Viņš atgādināja, ka šādu uzskatu ir paudušas arī starptautiskas kompānijas, kas vētījušas dzelzceļa līnijas potenciālo ekonomisko atdevi.
Turklāt „Rail Baltica” spēja atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus būs pretstatā dzelzceļa līnijās Rīga-Maskava un Rīga-Sanktpēterburga darbībai. Proti, šīs līnijas ikdienā ir nepieciešams subsidēt.
Vērtējot pagājušajā nedēļā panākto vienošanos par iepirkumu kārtību „Rail Batlica” projektā, Zīle pauda, ka tas ir „labs kompromiss, kas nenāca viegli”. Kopumā projekta attīstība ir bijusi un būs ļoti sarežģīta, jo tajā piedalās uzreiz trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva, savukārt 85% no projekta finansējuma piešķir ES. Tas savukārt nozīmē ievērojamu ES institūciju iesaistīšanos un projekta pārraudzīšanu.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
