VVD Būtiņģes termināļa naftas noplūdes radīto zaudējumu kompensāciju aprēķinās janvārī

Valsts vides dienests Būtiņģes termināļa naftas noplūdes radīto zaudējumu kompensāciju aprēķinās janvāra laikā. Patlaban Latvijā lēstais naftas piesārņojuma apjoms ir lielāks, nekā minēts Lietuvas oficiālajā ziņojumā. Dienests gan norāda, ka videi būtisks kaitējums nav nodarīts, savukārt vides speciālisti vērtē, ka arī nogrimusī nafta rada ietekmi uz jūras vidi.

VVD Būtiņģes termināļa naftas noplūdes radīto zaudējumu kompensāciju aprēķinās janvāra laikā.Sintija Ambote

Gada nogalē Lietuvā no kompānijai "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa, atvienojoties uzpildes cauruļvadam, Baltijas jūrā noplūda nafta. Noplūdusī jēlnafta veidoja ap 3,7 kilometrus garu un 100 metru platu plankumu, kuru vējš un straume dzina Latvijas teritoriālo ūdeņu virzienā.Tas notika 28. decembrī, un jau tajā pašā dienā piesārņojums nonāca Latvijas piekrastē, stāsta Valsts vides dienesta (VVD) Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

"VVD ir oficiāli pieprasījis Lietuvas Vides minstrijai informāciju par noplūdes apjomu, par viņu aprēķiniem un noplūdes apstākļiem. Latvijas Jūras spēki patlaban lēš, ka tur bija aptuveni tonna naftas, bet Lietuvas oficiālā informācija pagaidām liecina, ka tur bijušas 0,4 tonnas. Nav loģiski, ka viņu aprēķinātais ir krietni mazāks, nekā Latvijas Jūras spēku provizoriskie aprēķini. Tāpēc mēs gribam sagaidīt visu aprēķinu pamatojumu no Lietuvas puses un paši izdarīsim secinājumus. Jūras spēki arī paņēma tur paraugus, kuri atrodas tagad laboratorijā, bet rezultātu mums vēl nav, taču  mums ir vēlme noteikt šajos paraugos konkrētu noplūdušās naftas tipu un tad pavasarī, ja tiks nafta izskalota piekrastē, mēs varēsim salīdzināt, vai tā ir tā pati, un arī zvejnieki vai pašvaldības, kam būs nodarīts kāds kaitējums, tad varēs vērsties pie tā uzņēmuma," saka Šmite.

Latvijas dienestiem noplūdošo naftas plankumu savākt tā arī neizdevās, jo dienu pēc naftas avārijas piesārņojums jūrā vairs nebija redzams. Vides dienesta speciāliste stāsta, ka Baltijas jūrā ir ap 10 līdz 20 naftas avārijas noplūdes gadā un ik gadu tiek fiksētas arī nelielas naftas noplūdes no kuģiem – ap 50 gadījumu gadā.

"Ir arī pienākums pašām operatoram savākt noplūdi. Piemēram, 2001. gadā no šī termināļa noplūda 60 tonnas un nekas no tā nenonāca Latvijas teritorijā. Viņi paši noreaģēja, norobežja un to visu ātri savāca, bet droši vien tad bija arī pateicīgāki laika apstākļi. Šoreiz bija vējš un 1 līdz 2 metru lieli viļņi. Mūsu Jūras spēki, protams, devās uz to vietu, bet jau pusceļā viņiem ziņoja Lietuvas helikopters, ka naftas plankums no augšas vairs nav redzams. Tas bija sadalījies un nogrimis jūras piegruntes slānī. Nafta gan pati par sevi ūdenī neneitralizējas. Daļa vieglās frakcijas iztvaiko, un daļa sajaucas ar ūdeni mazos pilienos, bet vēl liela daļa – ap 40% – nogrimst. Un arī tagad tā nekur nav pazudusi un pavasarī, kad būs lielāki vēji, tad pie Bernātiem kādus naftas pikučus jūra var izskalot vai tie var parādīties pie zvejas tīkliem," klāsta Šmite.

Dienests norāda, ka krastā pagaidām naftas pēdas nav konstatētas un mazā naftas apjoma dēļ vides piesārņojums nav būtisks. Arī zinātniskā izstitūta ''Bior'' Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups vērtē, ka piesārņojums ir neliels un, iespējams, attīstības stadijas zivīm kaitējumu neradīs, bet ir vēl citi riski.

"Jo mazāka zivs, jo lielāka ietekme. Tādā ziņā šis ir labvēlīgs laiks, jo galvenās sugas, kas mums ir tajā rajonā – reņģes, brētliņas, plekstes, mencas –, viņas nārsto citā laikā, viņām ikri un kāpuri attīstās citā sezonā. Nākošā ietekme, kas var būt, ir tas, ko mēs ik pa laikam esam arī savās bioloģiskajās analīzēs redzējuši, ka ik pa laikam kādam plēsējam vai tai pašai mencai kuņģī ir kāds naftas pikucis. Vēl viena baža ir par gliemenēm un mīdijām, kas filtrē ūdeni jūrā, un tajās var uzkrāties arī daļa no šiem naftas produktiem, un līdz ar to tās var iet bojā," pauž Ustups.

Savukārt ornitoloģe Antra Stīpniece norāda, ka tieši nelielās, bet regulārās naftas noplūdes rada ilgtermiņa sekas dabai kopumā.

Būtiņģes termināļa 20 gadu darbības laikā šī ir piektā naftas noplūde un trešā reize, kad piesārņojums sasniedz Latvijas ūdeņus. Pēc vienas no lielākajām naftas noplūdēm 2001. gadā termināļa īpašnieks Latvijai maksājis 40 tūkstošu dolāru lielu kompensāciju. Savukārt tagad Polijas uzņēmumam "Orlen Lietuva" būs jāatlīdzina videi radītie zaudējumi un Latvijas Jūras spēkiem radītās izmaksas. Galējos kompensācijas aprēķinus dienests cer apkopot janvāra laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt