Valsts vides dienests šoruden īpašu uzmanību pievērsa autoservisu kontrolei. Kampaņas iegansts ir daudz apspriestā problēma – nolietoto riepu uzkrāšanās gan vidē, gan pamestās noliktavās. Dienesta vadītāja Elita Baklāne norāda, ka reidu mērķis ir panākt, lai autoservisi slēdz līgumus ar uzņēmumiem, kas nolietotās riepas savāc un nodod pārstrādei. Tāpat inspektori vērtēja arī kopumā visu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
"Autoservisi uzkrāj lielu riepu daudzumu, un daļai autoservisu nav līgumu par riepu izvešanu vai arī viņi nevar sniegt informāciju, kā šī riepu izvešana tiek organizēta. Līdz ar to pastāv risks, ka patiesībā šīs riepas tiek sakrāmētas kādā automašīnā un ik pa brīdim aizvestas uz kādu mežu vai kaut kur izgāztas. Otra problēma, kas ir konstatēta, ka nav līgumu un nav skaidra sistēma, kā tiek apstrādātās eļļas izvestas, kas jau ir bīstamais atkritums. Un ir arī daudzi gadījumi, kad ir konstatēts, ka šīs eļļas tiek dedzinātas uz vietas autoservisos. Un trešā lieta ir notekūdeņi, kas tiek novadīti vidē pilnībā neattīrīti," stāstīja Baklāne.
Dienesta darbinieki devās pārbaudīt gan jau reģistrētus autoservisus, gan arī tos, kas šādus apliecinājumus nebija saņēmuši no Valsts ieņēmumu dienesta. Pašlaik konstatēts, ka no 150 vides dienesta pārbaudītajiem uzņēmumiem 40% nebija reģistrējuši savu darbību.
"Šis procents ir tik liels tāpēc, ka mēs apzināti, protams, izvēlējāmies. Saņēmām datus no Valsts ieņēmumu dienesta par to, kas, pēc viņu datu bāzēm, varētu būt šie uzņēmumi, kas darbojas autoservisu jomā. Pārkāpumi ir kā vienos, tā otros. Nav tā, ka tiem, kas strādā bez reģistrācijas datiem, ir vairāk pārkāpumu. Arī uzņēmumi, kas reģistrējuši darbību, diemžēl vai nu nav informēti, vai nevēlas ievērot šos normatīvos aktus," stāstīja Baklāne.
Šī gada sākumā publiskotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījuma dati liecina, ka uz 2018. gada nogali Latvijā bija uzkrāti 105 tūkstoši tonnu nepārstrādātu nolietoto riepu dažādās vietās – gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse norāda, ka reidi palīdzējuši identificēt tikai daļu problēmas, jo autoservisi ir tikai viens posms kopējā riepu apsaimniekošanas sistēmā.
"Šiem servisiem ir salīdzinoši maz līgumu, jo tā sistēma valstī darbojas tā, ka riepu apsaimniekošanas līgumu ir pienākums noslēgt tiem komersantiem, kuri riepas valstī ieved un izvieto tirgū realizēšanai - faktiski riepu importētājiem. Rodas šī problēma, ka informācija no importētājiem par šo noslēgto apsaimniekošanas līgumu nenonāk līdz mazumtirgotājiem un attiecīgi līdz servisiem. Autoservisi patiesībā nezina, kur tās riepas varētu nodot. Un otra problēmas daļa ir pelēkā tirgus daļa, kas neizpilda prasības attiecībā uz apsaimniekošanas līguma noslēgšanu, ne arī dabas resursu nodokļa nomaksu," skaidroja Lūse.
Autoservisu pārbaužu galējos rezultātus vides dienests apkopos kampaņas noslēgumā janvāra sākumā, lai diskutētu par riepu apsaimniekošanas izpratnes un atbildības veicināšanu, kā arī veidotu regulāru pārbaužu sistēmu šajā jomā.