Visvairāk uzturēšanās atļauju «pērk» tieši Krievijas pilsoņi

Atļauju uzturēties Latvijā var saņemt apmaiņā pret vērtīgu nekustamo īpašumu iegādi, ieguldījumiem bankās vai vietējos uzņēmumos. Kopš šādas iespējas ieviešanas 2010.gada vidū, uzturēšanās atļauju piešķiršana apmaiņā pret ieguldījumu ienesusi Latvijas ekonomikā  914 miljonus eiro.

Lielākoties ieguldīts nekustamajos īpašumos. Ar katru gadu šādā veidā tiesības atrasties Latvijā pieprasa aizvien vairāk cilvēku –  2010.gada pirmajā pusgadā  pieprasīja 289 cilvēki, pērn - līdz 4506.

 

 Šogad pieteikušies jau vairāk nekā 1300 cilvēki. Vairāk nekā 90% gadījumu atļaujas tiek piešķirtas. Absolūtais vairākums – 7,7 tūkstoši – līdzšinējo atļauju pieprasītāju ir Krievijas pilsoņi. Sarakstā nākamie - ķīnieši, ukraiņi, uzbeki un kazahi – atpaliek par vairākiem tūkstošiem.

Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” direktors Edgars Šīns uzskata, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanas ierobežošana nodarīs kaitējumu ne vien pēc krīzes joprojām trauslajai īpašumu nozarei, bet arī ekonomikai kopumā.

„Šis valsts atbalsta instruments tautsaimniecībai – šīs termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem - ir teju vai vienīgais veiksmīgais investīciju piesaistes veids. [..] Mēs runājam par to, kā kādas, kāda ieskatā, kaitīgas ārvalstu investīcijas ierobežot, bet gribētos redzēt dienaskārtības kārtības punktu, kur vispār iet runa par investīciju piesaisti,” sacīja Šīns.

Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien vienojās par izmaiņām likumā, kas ļaus ierobežot termiņuzturēšanās atļauju iesniegšanu -ja kāda valsts apdraud Latviju un tās iedzīvotājus, valdībai ir jābūt tiesīgai nekavējoties lemt par agresorvalsts pilsoņu neielaišanu Latvijas teritorijā. Vieni grib šādas pilnvaras valdības rokās redzēt iespējami drīzāk, otri brīdina par draudiem, kas varētu rasties, likumu sasteidzot.

Pašreiz ārlietu iekšlietu ministri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un robežsardze ir tie, kuri var lemt – ļaut vai neļaut konkrētai personai uzturēties Latvijā. Jaunā iecere ir ar likumu dot valdībai pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā lemt nepiešķirt uzturēšanās atļaujas veselai citas valsts pilsoņu grupai uzreiz. Tas krietni palielinātu ātras reaģēšanas iespējas krīzes situācijās. Konkrētas agresoru-valstis likumā netiks ierakstītas.

Pagaidām tiek runāts par jaunu uzturēšanās atļauju nepiešķiršanu, nevis jau esošu atļauju anulēšanu. Taču tiek pieļauts, ka grozījumu izstrādes gaitā varētu vērtēt arī anulēšanas iespēju.