Pūš auksts vējš, un zemi vēl vietumis klāj sniega sega. Tomēr Vecumnieku novada Misas pamatskolas devītklasnieki āra laukumiņā pie skolas pulcējas klātienes nodarbībām, kas būs pirmās pēc piecu mēnešu pārtraukuma.
“Skatoties uz to, ka tā ir devītā klase un tā ir pēdējā, gribas satikt klasesbiedrus. Nav jau zināms, kad mēs pēdējoreiz redzēsimies,” sacīja Misas pamatskolas audzēkne Sanija Novicka.
Āra nodarbības pamatskolēniem paredzētas trīs dienas nedēļā, katrai klasei trīs mācību stundas. Pirmās divas devītklasniekiem ir sporta stundas, kurās notiks orientēšanās prasmju apgūšana.
“Šeit ir vairāki maršruti, un atkarībā no laika apstākļiem, kur ir sausāks ceļš, mēs varam izvēlēties un iziet. Šo pārgājienu mēs reģistrējam aplikācijā. Tātad viņi paši arī mācās izrēķināt slodzi, attālumu, ātrumu, kādā pārvietoties,” pastāstīja sporta skolotājs Vilnis Gailums.
Sports ārā būšot visām klasēm. Vēl viena āra stunda – dabaszinības vai sociālās zinības. Tas gan esot liels izaicinājums, jo aizņemties lielu telti, kā bijis iecerēts, neesot izdevies. Līdz ar to ministrijas ieteikums, nostiprināt mājās apgūtās zināšanas, īsti nebūšot īstenojams.
“Es kā iemeslu tomēr redzu satikšanos, sarunāšanos un saredzēšanos, jo es šorīt vēroju piekto klasi… Viņi ir kļuvuši svešāki viens otram,” pastāstīja Misas pamatskolas direktore Anna Balgalve.
Šis skolā iešanas eksperiments no pedagogiem prasījis lielu darbu, gan organizējot bērnu atvešanu un aizvešanu, gan saplānojot mācību procesu, nezinot kādi būs laika apstākļi. “Es redzu, ka mēs šo nedēļu savā ritmā varam mēģināt izdzīvot, kā to esam plānojuši.
Bet es neesmu pārliecināta par to, vai mēs gribam vairāk to darīt,” atzina Balgalve.
Mācību stundas klātienē plānojusi arī Stelpes pamatskola, tomēr vismaz pagaidām šī iespēja netikšot izmantota.
“Vecākiem, protams, ir iebildumi, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi. Ja ir labvēlīgi apstākļi, vecāki neiebilst. Mums ir apledojis ceļš, un kamēr būs mīnus grādi, mēs neko neplānojam,” sacīja Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova.
Arī citos uzrunātajos Zemgales novados, kuros atļauts īstenot klātienes āra apmācību, šonedēļ tiekot domāts tikai par sporta nodarbībām. Neizpratni gan raisot publiskajā telpā izskanējušais ministres pārmetums par skolu pasīvo iesaistīšanos šajā piedāvājumā.
“Mums ir virkne jautājumu jāatrisina. Pirmkārt, mūsu skolai bērni tiek pievesti no citām teritorijām. Tātad šī jau ir transporta loģistika, kur arī jānodrošina visi drošības pasākumi. Tālāk ir stundu plānojums tā, lai to bērnu neatvestu tikai uz vienu vai divām āra nodarbībām. Jāsaplāno viņam visa diena. Tālāk arī pedagogi, kuri klātienē strādā, attālināti strādā. Ja būtu bijusi kaut kāda vīzija, ka tādas lietas notiks, pirms kādām divām nedēļām, tad varētu vai nu vainot vai pārmest skolām, bet divu dienu laikā nav iespējams izplānot,” pauda Auces novada Izglītības nodaļas vadītāja Valda Zvirbule.
Bet tās skolas, kuras rīkoja āra stundas, labprāt dalījās savā pieredzē skolu vebinārā ceturtdien, 25.martā. Savā pieredzē virtuālā vidē dalījās skolas no Aizputes, Iecavas un Pilsrundāles. Svarīgi mācību procesā būt maksimāli radošiem, izmantot tos resursus, kas katrai skolai un pašvaldībai ir – tuvējo apkaimi, dabu, vēsturiskās vietas. Liels izaicinājums ir šo nodarbību plānošana, bet tajās dienās, kad notiek mācības ārtelpās, citu stundu tiešsaistē nav un arī mājasdarbus šajās dienās skolēniem neuzdod.
“Mēs veltīsim audzināšanas stundas ne tikai šiem psihoemocionālajiem aspektiem, bet arī mūsu novada izpētei. Tā kā mēs ne tikai satiksimies un parunāsimies, bet iesim ar tādu konkrētu mērķi – ka nākamā tikšanās reize jau mums būs ar vēsturi un ar novadpētniecības izpēti. Rīt mēs sāksim ar piemiņas brīdi. Pie mūsu piemiņas vietām par cilvēkiem, kuri šodien tika izvesti,” stāstīja Pilsrundāles vidusskolas direktore Antra Žukovska.
Savukārt skolas, kas šo iespēju neizmanto, savu izvēli pamatoja ar aukstajiem laikapstākļiem, kas var atsaukties uz bērnu veselību.
Reģionos daļa vecāku nevēlās bērnus laist uz āra nodarbībām Covid-19 risku dēļ, un daļa stāsta, ka nav bijis iespējas iegādāties atbilstīgu apģērbu un apavus.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) atgādināja, āra nodarbības nav obligāta prasība, bet gan iespēja, kuru vēlams izmantot arī tad, ja vien daļa klasesbiedru ir gatavi satikties ārā, svaigā gaisā.
“Tajā brīdī, ja ir kādi šķēršļi, tad tie tiek ņemti vērā. Es saprotu, ka klase 100% nevar sanākt kopā uz šo brīdi, bet, ja ir divi un trīs bērni, tad noteikti ir jādomā par šādu iespēju. Varbūt tā nav regularitāte. Varbūt, ka tā ir tieši viena diena, kas tiek plānota. Šie piemēri rāda – šis satikšanās prieks, viņš principā dod enerģiju tālākajam attālināto mācību procesam,” sacīja ministre.
Klātienes āra nodarbības šonedēļ atļautas mācību iestādēs 45 novados, no tiem desmit Zemgalē un Sēlijā. Savukārt nākamnedēļ āra nodarbības drīkstēs rīkot 52 pašvaldībās, no kurām 47 arī atļautas klātienes mācības telpās.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets pirms pāris nedēļām konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē.
Valdība sēdē 23. februārī vienojās, ka SPKC būs tiesīgs lemt par klātienes mācību atļaušanu 1.–4.klasei, ja pašvaldībā divu nedēļu saslimstības rādītājs nepārsniegs 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem un nebūs novērots straujš Covid-19 saslimstības pieaugums.
