Āboliņš norādīja, ka visvairāk cietusi ir tā Rīgas pils daļā, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Kopumā pils ir izdegusi 3200 kvadrātmetru platībā.
VUGD ugunsgrēka dzēšanas laikā vairākkārt nācās saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, kā arī tāpēc, ka pils konfigurācija bijusi sarežģīta. Tādējādi bijušas grūtības piekļūt "uguns perēklim".
Viņš atklāja, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Pēc Aboliņa sacītā, piektdien policija apsekos notikuma vietu un meklēs notikušā iemeslus.
Āboliņš uzskata, ka glābēji notikuma vietā ieradušies ļoti laicīgi un, pat ja aculieciniekiem šķitis, ka vizuāli ugunsdzēsēji nav spējuši ātri likvidēt liesmas, tad, viņaprāt, glābējuši darījuši visu iespējamo. Ugunsdzēsēji esot strādājušo "uz spēka izsīkuma robežas".
Pēc VUGD vadītāja sacītā, glābēji apzinājušies, ka prioritāri pilī ir glābt muzeju krājumus, tāpēc centušies tur nodarīt pēc iespējas mazākus postījumus.
Āboliņš prognozēja, ka pilnībā ugunsgrēka likvidācija pilī varētu tikt pabeigta līdz pusdienlaikam.
