Pagājušajā gadā dedzinot pērno zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas, visvairāk Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk – Vidzemē. Rīgā un Rīgas reģionā reģistrēti 627 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega 103 hektāri. No republikas pilsētām vismazāk kūlas ugunsgrēki skāruši Valmieru, kur izdeguši tikai 0,27 hektāri.
Glābēji atzinīgi vērtē situāciju Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novados, kuros 2013.gadā nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.
Ziniet, kurš mūsu izpratnē ir sakoptākais novads LV? Vārkavas novads, jo tur jau 4 gadus nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks!
— VUGD (@ugunsdzeseji) February 25, 2014
Starp novadiem vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur kopumā izdega gandrīz 129 hektāri. Savukārt visvairāk kūlas ugunsgrēku 2013.gadā reģistrēts Dobeles novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji 81 reizi izbrauca dzēst kūlas ugunsgrēkus.
Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka.
Kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
VUGD uzsver, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, jo tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas.
Kūlas dedzināšanas rezultātā samazinās sugu daudzveidība un daba kļūst vienveidīgāka.
