Zālē bija pircēji, kuri bija jāapkalpo – tā kāda no veikala pārdevējām atbildēja uz jautājumu, kāpēc viņa nepameta veikala telpas, atskanot ugunsdrošības signalizācijai. Arī šajā tiesas sēdē vairāki cietušie liecināja, ka signalizācija traģēdijas dienā skanēja ilgstoši. Cietušo prasītās kompensācijas svārstījās no dažiem simtiem eiro līdz pat pusmiljonam.
Galveno uzmanību tiesa pievērsa kompensācijām, ko “Maximas” darbinieki esot saņēmuši skaidrā naudā dažas dienas pēc traģēdijas. Kā liecināja vairākas veikala darbinieces, vajadzēja atnākt uz “Maximas” biroju Spīķeru ielā un parakstīt dokumentu ar nosaukumu „Izmaksa”. Abas cietušās gan nevarēja konkrēti aprakstīt dokumenta saturu. Tie darbinieki, kas strādāja nogruvuma dienā, saņēma 500 latus, kas nestrādāja – 200.
Turklāt iezīmējas vēl viena interesanta lieta – vismaz divām veikala darbiniecēm pirmstiesas izmeklēšanas laikā piedāvāja juridisku palīdzību. Viena no cietušajām atzina, ka jurista palīdzību nodrošināja „Maxima”, lai „vieglāk liecinātu”. Bet otra cietusī apgalvoja, ka nezinot, kas nodrošināja šo palīdzību.
Saskaņā cietušo aizstāvja Alda Gobzema teiktā, bijušie un esošie “Maximas” darbinieki ieņem atšķirīgas pozīcijas attiecībā uz notikuma apstākļiem: “Pēdējā lieciniece, kas liecināja … viņas liecības pašai ar sevi nonāca zināmā pretrunā. Sākumā viņa teica, ka ar visu ir iepazinusies, un beigās – tomēr viņa nezina, kā jārīkojas, kad skan signalizācija. Viņa atzina – tur bija paaugstināta stresa situācija un neviens īsti nav zinājis, ko darīt.”
Advokāts arī norāda uz vienošanos slēgšanu: “Skaidrā naudā izmaksātās niecīgās summas par šo jautājumu skaidri un gaiši parāda, ka zināmas vienošanās bija ar visiem konkrētajiem darbiniekiem.”
Savukārt “Maximas” aizstāvis Oskars Rode ir neizpratnē, kāpēc vispār kompensāciju jautājumam tiek pievērsta šāda uzmanība. Savukārt faktu, ka kompensācijas izmaksātas tieši skaidrā naudā, Rode skaidro ar to, ka vairāki darbinieki nogruvuma laikā pazaudēja savas bankas kartes.
“Tās bija kompensācijas saistībā ar to, ka, pirmkārt, darba vieta ir pazudusi, ir mantas palikušas darbavietā, daļai cilvēku arī algas kartes palikušas veikalā. Tāpēc tie bija iztikas līdzekļi, kas tika izmaksāti. Un šādus dokumentus mēs piestādīsim tiesā,” skaidro Rode.
Kā jau ierasts, prokurori un aizstāvji uzdeva daudz jautājumu par drošības instrukcijām.
Cietušo liecības bija dažādas un reizēm pretrunīgas.
Piemēram, kāda cietusī apgalvoja, ka, jau iekārtojoties darbā, tika sarīkotas speciālas darba drošības apmācības. Taču, kad vēlāk viņai uzdeva konkrētus jautājumus, piemēram, kas tieši jādara, atskanot ugunsdrošības signalizācijai, viņa nespēja pārliecinoši atbildēt.
Tāpat parādījās liecības par mīklainu brigādi, kas atbrauca un atslēdza signalizāciju. Runājot par veikala vizuālo stāvokli pirms nogruvuma, jau iepriekš bija plaisas noliktavā. Tāpat kādreiz esot atnācis būvniecības firmas darbinieks, lai veiktu pārbaudi.
Jau ziņots, ka krimināllietā, kura sākta par 54 cilvēku bojāeju un vēl vairāku desmitu cilvēku ievainošanu, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam 2013.gada 21.novembrī, arī uzņēmums "Maxima Latvija" atzīts par vienu no cietušajiem. Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, un kopumā aprēķinātie zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.
