Sadaļas Sadaļas

Panorāma

SIA “Winergy” pārstāvjiem piemēro aizdomās turētā statusu

Panorāma

Filma par Mārtiņu Freimani

Referendums par zemes dzīlēm?

Zemes dzīļu īpašumtiesības liedz veikt izpēti un derīgo izrakteņu iegūšanu

Latvija ir viena no trim pasaules valstīm, kur zemes īpašniekam pieder zemes dzīles līdz pat zemes centram. Šī situācija padara gandrīz neiespējamu jebkāda veida izpēti un derīgo izrakteņu iegūšanu mūsu valstī. Pēdējā laikā atsākušās runas par šī likuma panta maiņu. Kā Latvijas televīzijas raidījumā "Aculiecinieks" atzina nozares ministrs Kaspars Gerhards, visticamāk, tik jūtīgu jautājumu būtu jārisina ar referenduma palīdzību.

Pasaulē ir tikai trīs valsis, kurās zeme, sākot no piemājas puķu dobes un tālāk dzīles līdz pat zemes centram, pieder tās īpašniekam. Tās ir Japāna, Amerikas Savienotās Valstis un Latvija.

"Tā ir pietiekoši īpatnēja situācija, kas nav tipiska un kas apgrūtina zemes dzīļu apsaimniekošani. Ļoti bieži pie šīs situācijas ir sarežģīti, kas nav ņemts vērā, ļoti bieži viens no zemes dzīļu objektiem ir arī pazemes ūdens," stāsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centra valdes priekšsēdētāja Inita Stikute.

"Mēs nonāksim līdz sistēmai, kad, jā, tās būs tiesas. Rīga sūknē ūdeni no kāda zemes īpašuma apakšas. Kas notiek ar gāzes krātuvi, kurai ir īpašumā desmit metri. Viss pārējais burbulis ir zem citu zemes īpašnieku zemes. Ja mēs pieejam formāli - es nopērku hektāru zemes, paņemu licenzi, sarunāju urbšanas agregātu un urbju minerālūdeņus, kas 600 - 800 metru dziļumā mums ir izplatīti visur. Es atradu gāzi - urā! Es esmu bagāta," situāciju ilustrē Latvijas ģeologu savienības valdes locekle Inga Gavena.

"Iespēja investoram, arī valstij veikt pētījumus visā teritorijā - mēs nevaram ieiet jebkurā teritorijā un veikt, teiksim, derīgo izrakteņu izpēti. Kad tās radās, par mūsdienu robežām neviens nezināja," saka Latvijas ģeologu savienības valdes priekšsēdētājs Atis Mūrnieks.

Par to, ka šī absurdā likuma norma ir jāmaina, iesaistītās puses runā jau sen. Atbildīgais ministrs Latvijas Televīzijai atzina, ka beidzot šis jautājums  ir dienas kārtībā. Lai gan īpašumtiesības ir svētas, tomēr noteikti var atrast veidu, kā sabalansēt tiesības uz zemi un iespējas, ko tās bagātības dotu tautassaimniecībai.

"Par šo jautājumu mums jāsāk diskutēt. Mums ir jādiskutē iesaistot sabiedrību, iesaistot ekspertus, ģeologus, iesaistot pašvaldības. Pēc tam par diskusiju rezultātu jādod iespēja izteikties iedzīvotājiem. Vai tā varētu būt, piemēram, referenduma forma - tas droši vien būtu visadekvātākais, jo tas tomēr skar ļoti lielu Latvijas iedzīvotāju daļu," norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Pat tikai izpētes urbumu veikšana maksā desmitiem miljonu eiro. Taču ārvalstu investori ir gatavi nākt un ieguldīt šeit naudu, zinot, ka pēc tam no zemes dzīlēm varēs iegūt jau miljonu simtus. Par Kurzemes batolītu, kas ir lielākais pasaulē, interesi ir izrādījuši kanādieši.

"Ja izrādīsies, ka Dienvidkurzemē ir niķelis, varš, platīns, palādijs, aizies uz urā! Tas, ka vidējais dziļums ir pusotru kilometru, tas šobrīd vairs nav šķērslis," saka Atis Mūrnieks.

"Ģeoloģija nav vienīgā nozare valstī, kas ir nozīmīga tautsaimniecībai un kas ir tādā stāvoklī, kādā tā ir," bilst Inita Stikute.

Latvijā ģeoloģija ir atstāta novārtā. Aku urbšanu pārņēmušas privātfirmas, tās ierīko arī zemes siltumsūkņus. Pēdējā kartēšana veikta pirms 15 gadiem. Bet mūsdienīga izpēte nenotiek katastrofāli zemā finansējuma dēļ. Taču līdzšinējie zemes dzīļu pētījumi liecina, ka kilometra dziļumā un dziļāk atrodamas neizmērojamas vērtības, tostarp niķelis, platīns, palādijs. Tāpat liela vērtība ir saldūdens, kas citās valstīs jau maksā dārgāk nekā nafta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt