Regulāra latvāņu kaplēšana ir viens no veidiem, kā Daugavpils novada Ambeļu pagasta iedzīvotāja Ilze Mežniece un viņas ģimene cīnās ar šo invazīvo augu, neļaujot tam izplatīties savā zemē. Jau pavasarī, kamēr augs vēl nav paaudzies, viņi sāk apsekot mežu un ceļmalas, nokaplē katru no atrastajiem stādiem.
Darbība tiek atkārtota vairākas reizes mēnesī, lai neļautu latvānim izaugt un pieņemties spēkā.
"Tādā vietā kā šeit, mežā, kur ir tālu, mēs nevaram visu laiku uzmanīt, tad mēs labāk nenogaidām līdz tai ziedu stadijai. Mēs visu laiku kaplējam, lai tiem nepietiek spēka, un četros gads ir palicis viens – pats stiprākais, apkārt nav neviena," norāda Daugavpils novada Ambeļu pagasta iedzīvotāja Ilze Mežniece.
Ja zemē tomēr tikušās vairākas latvāņa sēklas un ar to ir apaugušas lielākas platības, tad tās tiek klātas ar plēvi, kas neļauj tikt klāt gaismai, līdz ar to latvānim nav spēka, lai augtu. Ar latvāņiem jācīnās, kad tie vēl nav nokļuvuši līdz kaimiņu zemei, norāda Ilze, tāpēc regulāri tiek apsekotas arī kaimiņu platības un ar īpašnieku piekrišanu latvāņi tiek iznīcināti arī tur.
"Citā vietā, kur mēs klājām speciāli pirktu melno plēvi virsū, tur pēc 3-4 gadiem, kad noņēmām nost, neviena latvāņa nebija. Mēs staigājam pa ļoti daudzām teritorijām, neļaujot latvāņiem atnākt līdz mums," atklāj Mežniece.
Valsts augu aizsardzības dienesta dati liecina, ka Daugavpils novadā ar latvāņiem ir invadēti vairāk nekā 283 hektāri, no tiem 16 hektāri sešos novada pagastos pieder pašvaldībai. Šis ir pirmais gads, kad pašvaldība savās zemēs ir veikusi latvāņu miglošanu. Līdz šim auga apkarošana bija katra pagasta ziņā, lielākoties tie tika pļauti. Lai arī likums nosaka, ka latvāņu apkarošana savās zemēs zemniekam jāveic pašam, pašvaldības vienotais latvāņu apkarošanas plāns padarītu to efektīvāku, uzskata Ilze.
"Viņi gadiem nav pieņēmuši likumā prasīto latvāņu ierobežošanas plānu, kas palīdzētu ne tikai viņu pašu teritorijas appļaut un aprūpēt, turēt tīrākas no latvāņiem, bet arī palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuru kaimiņi neliekas ne zinis," uzsver Mežniece.
"Pašvaldībai šobrīd nav tādas atsevišķas programmas, kā strādāt ar zemes īpašniekiem, bet mēs informējam. Cilvēki ir ieinteresēti, tikai nav zināms, ko darīt, kā darīt," saka Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra.
Pašlaik Latgalē ar Sosnovska latvāni ir invadēti 2370 hektāri. Ar latvāni invadētākās teritorijas Latvijā ir Vidzemes reģionā. Valsts augu aizsardzības dienesta veiktā aptauja liecina, ka gandrīz 70% Latgales pašvaldību veic latvāņu uzraudzību, 89% pašvaldību tām piederošajās zemēs tiek veikta latvāņu iznīcināšana.
