Visā Latvijā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ gājuši bojā 70% sējumu, Zemgalē pat līdz 90%. Sējumus pret kailsalu valstī apdrošinājuši nepilns simts zemnieku. Eiropas Savienībā eksistē krīzes fonds, kas šādos gadījumos varētu palīdzēt. Taču tad stihijai jābūt skārušai veselu reģionu. No sala cietusi ir arī Lietuva, nedaudz Polija, taču šīs valstis atbalstu nav prasījušas.
Šis ir mūsu solis. Varbūt mums izdodas kādus papildu resursus no šī fonda iegūt, bet līdz šim man ir zināms, ka Eiropas Komisija nav bijušas labvēlīgas citām valstīm, kas prasījušas kompensāciju par dabas stihijas nodarījumiem,” skeptisks ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
55 lauksaimnieki, kas apdrošinājuši 15 tūkstošus hektāru sējumus kooperatīvā “Latraps,” kas sadarbojas ar apdrošināšanas kompāniju “Vereinigte Hagel”, šajās dienās saņems apdrošināšanas izmaksas divu ar pusi miljonu eiro vērtībā. 150 tūkstošus eiro zemniekiem jau izmaksājusi apdrošināšanas kompānija BTA.
„Šie zemnieki jau ir saņēmuši atlīdzības savos kontos. Ja gadījumā EK tomēr nolems kompensēt zaudējumus zemniekiem, kuri nebija apdrošināti, tas rada nevienlīdzības sajūtu, jo tad rodas jautājums – tie, kas izvēlējās parūpēties par sava biznesa drošību, apdrošinātājiem uzdos jautājumu – kāpēc man apdrošināties, ja gala rezultātā kompensāciju var saņemt arī savādāk,” savu viedokli pauž BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.
Sakot, ka vienmēr drošāk ir apdrošināt sējumus, zemkopības ministrs tomēr uzsver to, ka katram zemniekam savi riski ir jāizvērtē pašam:
„Es esmu runājis ar dažiem zemniekiem, kuri skaidri un gaiši pasaka, ka viņiem ir izdevīgāk riskēt, nekā apdrošināties. Ja mājās ir pietiekami daudz atbērta sēkla, tad varbūt lētāk ir pārsēt visu platību nekā apdrošināt.”
2012. gadā Latvijas graudkopjiem bija gan rekordliels iekūlums, gan rekordpeļņa par graudiem, jo to cenas bija augstas. Savukārt šis pavasaris no zemniekiem prasa pacietību un spēju izdzīvot. Daba ir gatava allaž pārsteigt, un lauksaimniekam jābūt gatavam dažādām situācijām.
