Pusdiena

Meksikas prezidents atteicies no tikšanās ar Trampu; ASV ārlietu resoru pamet amatpersonas

Pusdiena

Pusdiena 28.01.2017

Valsts Kontrole atklājusi problēmas veselības aprūpē reģionos

VK: Ģimenes ārstu apmaksas modelis nemotivē uzlabot ambulatoro veselības aprūpi

Valsts kontrole (VK), revīzijā pētot, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, atklāja vairākas problēmas, piemēram, 45 Kurzemes un Latgales pagastos nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietu. Te vainojams sasaistes trūkums starp Veselības ministrijas (VM) izvirzītajiem mērķiem un motivācijas sistēmu naudas izteiksmē.

VK uzsāka revīziju, jo viens no VM izvirzītajiem mērķiem ir pēc iespējas veicināt mūža ilguma pagarināšanos un izvairīšanos no smagām saslimšanām, un mērķu sasniegšanā būtisks ir ģimenes ārsta institūts. Pētīja, kā darbojas šis institūts un kā tiek izlietoti finanšu līdzekļi dažādu pakalpojumu apmaksā.

„Vispārīgais konstatējums attiecībā par to, kā tiek sasniegti kvalitatīvie, rezultatīvie rādītāji attiecībā uz ģimenes ārstiem, kas jāsniedz, ir diezgan slikti.

Ja izvērtējam šos 13 kvalitatīvos rādītājus, redzam, ka vairāk nekā puse no viņiem nav sasniegti. Minēšu piemēru – netiek sasniegti tādi rādītāji kā vēža diagnostikas izmeklēšanu veicināšanas uzdevums,” stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Revīzijā arī atklājās, ka profilaktiskās apskates, lai laikus atklātu slimības, no izlasē iekļautajiem 79 ārstiem 15 vispār nebija veikuši. Tās pat nav iekļautas ģimenes ārstu darba vērtēšanas kritērijos. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka pat trešdaļa nespēj izpildīt augstos kritērijus.

„Mēs, ģimenes ārsti, pēc būtības palīdzam pacientam viņa problēmu risināšanā pamatā. Lai mēs runātu par profilaksi, dzīvesveidu, skrīningierm, ir nepieciešams papildu personāls, tās ir māsas, kas palīdz mums ar pacientu strādāt, informēt, sekot līdzi, vai izpilda skrīningus, kādi ir rezultāti,” uzsver Veide.

Galvenais cēlonis nepilnībām ģimenes ārstu darbā VK ieskatā ir sasaistes trūkums starp VM izvirzītajiem mērķiem un motivācijas sistēmu.

Šobrīd lauvas tiesu - gandrīz 90% no finansējuma - ģimenes ārsti saņem fiksēta maksājuma veidā, būtībā par to, ka pacienti ir pie viņa reģistrēti, savukārt tikai 1,5% finansējuma ir saistīti ar ārstu gada darbības novērtējumu.

„Ja mēs runājam par šo mērķu sasaisti ar ģimenes ārsta paveiktā darba izpildi un kvalitātes rādītājiem, mēs redzam, ka samaksa par to, ka ģimenes ārsti veikuši šo darbu, ir niecīga vai pat nemaz nav paredzēta, tāpēc nevar gaidīt, ka ģimenes ārsti būs ieinteresēti to darīt,” skaidro VK trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.

VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole norāda, ka ministrija šobrīd strādā pie tā, kā uzlabot šīs kvalitātes naudas aprēķinu ģimenes ārstiem.

„Veselības ministrija arī regulāri mēģina un stimulē, lai šo darbu uzlabotu, un tādēļ mēs arī esam patstāvīgi aicinājuši ģimenes ārstus uz sarunu, lai varētu sistēmu mainīt vai labāk ieviest, lai šos rezultātus sasniegtu labāk. Tas ir jautājums par kvalitātes kritēriju pārskatīšanu,” norāda Pole.

VK veiktajā revīzijā atklājās arī ģimenes ārstu pieejamības problēmas, proti, 45 Latgales un Kurzemes pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietu nav, turklāt 30 no tiem nav arī feldšerpunktu.

VK atgādina, ka viena no pašvaldību funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību saviem iedzīvotājiem.

„Galvenā problēma ir tā, ka pašvaldības neizprot savus pienākumus, un arī VM neko nav darījusi, lai pašvaldībām palīdzētu tos izprast, un parūpējusies, lai būtu konkrētais sadalījums. Savukārt pašvaldībām sava artava jāiegulda, ko darīt ar veciem, vientuļiem cilvēkiem, jo ir tādi reģioni, kur 20 kilometri jāmēro līdz ģimenes ārstam. Braucot ar sabiedrisko transportu, tu nevari vienā dienā aizbraukt pie ārsta un atgriezties mājās. Ir jāpaliek kaut kur pa nakti,” norāda Inga Vārava.

Lai risinātu primārās veselības aprūpes pieejamības problēmu, VK aicina ministriju vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti