"Rīdzenes sarunu" ēnā
Lai arī premjera amata kandidāte Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un citi valdības veidošanas procesā iesaistītie politiķi vēl nesteidz oficiāli apstiprināt nākamās valdības atbildības jomu sadalījumu, par to izskan dažādas versijas.
Jaunajā valdībā atbildību par Kultūras ministrijas vadību varētu uzņemties Zaļo un Zemnieku savienība vai "Progresīvie". Iespējamība, ka ZZS varētu uzņemties šo jomu, nozīmētu arī politisko vadību par sabiedrisko mediju darbu un iespējamo to apvienošanu un turpmāku finansēšanu.
Tas liek vēlreiz uzdot jautājumu arī par ZZS pietuvinātā Aivara Lemberga redzējumu un izteikumiem pirms vairāk nekā 10 gadiem fiksētajās "Rīdzenes" sarunās. Tolaik, 10. Saeimas pilnvaru laikā, viņš ar Aināru Šleseru apspriedās par sabiedrisko mediju apvienošanu un gatavu komandu, "kura nosedz visu laukumu", ar ko noprotama tieša sabiedrisko mediju satura ietekmēšana.
Brigmanis: Ir naivi visu grozīt ap Lembergu
ZZS viens no līderiem Augusts Brigmanis uzsvēra, ka atbildības jomu sadalījums vēl nav skaidrs, un viņš nekomentēs publiski minēto kandidatūru uz šo amatu – juristu Gunāru Kūtri. Tās esot spekulācijas. Savukārt, uzņemoties atbildību par Kultūras ministriju, ZZS virzīts kandidāts noteikti censtos ātrā laikā izrunāties ar iespējami plašu nozares pārstāvniecību.
Sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā Brigmanis pauda cerību, ka lēmums to darīt vai nedarīt patiešām būs septembrī vai oktobrī, kā to aicinājusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Savukārt uz jautājumu par Lemberga senajiem izteikumiem par sabiedriskā medija apvienošanu, saistot to ar mediju darbības tiešu ietekmēšanu, Brigmanis atbildēja šādi:
"Ja mēs tādās kategorijās domājam, tad ļoti grūti būtu atrast ministriju, ko mēs varētu ieņemt. Viss tiek grozīts un virzīts ap Lembergu. Man liekas, ka tas ir naivi.
Es domāju, ka mums ir jākoncentrējas uz darbiem un uz problēmām, kas ir kādā sfērā."
Ir arī versija, ka Kultūras ministrijas vadību uzņemtos partija "Progresīvie". Tās viens no līderiem Kaspars Briškens tieši neatbildēja, vai politiskais spēks pretendē uz šo jomu. Taču atrunājās, ka šoreiz ministrijas neveidojot kā partiju lēņu muižas – visi būšot līdzatbildīgi. Arī par ietekmes no malas nepieļaušanu.
"Es noteikti piekrītu, ka kultūras politikai ir būtiska drošības komponente, tāpēc es minēju informatīvās telpas aizsardzību, sabiedrisko mediju stiprināšanu, tajā skaitā pārvaldības izaicinājumos, tajā skaitā kontekstā ar sabiedrisko mediju iespējamo apvienošanu. Protams, ka šie jautājumi ir kritiski arī no nacionālās drošības perspektīvas. Tāpēc mēs arī koalīcijas līgumā ietversim šo punktu, kā jebkāda veida slēptas vai tiešas ietekmes tiks novērstas," klāstīja Briškens.
LŽA: Kultūras ministrija nebūtu uzticama ZZS
Iespējamību, ka ZZS pārņemtu Kultūras ministrijas politisko vadību, tajā skaitā pār mediju politiku, ar bažām vērtēja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Zane Mače.
Pēc viņas teiktā, par mediju politiku atbildīgā ministrija būtu jāpieskata tām "tieslietu un drošības" ministrijām, par kurām ZZS atbildību neuzņemas.
"Lasām publiskas ziņas, ka, lai minimizētu iespējamo sankcijām pakļautās personas iejaukšanos [valdības darbā], ir vienošanās par konkrētām ministrijām, kuras ZZS neuzticēs. Tās ir Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministrijas.
Taču, atceroties vēsturisko kontekstu ar bēdīgi slavenajām "Rīdzenes" sarunām par to, kas un kā "jāsakārto" sabiedriskajos medijos, iespējams, būtu jāapsver, ka arī Kultūras ministrija nebūtu gluži ZZS uzticama ministrija.
Jo nerunājam tikai par ministrijas darba uzdevumiem, bet arī hibrīdkara fonu," akcentēja Mače.
Asociācijas vadītāja arī uzsvēra, ka kultūras ministra amatā nepieciešams cilvēks ar zināšanām par mediju politiku un kultūras nozari, taču nerodoties sajūta, ka bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un nu jau ilggadējs politiķis Kūtris būtu pievērsies šīm jomām.
Arī kultūras nozares pārstāvji publiskās vēstulēs aicina neīstenot vēl vienu "neveiksmīgu eksperimentu" ar ministru. Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija pauž bažas, ka koalīcijas veidošanā kultūras jomai tiek piešķirta pakārtota un otršķirīga loma, kuras pārraudzību šķietami var uzticēt jebkuram politiķim. Savukārt rakstniece Gundega Repše mudina nepieļaut politiskus lēmumus uz kultūras attīstības rēķina.
No koalīcijas veidotāju teiktā gan noprotams, ka gala lēmumi par atbildības jomu sadalījumu nākamajā valdībā nav pieņemti. Lēmums sagaidāms turpmākās nedēļas laikā, jo Saeima par valdības apstiprināšanu varētu balsot jau nākamajā piektdienā.
KONTEKSTS:
Nākamo valdību veidos trīs politiskie spēki – parlamentā lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" un līdz šim opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Šādai koalīcijai būtu 52 balsis, bet ar neatkarīgā deputāta Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") atbalstu – 53.
Opozīcijā atstāti līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". "Apvienotais saraksts" dalību Siliņas valdībā noraidīja, paziņojot, ka neatbalstīs "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [ZZS politiķa Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi", savukārt Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās.
