Zolitūdes traģēdija: Tiesvedība turpinās vēl vairākās civillietās

Piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas tiesvedība krimināllietā vēl turpinās, un cietušo advokāte atzīst, ka viņas klientu noskaņojums ar katru dienu kļūst drūmāks un ticība taisnības panākšanai mazinās. Tikmēr pret vairākiem saistītajiem uzņēmumiem turpinās tiesvedība par desmitiem civillietu.

Vienīgais sodītais

Pirmā un pagaidām arī vienīgā persona, kas saistībā ar traģēdiju tika sodīta, ir dokumentu viltotājs. Jau dažus mēnešus pēc traģēdijas ar nepilnu 2000 eiro sodu tika sodīts 1952. gadā dzimis vīrietis, kura identitāti tiesībsargājošās iestādes neizpauda.

Viņš esot rīkojies savās interesēs, lai nemaksātu par sertificēta būvdarbu vadītāja pakalpojumiem. Dokumentu viltojumi esot veikti 2011. gadā un saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu.

Lai nenovilcinātu izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma kvalificējams kā mazāk smags, nolemts izdalīt šo nodarījumu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas.

Sarežģītā krimināllietas tiesvedība

Krietni ilgāku laiku prasīja pārējā apjomīgās krimināllietas izmeklēšana. Pierādījumu vākšana vien policijai prasīja astoņus mēnešus darba. Tiesā lieta nonāca 2015. gada 8. decembrī.  

Atbildētāji Zolitūdes lietā:

Uz apsūdzēto sola sēž:

  • būvinženieris Ivars Sergets,
  • būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis,
  •  būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš,
  • projekta autors Andris Kalinka,
  • “RE&RE” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš,
  • Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieks Jānis Balodis,
  • Būvniecības uzraudzības eksperte Marika Treija,
  • būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova,
  • “SIA Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Pie atbildības sauktas arī  juridiskās personas:

  • “ Re&Re”,
  • “Kubs”,
  • “HND grupa”,
  • “CM Consulting”,
  • “Maxima Latvija”.
Tiesas sastāva vadība uzticēta pieredzes ziņā tobrīd jaunam tiesnesim Erlenam Ernstsonam, kurš tiesneša zvērestu devis tikai gadu pirms viņam uzticēja šo apjomīgo lietu. Lietu iztiesā arī tiesneses Dzintra Zemitāne, Aiga Freimane un rezerves tiesnese Anita Grāvīte.

Pašlaik prokuratūra pieteikusi lūgumu apsūdzētajiem mainīt apsūdzību, savu vēlmi neprecizējot. Tiesa to ir apmierinājusi.

Lai gan sākotnēji lietas iztiesāšanā neviens neiebilda pret preses klātbūtni, šis nosacījums ātri mainījās. Presei tika atļauts klausīties un pierakstīt dzirdēto, bet ne ierakstīt. Tika liegts sēdes filmēt, fotografēt un iemūžināt skaņu. Ar laiku pat tika nomainīti caurspīdīgie sēžu zāles stikli pret necaurredzamiem.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir notikušas 147 tiesas sēdes. Līdz šā gada novembra vidum ir nopratinātas 438 personas. No tām 254 cietušās personas, 158 liecinieki, 12 eksperti un deviņas apsūdzētās personas un piecas juridiskās personas.

Krimināllietas iztiesāšanas gaitā tiesa pieņēmusi 11 lēmumus par 28 personu piespiedu atvešanu. Piespiedu kārtā nolemts vest 7 cietušos un 21 liecinieku.

Valsts apsūdzību šajā krimināllietā uztur trīs prokurori – Agris Skradailis, Jeļena Kušakova un Kaspars Cakuls. Prokurors Agris Skradailis norāda – visas būtiskās liecības ir uzklausītas.

Arī tagad, kad lietas iztiesāšana tuvojas noslēgumam, prokurors neizpauž, kādu soda mēru valsts apsūdzība pieprasīs katram no apsūdzētajiem, jo praksē mēdzot būt situācijas, ka tieši pēdējā mirklī apsūdzētie pauž nožēlu un atzīst vainu inkriminētajos noziegumos. Pagaidām neviens no 9 apsūdzētajiem to nav izdarījis.

Advokāte Jevgēņija Tverjanoviča-Bore krimināllietā pārstāv vairāk nekā 40 cietušos. Viņa iesaistījusies drīz pēc traģēdijas. Tverjanoviča-Bore norāda, ka lieta ir ļoti sarežģīta un cietušajiem, kam nav juridiskās izglītības, ir grūti tajā orientēties.

Raksturojot klientu noskaņojumu, viņa norāda, ka attiecībā uz krimināllietu tas ar katru dienu kļūst arvien drūmāks.

“Zūd cerība uz taisnīgu, objektīvu spriedumu konkrētajā lietā. Jo, piemēram, apsūdzēto liecības, kuras mēs dzirdam tagad... Tāda sajūta, ka neviens ne par ko nebija atbildīgs. Neviens neuzņemas atbildību, neviens nav vainīgs ne pie kā, visi balti un pūkaini, un tas man tiešā veidā atgādinātu to pašu celtniecības procesu,  būvniecības procesu,” atzina advokāte.

Gan Tverjanoviča-Bore, gan arī apsūdzēto advokāti vairākkārt norādījuši, ka apsūdzēto solam būtu bijis jābūt vismaz par vienu vietu garākam.

““Vikom Industry” ir veikusi šos darbus bez pienācīgas dokumentācijas, kā tas vēlāk noskaidrots, ar viltotiem parakstiem, viltojot būvinženieru parakstus uz šiem dokumentiem, neizstrādājot dokumentāciju. Un šis aspekts izmeklēšanā vispār ir ignorēts,” iepriekš uzsvēra Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.

“Vikom Industry” pārstāvji vairākas reizes tika aicināti uz tiesu un tā arī nesniedza izsmeļošas atbildes.

Desmitiem civillietu

Zolitūdes traģēdijas civillietas:

"Homburg Zolitude":

Aktuālās tiesvedības (civillietu skaits): 20

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 46

Sākotnēji celto prasību skaits: 56

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 10

Rīgas pilsētas pašvaldība:

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 3

Sākotnēji celto prasību skaits: 24

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 21

"Re & Re":

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 4

Sākotnēji celto prasību skaits: 27

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 23

"HND Grupa":

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 2

Sākotnēji celto prasību skaits: 24

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 22

Arhitektu firma "KUBS":

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 2

Sākotnēji celto prasību skaits: 24

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 22

SIA “Maxima Latvija”: 

Aktuālās tiesvedības (prasību skaits): 8 (apkopotas 6 civillietās)

Sākotnēji celto prasību skaits: 58

Izbeigto tiesvedību (prasību) skaits: 50

Krimināllietas izmeklēšana un iztiesāšana ir tikai viens no aspektiem, kas pēc traģēdijas tiek skatīts tiesā. Sabrūkot lielveikalam, bija skaidrs, ka sekos neskaitāmas materiālās prasības un tām sekojošas civillietas.

Pret SIA “Maxima Latvija” Valsts darba inspekcija bija vērsusies arī administratīvajā tiesā, kur notikušais tika kvalificēts kā nelaimes gadījums darbā. Tiesa bija atzinusi, ka uzņēmums nevarēja novērst jumta iegruvumu.

Nav iestādes, kas apkopotu kopējo civillietu skaitu. SIA “Maxima Latvija” uzskaitījis lietas, par kurām informācija nonākusi viņu rīcībā. Apkopojot civillietas, redzams, ka sākotnēji pret katru uzņēmumu, arī pret Rīgas pašvaldību celtas vismaz 20 prasības, taču to skaits lielākajā daļā gadījumu krietni sarucis.

Piemēram, jau četrus mēnešus pēc nelaimes tika sākta līdz šim vērienīgākā civillieta, kurā traģēdijas piederīgie no veikalu tīkla “Maxima”, Rīgas domes kā arī ēkas attīstītājiem pieprasīja 142 miljonu eiro lielas kompensācijas. Vēlāk izlīgumā panākta vienošanās par krietni mazāku summu.

No civilajām prasībām pret  “Maxima Latvija” pašlaik risinājums nav atrasts sešās lietās.

Aldis Gobzems, kurš sākotnēji bija uzņēmies pārstāvēt cietušos civillietās, pašlaik tās nodod kolēģiem. Viņš norāda, ka joprojām notiek tehnisks darbs pret “Homburg Zolitūde”, kas ir tukša kompānija. Taču tas esot jādara, jo nākotnē potenciāli ir iespējama strīdus situācija arī uzņēmuma civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju “AIG”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti