Voika ģenerālprokurora darbu piecos gados vērtē piesardzīgi. Šajā laikā gan nozīmīgās lietas virzījušās uz priekšu un prokurori turpina pārstāvēt valsts intereses. Voika viņu redz kā labu administratīvo priekšnieku. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka Kalnmeiers sarunājas ar sabiedrību un neizvairās no grūtiem jautājumiem.
Ēriks Kalnmeiers
Dzimis- 1960.gadā
Izglītība:
- 1987.gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē
- 2004.adā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē
Karjera:
- 1987.- darbs prokuratūrā
- 1988.-1993.gados Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvalde, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam
- Vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts
- 2000.gadā atgriezies darbā Ģenerālprokuratūrā
- 2010.gadā - apstiprināts ģenerālprokurora amatā
Taču ģenerālprokuroram pietrūkst veselīga skata no malas. Voika pieļauj, ka Kalnmeiers tiek virzīts šim amatam, baidoties no nezināmā. Eksperte ģenerālprokuroram novēl turpmāk enerģiskāk atbalstīt nozīmīgās lietas, kas nonāk prokuratūras redzeslokā.
Tikmēr Latvijas Universitātes un prokuratūras sadarbība bijusi pozitīva, jo Kalnmeiers izrādījis lielu interesi un rūpes par izglītību, norāda universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga. Viņa Kalnmeiere piecu gadu darbu vērtē kā stabilu, īpaši tāpēc, ka 2010.gads, viņa darbības sākums šajā amatā, sakrita ar krīzes laiku.
Tāpat dekāne vērtē, ka Kalnmeiers neizvairās iezīmēt problēmas izmeklēšanas darbā un aktualizēt būtiskus jautājumus, bet skaļi par tām runā.
Turpmākie pieci gadi ģenerālprokuroram nesolās būt vienkārši, jo sarežģītāki kļūst atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veidi. Līdz ar to esot jārēķinās ar nepieciešamību izglītošanā ieguldīt vairāk, piebilda Strada-Rozenberga.
Par Kalnmeieru atzinīgi izsakās arī krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga no sabiedriskās politikas centra «Providus»: „Pieaugot tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar finanšu un dažādiem ekonomikas jautājumiem, šī situācija prasa ieguldījumu no tiesībsargājošo, tai skaitā prokuratūras institūciju puses. Tas nozīmē, ka [svarīgi] šobrīd un izaicinājumi, kas būs prokuratūrai nākotnē, ir zināšanas finanšu, grāmatvedības, tehnoloģiju jomās, kā arī svešvalodu zināšana.” Pēdējā gada laikā esot vērojams pozitīvs uzlabojums.
Kronberga prokuratūru pielīdzina Valsts policijai, kam uzticas 60% iedzīvotāju. Viņa slavē iestādes komunikāciju ar sabiedrību, bet norāda arī uz tajā strādājošo novecošanās problēmu.
Jau ziņots, ka Kalnmeiers paudis gatavību kandidēt uz otru piecgades termiņu savā amatā. Arī Ģenerālprokurora padome trešdien nolēma Kalnmeieru virzīt otrajam termiņam.
Kalnmeiers par ģenerālprokuroru iecelts 2010.gada vasarā. Toreiz pēc apstiprināšanas amatā Kalnmeiers izteicās, ka viņa uzdevums būs sākt ar virsprokuroru darba uzlabošanu, lai pastiprinātu kontroli pār prokuratūras darba kvalitāti un apliecināja, ka darbs jaunajā amatā nebūs viegls. Tāpat toreiz Kalnmeiers žurnālistiem apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam neesot pārrunājis.
