Zāļu plašākai kompensēšanai nākamgad būtu vajadzīgi 99 miljoni eiro

Plāni kompensējamo medikamentu saraksta palielināšanai, kā arī līdzmaksājumu samazināšanai nākamajā gadā prasa 99 miljonus eiro. Tikmēr speciālisti atgādina – onkoloģijas gadījumā izmaksas krietni varētu mazināt spēcīgāka skrīninga sistēma, lai slimību noķertu tās sākumā.

Lai apzinātu nepieciešamības un iespējas, otrdien, 3. maijā, politiķi un mediķi, kā arī pacientu organizācijas diskutēja par primāri kompensējamo zāļu sarakstā pievienojamajiem medikamentiem un diagnozēm.

Kompensējamo medikamentu saraksta palielināšanai nākamajā gadā prasa 99 miljonus eiro
00:00 / 03:25
Lejuplādēt

Kompensējamo zāļu saraksts un diagnozes, kurām valsts apmaksā medikamentus, nepārtraukti aug, taču vienmēr ir kāds, kuram nepietiek. Šogad līdz 1. maijam iekļautas 10 jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, piemēram, olnīcu vai prostatas vēža ārstēšanai.

Tāpat 17 jaunas aktīvās vielas iekļautas reto slimību ārstēšanai. Starp tām arī cistiskā fibroze un spinālā muskuļu atrofija.

Arī nākamajā gadā Nacionālā veselības dienesta (NVD) sola izvirzīt prioritātes, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību. “Viens no pasākumiem ir akūto, nenosegto vajadzību risināšana onkoloģijā un citās nozoloģijās, iekļaujot šeit jaunas zāles un arī paplašinot kompensācijas nosacījumus. Otra lieta ir jaunu diagnožu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, kas šobrīd vēl netiek apmaksātas – endokrinoloģijā, ginekoloģijā, kardioloģijā, neiroloģijā, psihoterapijā un oftalmoloģijā. Kā arī turpināt reto slimību ārstēšanas paplašināšanu. Viens no pasākumiem, kas vēl ir mūsu prioritāte, ir pacientu līdzmaksājumu mazināšana,” pastāstīja NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

Lai visus nākotnes plānus īstenotu, nākamajā gadā tas prasītu apmēram 99 miljonus eiro. Dažas izmaksu pozīcijas: 58% naudas būtu nepieciešami jaunu zāļu iekļaušanai, bet 15% medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai. Proti, jau esošo medikamentu valsts apmaksātās daļas palielināšanai.

Savukārt, piemēram, jauno diagnožu iekļaušana izmaksātu 5% no prasītās summas, bet reto slimību ārstēšana – 8%.

Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa ir bažīga par to, vai pastāv ilgtermiņa nākotnes redzējums par to, kā attīstīt kompensējamo medikamentu sarakstu. Tāpat Valciņa aicina domāt par iespēju panākt zemāku iepirkuma cenu, vienojoties par medikamentu iepirkšanu kopā ar citām valstīm.

“Vai Veselības ministrija ir dzirdējusi kaut ko par kopīgajiem vēža zāļu iepirkumiem? Mēs pacientu grupās Eiropā esam runājuši, ka Covid-19 ir skaidri parādījis, ka vakcīnu iepirkumā Eiropa ir spējīga apvienoties un veikt kopīgus iepirkumus, tādējādi panākot zemāku cenu. Vai par to ir runāts un domāts, jo šis ir viens no veidiem, kā panākt zemāku cenu un plašāku pieejamību visiem?” vaicāja Valciņa.

Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece norādīja – jāņem vērā, ka šobrīd lielākās izmaksas prasa onkoloģijas ārstēšana, tādēļ

valstij primāri jādomā par skrīninga stiprināšanu, lai iedzīvotāji nemaz nenonāktu līdz situācijai, ka slimība jāārstē.

“Es gribētu tomēr atgādināt, ka Eiropa šobrīd iet uz vēža apkarošanas plānu. Un jāatceras, ka tur ir divi pirmie punkti. Pirmais – veselīgas dzīves ieradumi, un viens ir cīņa pret smēķēšanu. Un otrs ir skrīninga uzlabošana. Nupat top jaunās vadlīnijas Eiropas skrīningam. Un es domāju – ja mēs runājam par onkoloģijas izmaksām, mums vajadzētu saprast – ja valstī būs labs skrīnings, mums būs primāri [diagnosticētas] ļoti agrīnas [vēža] stadijas, mēs samazināsim medikamentu kopējo patēriņu,” skaidroja Lejniece.

Līdzās onkoloģijai gana daudz naudas no kopējā pieprasījuma vajadzīgs arī sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.

Nacionālais veselības dienests un arī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) apliecināja, ka notiek darbs, lai nākotnē kompensējamo medikamentu sistēmā varētu iekļaut arī tādus medikamentus, kuri būtu ļoti nozīmīgi, bet kuru ražotāji paši nav ieinteresēti Latvijas tirgū un nerīkojas, lai iekļūtu šajā sarakstā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt