Pašlaik Zemessardzē ir ap astoņiem tūkstošiem aktīvu dalībnieku un 850 veterānu. Šāds skaits tiek uzturēts jau vairākus gadus pēc kārtas, norādīja Kalniņš.
Ik gadu organizācijā iestājas ap 600-800 jaunu zemessargu. Pašlaik gan ir vērojams intereses pieaugums, un Zemessardzes komandieris skaidro, ka tas neesot saistīts tikai ar notikumiem Ukrainā.
Taujāts par Zemessardzes nodrošinājumu, Kalniņš pauda, ka minimālā apmērā viss ir nodrošināts. Bruņojums tiekot saņemts adekvāts un līdzvērtīgs sauszemes brigādei.
Savukārt attiecībā uz obligāto dienestu pulkvedis uzsvēra, ka tas nebūtu lietderīgi, jo iesaukumā cilvēks pavada dažus mēnešus, bet Zemessardzē tie ir vidēji astoņi gadi.
„Patriotisko audzināšanu caur piespiedu sistēmu nevar veikt,” piebilda Kalniņš.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā valdība nolēmusi atbalstīt Aizsardzības ministrijas iniciatīvu stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, piešķirot finanšu līdzekļus 780 250 eiro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Zemessargu apmācībā paredzēts ieguldīt 680 250 eiro, bet jaunsargu nometņu organizēšanā – 100 000 eiro.
Finansējums 2014.gadā tiks izlietots zemessargu un jaunsargu mācību organizēšanai, kompensācijām un munīcijai. Papildu finansējums ļaus palielināt zemessargu un jaunsargu apmācību dienu skaitu no esošajām 8 uz 10 dienām. Intensīvāk būs iespējams apmācīt līdz 5200 zemessargus, kā arī papildus tam tiks uzņemti un apmācīti ap 500 jaunu zemessargu.
Finansējums piešķirts arī jaunsargu nometņu organizēšanai un materiāltehnisko līdzekļu iegādei. Pateicoties šim atbalstam, papildus 1800 jaunsargi šogad varēs apmeklēt apmācības nometnes. Tieši nometnes un nodarbības lauku apvidū ir galvenie faktori, kas piesaista skolu jaunatni Jaunsardzes kustībai.
