Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Taču pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt, norāda VUGD pārstāve Ieva Vetere.
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts jau 8.janvārī Jelgavā, 3.līnijā, kur dega pērnā zāle 20 kvadrātmetru platībā. Nākamais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 7.martā Liepājā. No 9. marta VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēkus un šie ugunsgrēki beidzās vien maija beigās.
Šogad Latvijā reģistrēti 2316 kūlas ugunsgrēki, salīdzinoši 2012.gadā - 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011.gadā – 1760 ugunsgrēki, 2010. gadā – 1695 ugunsgrēki, 2009.gadā – 2054 ugunsgrēki, bet 2008.gadā – 1092 ugunsgrēki.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības. Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētās ir mazāk, to bīstamība ir daudz augstāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 200 līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
