Ar dronu bija plānots uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt ceļu satiksmes negadījuma vietas noformēšanu. Bet tas līdz 2020. gada martam izmēģināts tikai testa režīmā, un pēc tam vairs nav lietots.
Iestādē informēja, ka kopumā atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots.
Vēl policijai ir, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro (513 175 eiro) vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti. Tie tiek izmantoti reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu. Iespējams, nepieciešamas pat īpašas policistu apmācības darbam ar šo ierīci.
No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 219 eiro un kuras paredzētas piestiprināšanai pie policista apģērba, lai konfliktsituācijās vai kukuļdošanas brīdī veiktu videoierakstu, revīzijas laikā ekspluatācijā bija vien 18 videokameras. Turklāt arī tās vēl ne reizi nebija izmantotas Valsts policijas funkciju izpildē.
2018. gadā par 387 560 eiro iegādātajiem 40 rokas videoradariem 2019. gada 13. decembrī beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienā no Valsts policijas kārtības struktūrvienībām, ko revīzijas laikā apmeklēja revidenti, atklājās, ka rokas videoradars izmantots tikai testa režīmā, bet Valsts policijas funkciju izpildē nav lietots ne reizi.
Vienlaikus plaši medijos izskanējis Iekšlietu ministrijas amatpersonu satraukums par nepietiekamo finansējumu stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanai uz Latvijas ceļiem.
Apjomīgas un neizprotamas kancelejas preču iegādes
Ik gadu vairāk nekā 200 tūkstošus eiro Iekšlietu ministrijas padotības iestādes izlieto dažādu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem domātu preču iegādei, tai skaitā pildspalvām, krāsainajiem zīmuļiem, aplikāciju papīram, izglītojošām spēlēm, krāsojamajām grāmatām, autostāvvietas pulksteņiem, gaismu atstarojošiem priekšmetiem, gaisa atsvaidzinātājiem, no kuriem daļa gulst noliktavu plauktos. Šādu preču krājumu papildināšanai izlietoti un vēl plānots izlietot no OCTA finansējuma 2019. un 2020. gadā papildus piešķirtos 243 tūkstošus eiro.
Valsts kontroles vērtējumā, iedzīvotāju izglītošana un informēšana, neapšaubāmi, ir svarīgs ceļu satiksmes drošības veicināšanas pasākums, tomēr turpmāk, gatavojot priekšlikumus dažādu pasākumu iekļaušanai Ceļu satiksmes drošības plānā, rūpīgi jāapsver nepieciešamība minētās preces iegādāties līdzšinējos apjomos. Valsts kontrole Iekšlietu ministriju aicina vērtēt, vai no OCTA finansējuma sabiedrības izglītošanai un informēšanai ir nepieciešams novirzīt tik lielu finansējuma daļu tieši šim uzdevumam, ja citiem ceļu satiksmes uzraudzības pasākumiem finansējuma nepietiek.
Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka arī citām institūcijām (Ceļu satiksmes drošības direkcija, ''Latvijas Valsts ceļi'', Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Autotransporta direkcija, Latvijas Automoto biedrība, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija), kuras ir iesaistītas ceļu satiksmes drošības pasākumu izpildē, no OCTA finansējuma dažādu iedzīvotājus izglītojošu un informējošu kampaņu organizēšanai laikā no 2017. līdz 2020. gadam ir piešķirti 2,44 miljoni, kas ir divas reizes lielāks finansējums, nekā šim mērķim minētajām iestādēm bija paredzēts piešķirt.
Attēls: Valsts kontrole
Laikā no 2017. līdz 2019.gadam no valsts budžeta finansējuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai piešķirti 9,2 miljoni eiro, no kuriem 2019.gadā izlietoti 2,4 miljoni eiro. Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteikts uzdevums - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un arī smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, samazināt par 50%.
2017.gadā apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam, kurā par vairāku pasākumu realizēšanu atbildība noteikta Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, galvenokārt Valsts policijai. Iekšlietu ministrijas padotības iestādes pamatā ir atbildīgas par preventīviem ceļu satiksmes drošības pasākumiem, vienlaikus tām uzticēts īstenot vairākus pasākumus satiksmes dalībnieku izglītošanā un informēšanā.
Plānā paredzētie pasākumi tiek īstenoti no trim finansējuma avotiem: valsts budžeta līdzekļiem, valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" dividendēm un OCTA finansējuma. Revīzijā Valsts kontrole vērtēja pasākumus, kas tiek īstenoti no valsts budžeta finansējuma un OCTA finansējuma 2019.gadam.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole pabeigusi 2019. gada finanšu revīzijas 24 no 26 resoriem. Un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums.
Paralēli finanšu revīzijām Valsts kontrole skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāšu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklāj situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. Vēl arī Valsts kontrole konstatējusi, ka tiek iepirktas lietas, kas ilgstoši stāv noliktavās.
Vēl šogad pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies. Aplēses liecina, ka tie ir 4,5 miljardi eiro.
