Jaunas valdības veidošana un sarunas par koalīciju pa īstam sākas tikai tagad. Tā politiķi komentē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pēc sarunām ar visām Saeimas partijām paziņoto: šobrīd atbalsta kādam noteiktam koalīcijas modelim un premjera kandidātam nav, tāpēc viņš līdz gada beigām gaida partiju piedāvājumus. Zaļo un Zemnieku savienība to uztvērusi kā signālu virzīt Ministru prezidentu no savām rindām, jo „Vienotībai” neesot izdevies pārliecināt Vējoni par to, ka tā spēs izveidot nākamo valdību.
ZZS savu nostāju mainījusi pēc tikšanās ar Vējoni – no viņa "zaļzemnieki" sapratuši, ka katrai partijai ir jānāk ar savu premjera amata kandidātu, to Latvijas Radio apliecināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
"Mēs to tulkojam tā, ka ir atvērts plašs sarunu lauks arī citiem politiskiem spēkiem, ne tikai Zaļo un zemnieku savienībai. Arī Nacionālā apvienība un citi politiskie spēki varbūt izvirzīs savu premjera kandidātu. (..) Un tad prezidents no šiem kandidātiem izvēlēsies vienu, kam uzticēs veidot jauno valdību," teica ZZS Saeimas frakcijas līderis.
Viņš norādīja, ka "zaļzemnieki" tagad vērtēs, kuru no iespējamajiem kandidātiem virzīt Ministru prezidenta amatam. "Tas ir darbs, kas mums līdz Jaunajam gadam jāizdara," teica Brigmanis, norādot, ka līdz šim publiskajā telpā izskanējušie četri ZZS premjera amata kandidāti pašā partijā nemaz nav apspriesti, turklāt šis loks varētu būt arī plašāks.
Brigmanis piebilda, ka Valsts prezidents ir devis pietiekami daudz laika, lai tagad varētu sākties sarunas par koalīcijas modeli un iespējamajiem premjera amata kandidātiem.
Raidījumā "Pēcpusdiena" Brigmanis sacīja, ka "Vienotība" savu iespēju jau varbūt ir palaidusi garām. "Ir skaidrs vēstījums, ka nevienai partijai šobrīd nav priekšrocību," teica Brigmanis. Viņaprāt, Vējoņa piektdienas uzrunā pēc tikšanās ar partijām, kļuvis skaidrs, ka prezidenta nosauktās prioritātes atbilst ZZS prioritātēm. "Būtu dīvaini, ja, prezidentam aicinot izvirzīt savus kandidātus, ZZS savu kandidātu neizvirzītu," sacīja Brigmanis. Viņš arī norādīja, ka partijās nav atbilsta daudz piesauktajai premjera amata kandidātei Solvitai Āboltiņai ("Vienotība").
Tikmēr neoficiāli starp premjera amata kandidātiem kā visreālākais tiek minēts ZZS Saeimas frakcijas deputāts Māris Kučinskis, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
"Vienotība" nākamnedēļ partijas frakcijas un valdes iekšienē skaidros, vai tā var vienoties par savu, vienu premjera amata kandidātu, kas pagaidām esot visai mazticams, tādējādi tikai palielinot Kučinska izredzes.
Jau nākamnedēļ pašas frakcijas sāks konsultācijas savā starpā. Nesaņemot vienotu frakcijas atbalstu vienam premjera amata kandidātam, arī "Vienotība" būšot gatava diskutēt par koalīcijas partiju piedāvātajām Ministru prezidenta kandidatūrām.
Turklāt „Vienotības” frakcijā vienprātības nav. Seši tā dēvētā liberālā spārna deputāti esot solījuši atbalstīt Āboltiņu vien gadījumā, ja koalīcijā tiek iekļauta Nacionālā apvienība. „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars apgalvoja, ka partija savu premjera amata kandidātu virzīšot vien tad, ja tam būs visas frakcijas atbalsts, tāpēc neizslēdz diskusijas par „zaļzemnieku” piedāvājumu.
ZZS iniciatīvu virzīt savu premjera amata kandidātu Kampars vērtēja kā loģisku.
Pretēji visapkārt runātajam, "Vienotība" par katru cenu neraujas pie varas, un, ja ZZS ir šāda iniciatīva, tad "Vienotība" būs gatava vērtēt, kas tas ir par premjera kandidātu, kāda ir viņa reputācija, kā sadarbosies koalīcijā, vai nemainīs Latvijas ārpolitisko kursu, piemēram, drošības jautājumos, norādīja Kampars.
"Tas ir tikai loģisks process, mēs nekādā veidā nevaram paziņot, ka to neizskatīsim, tieši otrādi," sacīja Kampars. Viņš apgalvoja, ka ZZS rīcība, izvirzot savu kandidātu, ir saprotama, jo tai ir otra lielākā Saeimas frakcija.
Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Kampars pauda, ka "Vienotība" nav izvirzījusi kādu vienu kandidātu un diskusijas turpinās.
Nacionālā apvienība vēl pirms premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) paziņojuma par demisiju valdes un frakcijas sēdē bija pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu neatbalstīt “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu premjerministres amatā. Partijas pārstāvji, šo apņemšanos piektdien vēlreiz apliecināja arī Valsts prezidentam, sakot, ka nekādus kompromisus par šo kandidatūru nepieļaus.
Nacionālā apvienība šobrīd arī necer iegūt valdības vadītāja krēslu. Partijas uz vēlēšanām izvirzītais premjera amata kandidāts Roberts Zīle piektdien žurnālistiem pauda, ka „varu iegūst vēlēšanu, nevis kādu negadījumu rezultātā”.
Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš "Pēcpusdienai" sacīja, ka "Vienotība" var izvirzīt kandidātu, kas var iegūt sabiedrības atbalstu pretēji Āboltiņai. Nākamais kandidāts, ko NA varētu atbalstīt, arī var pārstāvēt "Vienotību". Attiecībā uz ZZS iespējamo premjera amata kandidātu, viņš skaidru atbildi, to atbalstīdams vai neatbalstīdams, nesniedza. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka arī Nacionālā apvienība varētu izvirzīt savu kandidātu premjera amatam.
Tieši pretējs viedoklis par iespēju strādāt Āboltiņas valdībā ir līdz šim opozīcijā esošajai Latvijas Reģionu apvienībai (LRA).
“Ja ''Vienotība'', kura pašlaik uzņēmusies iniciatīvu, kā premjerministra amata kandidāti izvirzīs savu partijas priekšsēdētāju, tad LRA respektēs ''Vienotības'' izvēli, jo pamatdiskusija būs par darāmajiem darbiem,” paziņoja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Jaunajai valdībai jāmaina sava līdzšinējā izpratne par dialogu ar sabiedrību un jāieklausās iedzīvotāju viedoklī, jo citādāk nav iespējams pieņemt prognozējamus lēmumus, pēc tikšanās ar Vējoni uzsvēra partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba, liekot noprast, ka partija nemaz nevēlas būt jaunajā valdībā.
Sudraba arī kategoriski noliedza šonedēļ Latvijas Televīzijā izskanējušo versiju, ka pieci frakcijas deputāti apsolījuši atbalstu Zaļo un Zemnieku savienības premjeram.
Politologs Juris Rozenvalds gan uzsver, ka Āboltiņas iespējas kļūt par premjeri šobrīd ir sarukušas. Proti, aizvien nav vienbalsīga atbalsta "Vienotībā", pret Āboltiņu ir nostājusies Nacionālā apvienība un nu jau arī Zaļo un zemnieku savienība. "Šī situācija ir radīta pašas "Vienotības" vadītāju kļūdu dēļ," norādīja Rozenvalds, kā pirmo kļūdu nosaucot pagājušajā nedēļā "Vienotības" kongresā tagad aizejošās premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības demisijas nepieprasīšanu. Savukārt otra kļūda ir pārlieku ātri atmestā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Vienotība") kandidatūra premjera amatā. Rozenvalds gan neņēmās prognozēt, vai nākamais premjers būs no ZZS, jo Latvijas politika mēdz būt neprognozējama.
Jau vēstīts, ka 7.decembra rītā no amata atkāpās premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pirmdien pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Iepriekš lēsts, ka vislielākās izredzes kļūt par nākamo premjeru ir pašreizējam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ("Vienotība”). Taču viņš trešdien paziņoja, ka nevēlas kandidēt uz premjerministra amatu, to skaidrojot ar vēlmi turpināt vadīt iekšlietu nozari.
Starp iespējamajiem premjera amata kandidātiem publiskajā telpā minēts arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), taču arī viņš šādu iespēju noraidīja, kā iemeslu minot daudz darāmos darbus ārpolitikā.
Kozlovskis iepriekš norādīja, ka premjerministra amatu gatava ieņemt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, taču pret viņu valdības vadītājas amatā iestājas Nacionālā apvienība.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" ceturtdien, 10.decembrī, vēstīja - gadījumā, ja topošās valdības premjerministra amata kandidātu no sava vidus būs jāvirza ZZS, tās izvēle būs starp četriem pretendentiem - Saeimas deputātu Māri Kučinski, labklājības ministru Uldi Auguli, Liepājas mēru Uldi Sesku un zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš jau paguvis paziņot, ka no šīs iespējas atteiktos.
Brigmanis piektdien, 11.decembrī, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" apstiprināja, ka viens no ZZS Ministru prezidenta amata kandidātiem ir Augulis - viņš, pēc Brigmaņa vārdiem, ir pāraudzis ministra amatu un viņam jāskatās tālāk.
Vienlaikus ZZS Saeimas frakcijas līderis piektdienas rītā atzina - "zaļzemnieki" varētu piedāvāt savu premjera amata kandidātu vien tad, ja "Vienotība" cietīs neveiksmi valdības veidošanas un premjera amata kandidāta virzīšanas procesā.
