībām un citiem veidojumiem. Krauzes minētās suitu sievas, kas piketēja pie Saeimas, ir no Alsungas novada. Novada vadība vēstulē valsts augstākajām amatpersonām lūgusi apturēt reformas virzību. Taču arī viņu paustajā nav atrodamas bažas, ka reforma apdraudētu suitu pastāvēšanu.
Tāpēc "Re:Baltica" jautāja abiem deputātiem, kāds ir pamatojums šādam pieņēmumam. Gobzems nevēlējās atbildēt. Savukārt Krauze skaidroja, ka būtu pareizi atstāt suitus vienā administratīvajā teritorijā.
"Ja ir skaidri reformas kontekstā izveidots suitu novads vai Sēlijas novads, tad ir skaidrs, ka kultūrvēsturiskā identitāte ir novada nosaukumā, novads ir apvienots tāpēc, ka šo teritoriju apdzīvo konkrētie cilvēki. Ja tiek sadalīts, tad pazūd no kartes - tad tāda lieta nav, viss cauri," sacīja Krauze.
Tiesa, suitu vārda arī pašlaik nav neviena novada nosaukumā, un, kā atzina Krauze, šīs kultūrvēsturiskās kopienas pārstāvji jau tagad dzīvo vairākos novados. Kā tas apdraud viņu pastāvēšanu, nav skaidrs.
Atzīst, ka sabiezina krāsas
Pret reformu ir arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tās padomnieks Māris Pūķis sniedzis plašu interviju Limbažu novada pašvaldības izdevumā. Tajā viņš saka: "Patiesībā šī reforma ir domāta tam, lai iztīrītu novadus no iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā ir mobilitātes ieteikums – tātad brauciet uz tām zemēm, kur ir labāka dzīve. Tāda ir šīs reformas būtība."
Vispirms "Re:Baltica" Pūķim jautāja, kas tas par Eiropas Savienības mobilitātes ieteikumu, ar kuru, viņaprāt, saistīta reformas būtība. "Eiropas Savienībai īsti daļas gar to nav, protams, nekādas. Vienīgais, visādi labprāt redzētu mūsu darbaspēku pie sevis. Tas ir skaidrs," skaidroja Pūķis.
Pūķis vēlējies pateikt, ka, jo vairāk lauku cilvēku pametīs savas dzīvesvietas, jo reformas rezultātā līdzekļi, kas varētu būt pieejami to attīstībai, tikšot koncentrēti centros. Tur arī esot plānots veidot darbavietas, kas liks cilvēkiem pārcelties.
Taču Pūķis arī atzina, ka ir sabiezinājis krāsas – nekāda ļaundaru zeme, kurā valdība apzināti vēlētos iztīrīt laukus no cilvēkiem, Latvija neesot.
"Ja mēģina stāstīt par procesiem, ievērojot visus faktorus, tad kļūst sarežģīti un nekā nevar saprast. Ja mēģina stāstīt vienkārši, tad tas vienmēr ir kāds pārspīlējums. Izstāsta vienu raksturīgāko momentu," teica Pūķis.
