VUGD atgādina, ka Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks bija paaugstinātas bīstamības pakāpes. Jau sākotnēji uz notikuma vietu bija izsūtītas vairāk nekā 10 autocisternas un citi specializētie transporta līdzekļi.
Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.
VUGD uzsver, ka liesmu straujo izplatību veicināja skābekļa pieplūdums, vietām izdegot jumta segumam, kā arī koka konstrukcijas un ventilācijas konstrukcijas, pa kurām notika spēcīga gaisa plūsma. Tādējādi uguns vienlaikus izplatījās uzreiz vairākos virzienos.
Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja vairāki faktori. Pirmkārt, nebija iespējams ar VUGD autokāpnēm un autopacēlāju piekļūt visām degšanas vietām. Otrkārt, ugunsgrēka dzēšanai trūka specializēto transportlīdzekļu, kas ļautu efektīvi veikt dzēšanas darbus no augšas. VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā ir tikai divi autopacēlāji, no kuriem viens šobrīd ir remontā, otrs bija noslogots pie kādas 12 stāvu mājas.
Treškārt, ugunsgrēka dzēšanai nebija pieejams pietiekams ūdens daudzums. Dzēšanas darbu veikšanai ūdens tika ņemts no četriem tuvumā esošajiem hidrantiem un Daugavas. Sākotnēji bija paredzēts, ka ūdeni no Daugavas pārsūknēs ar sūkņa stacijas palīdzību, tomēr vairākus desmitus gadu vecā tehnika ātri salūza. Tālāk ūdens no Daugavas tika ņemts pārsūknējot to caur autocisternām, kas prasīja papildus laiku tehnikas pārvietošanai.
Vairākkārt ugunsdzēsēju glābēju grupas no pils iekštelpām bija jāatsauc, jo, brūkot griestu un starpstāvu konstrukcijām, bija apdraudēta pašu ugunsdzēsēju dzīvība.
Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 03:53, bet tā likvidācijas darbi vēl turpinājās, jaucot un laistot konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana.
Kopumā ugunsgrēks plosījās 3200 kvadrātmetrus. To vidū dega jumts, konstrukcijas un bēniņi, ceturtais un trešais stāvs.
Ugunsgrēkam tuvojoties lokalizācijas fāzei, no pārsegumiem sāka sūkties ūdens, kopīgi tika veikta krājumu apsegšana ar plēvēm. Bet jau pēc ugunsgrēka lokalizācijas ugunsdzēsēji glābēji kopā ar muzeju pārstāvjiem visapdraudētākos krājumus pārvietoja uz telpām, kuras nav skāris ūdens. Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) skaidro, ka pašlaik ir pāragri spriest kā vainas dēļ ugunsgrēks objektā ir izcēlies. Tāpat viņš no galvenajiem uzdevumiem ir atrast līdzekļus VUGD nepieciešamajam tehniskajam aprīkojumam. "Pašlaik neviena versija vēl nav izslēgta (..) Mēs esam piesaistījuši Lietuvas kolēģus, kas ir starptautiski atzīti eksperti," sacīja ministrs.
Notikuma vietā strādāja apmēram 80 VUGD amatpersonas un 18 tehnikas vienības, no tām 11 autocisternas, trīs autokāpnes, viens autopacēlājs, šļūteņu automobilis, sūkņa stacija un elpošanas aparātu bāzes automobilis. Notikumā tika iesaistīta visa maksimāli pieejamā tehnika, atstājot tikai minimālu skaitu tehnikas Rīgas daļās, lai varētu veikt citu ugunsgrēku dzēšanu.
Piektdienas rītā darbu turpināja sešas autocisternas un vienas autokāpnes ar vairāk nekā 30 ugunsdzēsējiem glābējiem, kas strādāja pie tā, lai pilnībā varētu likvidēt ugunsgrēku, pārskatot un laistot ar ūdeni visas konstrukcijas, lai pārliecinātos, ka nekur neturpinās gruzdēšana. Lokalizācijas un likvidācijas darbus apgrūtina sabrukušās konstrukcijas, kas traucē operatīvai piekļūšanai visām iespējamajām degšanas vietām.
Valsts policijas pārstāvji jau sākuši darbu notikuma vietā apskatot Rīgas pils iekšieni, tāpat arī tiek izskatīti dokumenti un vāktas pirmās liecības. Procesa laikā tiks noskaidrots arī pirmais ziņotājs par ugunsgrēku. Savukārt VUGD vadība pateicas visiem ugunsdzēsējiem glābējiem, kas pašaizliedzīgi un uz spēku izsīkuma robežas strādāja, lai dzēstu ugunsgrēku un izglābtu materiālās vērtības.
