Kalniņš norādīja, ka valsts aizsardzību nevar balstīt uz pilsoņu iesaistīšanu piespiedu kārtā, turklāt obligātā dienesta atjaunošanai būtu nepieciešami milzīgi finanšu resursu, būtu jāpalielina skaitliskais virsnieku sastāvs, kas apmācītu iesauktos, būtu jābūvē infrastruktūra.
Kalniņš arī skaidroja, ka obligātais dienests ilgs vien dažus mēnešus, un šajā laikā cilvēkus nevar pilnībā sagatavot, savukārt Zemessardzē dienesta laiks ir vidēji astoņi gadi, tāpēc Zemessardze kopā ar NBS ir daudz efektīvāka nekā obligātais dienests.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā valdība nolēmusi atbalstīt Aizsardzības ministrijas iniciatīvu stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, piešķirot finanšu līdzekļus 780 250 eiro apmērā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Zemessargu apmācībā paredzēts ieguldīt 680 250 eiro, bet jaunsargu nometņu organizēšanā – 100 000 eiro.
Finansējums 2014.gadā tiks izlietots zemessargu un jaunsargu mācību organizēšanai, kompensācijām un munīcijai. Papildu finansējums ļaus palielināt zemessargu un jaunsargu apmācību dienu skaitu no esošajām 8 uz 10 dienām. Intensīvāk būs iespējams apmācīt līdz 5200 zemessargus, kā arī papildus tam tiks uzņemti un apmācīti ap 500 jaunu zemessargu.
Finansējums piešķirts arī jaunsargu nometņu organizēšanai un materiāltehnisko līdzekļu iegādei. Pateicoties šim atbalstam, papildus 1800 jaunsargi šogad varēs apmeklēt apmācības nometnes. Tieši nometnes un nodarbības lauku apvidū ir galvenie faktori, kas piesaista skolu jaunatni Jaunsardzes kustībai.
